Pēdējos 20 gados veiktos pētījumos atzīts, ka pēcdzemdību depresija ir izplatītākais traucējums periodā pēc dzemdībām. Tā ietekmē ne tikai sievietes emocionālo un fizisko labsajūtu, bet arī attiecības ar bērnu, partneri un bērna kognitīvo un emocionālo attīstību, darba spējas un kvalitāti, attieksmi pret sevi un apkārtējo pasauli. Šobrīd atzīts, ka depresiju sievietes var izjust ne tikai pēc bērna piedzimšanas, bet jau gaidot viņu – grūtniecības laikā. Pēdējo desmitgažu pētījumu rezultāti ir vienisprātis, ka arī daudzi vīrieši izjūt nozīmīgus depresijas simptomus vai klīnisku depresiju partneres grūtniecības laikā un pēc mazuļa piedzimšanas.
Depresija ir ilgstošs psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīgs nomākts garastāvoklis, grūtības koncentrēties un iesaistīties ikdienas aktivitātēs visdažādākajās jomās. Depresija nav tas pats, kas slikts garastāvoklis. Slikts garastāvoklis nāk un iet. Ja cilvēks piedzīvo depresiju, tad vismaz divas nedēļas pēc kārtas viņš jūtas nomākts, bez enerģijas un gandrīz nemaz vairs nespēj priecāties par lietām, kuras iepriekš sagādāja prieku.
Pēcdzemdību depresijai ir vairākas izpausmes – pēcdzemdību nomāktība, pēcdzemdību depresija, pēcdzemdību psihoze.
Pēcdzemdību nomāktība ir plaši izplatīta parādība sievietēm visā pasaulē un dažādās kultūrās. Latviešiem šo posmu sauc par "raudamdienām", Fidži salās par "natadoku nivasucu", angliski runājošajās zemēs par "baby blues". To piedzīvo līdz pat 80% sieviešu. Grūtsirdība izpaužas kā raudulīgums, pārmērīgs jūtīgums, grūtības koncentrēties. Grūtsirdība parasti pāriet dažu dienu laikā bez īpašas ārstēšanas, bet jaunajai māmiņai šajā laikā nepieciešams atbalsts un iejūtīga attieksme no apkārtējiem.
Pēcdzemdību psihoze ir reti izplatīta pēcdzemdību komplikācija (apmēram 1 sieviete no 500). Šis ļoti nopietnais veselības traucējums prasa neatliekamu medicīnisku palīdzību! Pēcdzemdību psihozei raksturīgs, ka sieviete zaudē saikni ar realitāti, kas var būt bīstami viņai pašai un arī mazulim. Tieši pēcdzemdību psihozes rezultātā mammas mēdz pamest savus bērniņus vai veikt pašnāvību. Visbiežāk pēcdzemdību psihoze piemeklē sievietes, kurām jau iepriekš ir bijuši psihiski traucējumi, piemēram, smaga depresija.
Pēcdzemdību depresija. Pēcdzemdību depresiju piedzīvo apmēram 10 – 20 % sieviešu un arī 11 % vīriešu. Pirmie rezultāti no Latvijā veikta pētījuma, kuru sava doktora darba pētījumā šobrīd veic Diāna Zande rāda, ka aptuveni 20% pētījuma dalībnieču norāda depresijas simptomus grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, un apmēram 10% vīriešu arī norāda vērā ņemamus depresijas simptomus laikā, kuru tradicionāli pieņemts uzskatīt par īpaši laimīgu un skaistu. Tātad šis temats ir aktuāls ne tikai citur pasaulē, bet arī mūsu valstī. Visbiežāk pēcdzemdību depresija sākas 2 – 6 nedēļas pēc dzemdībām, bet var sākties jebkurā laikā bērna pirmajā dzīves gadā. Pēcdzemdību depresijai ir daudz veicinošo faktoru, kuru vidū nav viena noteicošā, drīzāk, tie katrā individuālā situācijā kombinējas. Pēcdzemdību depresija var attīstīties jebkurai sievietei, neatkarīgi no sociālās situācijas, izglītības, partneru attiecībām.
Kāpēc pēc dzemdībām daudzas sievietes skar pēcdzemdību depresija? Atbildi sniedz biopsihosociālais modelis. Daļēji šo traucējumu izraisa bioloģiski faktori – straujās hormonālās izmaiņas pēc dzemdībām (tieši tādēļ pēcdzemdību skumjas ir raksturīgas gandrīz 80% sieviešu), iedzimts jūtīgums, depresija mammai vai pašai sievietei kaut kad iepriekš. Daļēji depresijai ir psiholoģiski cēloņi – stress jaunajā mātes lomā, perfekcionisms, kas sekmē trauksmi, nereālas gaidas pret sevi, bērnu vai jauno situāciju, kā arī negatīva jaunās situācijas interpretācija (piemēram, bērns raud – tas nozīmē, ka esmu slikta mamma, jo nespēju bērnu nomierināt. Nevis – bērns raud – jā, dažreiz mazuli ir grūti nomierināt, bet tas nekas, tā gadās visās ģimenēs). Sociāli faktori arī spēlē lomu – kā pirmo jāmin nepietiekams sociālais atbalsts. Ja sieviete nesaņem atbalstu no ģimenes, no partnera, no sabiedrības, tas sekmē nomāktību, izolēšanos un rezultātā var attīstīties depresija. Turklāt, atbalstam jābūt gan mājas darbu veikšanā, gan emocionāli – uzklausot jaunās māmiņas raizes, iedrošinot viņu. Parasti nav viena vienīga cēloņa, kas izraisa depresiju, bet tas ir cēloņu kopums.
Pēcdzemdību depresijas simptomi. Depresijas simptomus var iedalīt trīs grupās – jūtu sfēra, domāšana un uzvedības sfēra.
- Sieviete izjūt pastāvīgi nomāktu garastāvokli, aizkaitināmību, raudulīgumu, skumjas, vainas, kauna un bezcerības, bezjēdzīguma izjūtu. Bieži vien apkārtējie saka – es tevi vairs nepazīstu. To pašu par sevi var teikt arī pati sieviete. Parasti sievietes cenšas slēpt savu emocionālo stāvokli, kas situāciju vēl vairāk pasliktina.
- Arī domāšana nereti ir apgrūtināta. Var būt grūti pieņemt pat ikdienišķus lēmumus, koncentrēties, pavājinās atmiņa un galvā šaudās negatīvas domas par sevi ( esmu slikta mamma), par pasauli (nevienam nav tik slikti kā man un neviens mani nesaprot) un par nākotni (nekas nemainīsies). Visai bieži negatīvās domas saistās ar mātes lomu (esmu slikta mamma), dažreiz galvā var ienākt domas par to, ka nav vērts dzīvot. Sievietes parasti ļoti baidās ar kādu runāt par savām domām un jūtām, dažreiz baidās, ka sajuks prātā vai notiks kaut kas nekontrolējams. Rezultātā sieviete norobežojas no citiem cilvēkiem un jūtas arvien sliktāk.
- Mainās arī uzvedība. Parasti mammas savu slikto pašsajūtu cenšas kompensēt, nemitīgi darbojoties ar mazuli (hiperaprūpe) vai arī cenšas izvairīties no mazuļa (neveido acu kontaktu, neņem rokās, nebaro ar krūti). Var parādīties miega vai ēstgribas traucējumi, zūd interese par ikdienas aktivitātēm un nodarbēm.
Pēcdzemdību depresijas simptomi var būt tikai vienā vai vairākās jomās, tomēr tie ir traucējoši un pazemina sievietes dzīves kvalitāti, apgrūtina attiecības ar partneri, rada grūtības bērna veselīgai attīstībai un ilgtermiņā var izraisīt postošas sekas visai ģimenei.
Pēcdzemdību depresija nav izlaidība, slinkums vai nespēja saņemties. Pēcdzemdību depresija ir traucējums, kurš ir tikpat mokošs kā plaušu karsonis vai lauzta kāja un to nevar pārvarēt ar gribasspēku! Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc iespējas drīz meklēt palīdzību! Svarīgi pašai sievietei un viņas ģimenei atpazīt pēcdzemdību depresijas simptomus, savu iespēju robežās rūpēties par savu labsajūtu un laicīgi meklēt profesionāļu palīdzību.
Labā ziņa ir tā, ka ar šo traucējumu var sekmīgi tikt galā un palīdzība ir iespējama. Pēcdzemdību depresijas ārstēšanā var izmantot medikamentus, psihoterapiju atsevišķi vai kombinējot. Pasaulē visatzītākais veids darbam ar pēcdzemdību depresiju ir kognitīvi biheiviorālā psihoterapija, un arī Latvijā beidzot ir psihoterapeiti, kuri ir sertificēti šajā psihoterapijas virzienā. Daudzas sievietes iesaistās atbalsta grupās un ir tiešām atzīstami, ka pateicoties Pirms un pēcdzemdību depresijas atbalsta biedrības Debesmanna.com aktivitātēm arī Latvijā pieejams arvien plašāks atbalsts sievietēm, kuras izjutušas depresiju, gaidot mazuli vai pēc viņa piedzimšanas.
Lai kā mums gribētos dzīvot tikai laimīgi un nesāpīgi, dzīves realitāte atkal un atkal liek secināt, ka blakus laimei un priekam mūsu dzīvē ir arī bēdas un pārdzīvojumi, slimības un zaudējumi. Veiksmīgi pārvarēta pēcdzemdību depresija var spēcināt sievietes un visas ģimenes resursu un būt kā atbalsts citām jaunajām māmiņām un tētiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!