Tikai 3-5% mazuļu pirms dzemdībām iekārtojas mammas vēderā ar dupsi pa priekšu jeb tūpļa guļā. Ja nav citu indikāciju ķeizargriezienam, kā vien nepareiza mazuļa guļa, nereti topošajām mammām piedāvā veikt augļa ārējo apgrozīšanu. Mammu viedokļi, kurām šāda procedūra ir piedāvāta, ir atšķirīga. Piemēram, portālā "Cālis" lielākā daļa apmeklētāju pauž viedokli, ka bērniņam ir savi iemesli šādi iekārtoties un iejaukties, lai ietekmētu šo dabas noteikto situāciju, nevajadzētu.
"Mans pirmais bērns arī bija tūpļa guļā. Stradiņos ieteica veikt ārējo apgriešanu. Procedūra ir brīvprātīga. Nozīmēja datumu un teica, ja pārdomā, tad lai piezvana. Bija nedēļa ko domāt. Procedūru veica Z.Krastiņa, bet apgriešana neizdevās - dibenu jau izcēla laukā un sagrieza bērniņu par 45 grādiem, bet, kamēr skatījās USG, bebis ieslīdēja atpakaļ. Sajūta ir nepatīkama un sāpīga. Stradiņu dakterei nebija uzstādījums, ka obligāti tas bērns ir jāsagriež pareizi. Otrreiz vairs nemēģināja, " tā par savu pieredzi stāsta kāda mamma.
Citas sievietes pieredze pozitīva " Esmu šo procedūru piedzīvojusi. 36. nedēļā pēkšņi mazā bija sagriezusies ar dupsi uz leju. Mana ginekoloģe uzreiz piedāvāja š procedūru, piebilstot, ka ir nedēļa laika, lai to darītu. Ja es nepiekrītu, tad ir veicams ķeizars. Tā kā es ļoti negribēju ķeizaru, tad piekritu. Protams, zināju par risku, ka var sākties dzemdības, bet tas mani tik ļoti laikam neuztrauca, kā tas, ka man būtu jātaisa ķeizars. Pāris dienas es taisīju svecīti pie sienas, mēģināju pierunāt bēbi griezties atpakaļ. Tas neizdevās, tāpēc uzticējos savai ārstei un pēc pāris dienām mana pelīte bija jau ar galvu uz leju. Pati procedūra nebija patīkama. Visu procedūras laiku es savu bērniņu varēju redzēt USG, bet tieši griešanas brīdī es aizvēru acis. Tas ilga dažas sekundes, to dara divi cilvēki, to sekunžu laikā es biju pilnīgi slapja no satraukuma. Starp citu, piedzemdēju gandrīz pilnās 42. nedēļās. Viss noritēja ātri un veiksmīgi."