Kā iemācīt hiperdraudzīgajiem bērniem drošības noteikumus un iemācīt nospraust robežas?
Līdz trim gadiem – mācās draudzēties
Šajā vecuma posmā bērniem patīk pats draudzēšanās process, viņš iepazīst pats sevi un to, kā viņam sanāk. Nav svarīgi, vai cilvēks, ar kuru viņš nolēmis draudzēties, viņam liekas interesants. Tiklīdz viņš ir apguvis jaunu metodi uzmanības pievēršanai, viņš to liek lietā un izmēģina. Tāpēc draudzēšanos viegli ir uzsākt jebkur, kur ir kāds, ar atsaucas uz mazuļa vēlmi parunāties. Ja šajā periodā līdzās ir mamma vai auklīte, tad, iespējams, mazajam nemaz nebūs vajadzība uzsākt draudzēšanos ar svešu cilvēku.
Psihologi norāda – jo draudzīgāka un emocionāli labvēlīgāka ir atmosfēra ģimenē, jo atvērtāk un drošāk mazie bērni komunicē arī ar svešiem cilvēkiem.
- Pārslēdziet bērna uzmanību no svešinieka uz sevi, piedāvājiet paspēlēties smilškastē vai kopīgi veikt kādu uzdevumu. Ja tomēr mazulis tāpat nolemj iepazīties ar nolūkoto personu, ļaujiet aprunāties 5 minūtes, pēc tam piedāvājiet atvadīties un kopā dodieties prom;
- Paskaidrojiet bērnam, ka ir savējie un svešie cilvēki. Savējie ir ģimene, bērnudārza kompānija, personāls, bet svešie ir tie, kas nav pazīstami. Ja blakus nav vecāku, ar svešiem runāt nedrīkst. Nevajag arī pārspīlēt un biedēt ar "sliktajiem onkuļiem". Var gadīties, ka ir situācija, kad palīdzība ir jālūdz nepazīstamam cilvēkam;
- Pieprasiet stingi ievērot nosacījumu – lai ko piedāvātu sveši cilvēki (konfektes, saldumus, mantas), neko nedrīkst ņemt bez vecāku atļaujas;
- Pastāties bērniem, ko nozīmē jēdziens "noslēpums". Mazulis nezina, ka ir lietas, kas nav jāstāsta visiem svešiniekiem;
- Iemāciet, ka dažreiz var gadīties, ka ne visi ar viņu gribēs sarunāties, pļāpāt un draudzēties. Tas nenozīmē, ka viņš tiek atraidīts, vienkārši ne visi ir tik pļāpīgi.
Līdz sešiem gadiem – kompānijas trūkums
Atšķirībā no mazākiem bērniem, kam draudzēšanās ir tikai savu jaunatklāto metožu pārbaude, šajā vecuma posmā bērniem jau tiešām ir nepieciešama komunikācija un kompānija. Ja tādas nav, tad sarunu partneri hipekomunikabls bērns var sākt meklēt jebkur.
Viņš gan mēģina sarunāties ar svešiniekiem, bet visbiežāk objektīvu apstākļu dēļ šī draudzība nevar pāraugt nopietnākās draudzības attiecībās. Iespējams, ka bērns kļūst neizvēlīgs, meklējot sev kompāniju.
- Paskaidrojiet, ka svešiniekiem nav jāstāsta, kur viņš dzīvo, kādas mantas ir mājās, kur strādā vecāki un kad viņi ir vai nav mājās. Uzskaitiet visu, ko viņam nevajadzētu stāstīt svešiniekiem. Pārliecinieties, vai bērns ir sapratis, ka tas ir drošības jautājums;
- Paskaidrojiet, ka ne visi pieaugušie, kas ir draudzīgi, ir arī labvēlīgi pret bērniem. Nebiedējot, paskaidrojiet, ka nekādā gadījumā nedrīkst doties līdzi nevienam svešiniekam, pat ja viņš piedāvā saldumus, rotaļlietas vai aplūkot kādu mīlīgu dzīvnieciņu pie viņa mājās;
- Veltiet vismaz 20 minūtes laika ik dienas, lai aprunātos ar savu bērnu par to, kas pa dienu ar viņu noticis un kas viņu uztrauc vai interesē šodien;
- Meklējiet kompāniju, kurā mazulis var trenēt un īstenot savas komunicēšanas prasmes! Gan pieaugušie, gan bērni, kas ir ļoti komunikabli, attiecībās mēdz būt pavirši un neprot veidot ciešas emocionālas saites. Viņiem ir daudz paziņu, bet maz draugu.
Skolnieks – atzinības meklējumi
Skolas vecuma bērniem vajadzība pēc plaša kontaktu loka biežāk ir saistīta ar nepieciešamību gūt atzinību. Ja vecāki aicina ar visiem draudzēties un ne ar vienu nestrīdēties, visiem palīdzēt un visus aizstāvēt, tad bērns to var uztvert pārāk tieši un vairs neprast noturēt savu interešu robežas. Klasesbiedriem tāda pārspīlēti draudzīga un vienmēr visur iesaistīties gatava bērna rīcību dažkārt var likties kaitinoša, kas var novest pie konfliktiem.
- Māciet bērnam ieturēt veselīgu distanci – ne visos strīdos un ne visos pasākumos vienmēr viņam ir jābūt pirmajam, kas iesaistās;
- Apspriediet ar bērnu veidus, kā palīdzēt citiem, neiesaistoties konfliktā personīgi. Piemēram, par problēmām var informēt pieaugušos, nevis jaukties iekšā un beigās palikt par vienīgo atbildīgo;
- Iemāciet aizstāvēt savas intereses un pateikt "Nē!". Pieklājīgs atteikums, iespējams, mazinās paziņu loku, bet draugi paliks.
Mazais tīnis – drošības noteikumi
Pubertātes un tīņa vecums ir laiks, kad svarīgāka nozīme ir vienaudžu viedoklim, bez tas nenozīmē, ka tīnim vairs nav nepieciešamības komunicēt ar vecākiem. Topošais jaunietis piemēra sev dažādas sociālās lomas un dažādus uzvedības modeļus, tāpēc uzvedības izpausmes var mainīties katru dienu. Hiperkomunikablu tīņu riska zona ir sociālie tīkli un interneta vide, kur viņi viegli un dažreiz arī neapdomāti iesaistās sarunās ar svešiniekiem un atklāj tiem detaļas par sevi un savi dzīvi.
- Lieciet saprast, ka vērtīgāki ir tie draugi, kurus viņš pazīst dzīvē, bet neironizējiet par milzīgo virtuālo draugu skaitu sava tīņa kontaktu sarakstā;
- Ja tīnis grib tikties ar kādu, ko iepazinis virtuālā vidē, neliedziet to. Pat ja viņš vilsies, tā būs pieredze. Pirms tam brīdiniet par drošības jautājumiem – tikties vietās, kur ir arī citi cilvēki; nesarunāt tikšanos ar vecākiem vīriešiem un sievietēm; ievāciet informāciju par personu, ar ko tiekas jūsu bērns (īstais vārds, tālrunis);
- Nekādā gadījumā neļaujiet apmeklēt svešā cilvēka mājvietu, sēsties svešinieka automašīnā. Drošāk būs arī neēst to, ko piedāvā jauniepazītais draugs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
