Audzināšanas principi, kā izaudzināt optimistu  (2)

Situācija –  skrējāt uz autobusu, bet tomēr nokavējāt. Iespējamā reakcija ir sūkstīties, bet otrs variants ir ieraudzīt un parādīt pozitīvo ieguvumu. "Forši paskrējām! Tagad mums ir 15 minūtes brīva laika, lai apēstu saldējumu!"

Vai arī sekmes skolā nav pašas labākās. Var nobārt un nosaukt par muļķi, pastiprinot sajūtu, ka nekas nekad nav labi. Bet var parādīt notikušo citā gaismā: "Žēl, protams, ka atzīme nav laba,  toties tagad tu zini, kuras tēmas jāmācās pamatīgāk! Nākamreiz izdosies!"

Sīkas problēmas – sasists celis, sīka ķilda ar brāli, kāds cits apēdis saldumus, sabruka paša būvēts kluču tornis. Iespējams, ka no sāpēm vai vilšanās gribas ielīst mammas azotē un no sirds izraudāties. Īsu brīdi jau var, bet pārāk ilgi auklēt negatīvās sajūtas nevajag! Pārslēdzam uzmanību uz kaut ko interesantu vai atrodam iemeslu pasmieties par notikušo. Ar laiku bērns pats iemācīsies nekoncentrēties uz sīkām ķibelēm.

Ja jums ir ticis topošais pesimists, tad viņš ilgi var atcerēties par iepriekšējām neveiksmēm – zaudējums futbolā, slikta atzīme zīmēšanā, strīds ar draugu. Tādās reizēs psihologi iesaka pārslēgt uzmanību uz kādu līdzīgu iepriekš piedzīvotu veiksmes situāciju. Var pat atgādināt, ka sākumā viņš arī baidījās, bet re, ka izdevās viss tik labi. Vēl nesen burtus iemācīties nevarēji, bet šodien jau alfabētu pazīsti!

Neaudziniet bērnus, audziniet sevi, jo bērni tāpat mācīsies no jums. Ja vecāki problēmas uztver ar vieglu panikas sajūtu, tad šo pašu modeli iemācīsies arī bērni. Tāpēc brīžos, kad kaut kas neizdodas, centieties vismaz bērniem parādīt, ka situāciju kontrolējat un galā tiksies. "Jā, grūti! Ko darīsim, lai būtu savādāk? Izeja ir vienmēr".

Ir reizes, kad situācijas rezultāts nav atkarīgs no mums. Tās jāmācās atšķirt no apstākļiem, kurus spējam ietekmēt. Pieņemiet paši un iemāciet saviem bērniem, ka dzīve ir zebra ar melnām un baltām svītrām. Viss sliktais kādreiz beidzas, bet glāze ir nevis pustukša, bet līdz pusei pilna. Šīs frāzes, lai arī pieaugušo dzīvē ir novalkātas un dažreiz izsauc smīnu, bērniem iztēlē palīdz vizualizēt lietu mainīgo dabu.

Ļaujiet bērniem izjust bērnības bezrūpību. Finanšu krīze, pasaules politiskās un dabas kolīzijas, pašu vecāku nepatikšanas un problēmas neapspriediet bērnu klātbūtnē. Pesimistiska dzīves uztvere veidojas, tad, ja bērniem ģimenē nav drošības sajūtas par rītdienu, ja vecāki ir kritizētāji un īgņas. Bērni mācās vecāku dzīves uztveri. Centieties vismaz bērnu klātbūtnē būt optimisti. Palieliet savus bērnus arī par maziem panākumiem. Un vairāk kustību ikdienā. Tas palīdz uzturēt možu garu gan lieliem, gan maziem.