Filmās dzemdības teju vienmēr sākas ar augļūdeņu noiešanu, taču reālajā dzīvē tā notiek reti. Parasti tie noplūst, kad sieviete jau vairākas stundas izjutusi regulāras sāpes. Tad, lieki nevilcinoties, jābrauc uz slimnīcu. Ja ūdeņi noiet, pirms sākušās kontrakcijas, var mierīgi turpināt rosīties pa māju, gaidot pirmās sāpes. Ja sešu stundu laikā tās nesākas, lēnā garā jāpošas uz tuvāko dzemdību iestādi.
Ūdeņi neiztek visi uzreiz, bet turpina pilēt nepārtraukti, tāpēc var uzvilkt autiņbiksītes. Jāpievērš uzmanība ūdeņu krāsai – ja tie ir zaļgani vai ar asiņu piejaukumu, kavēties nedrīkst – jāzvana ātrajiem.
Pirmajām dzemdībām tik ekstrēms scenārijs ir ļoti mazticams, tomēr, ja mazulītis piedzimst mājās, vispirms jāpārdala nabassaite. Sākumā to gan mātes, gan bērna pusē nosien ar aukliņu, pēc tam pa vidu pārgriež. Tas jāizdara trīs līdz piecu minūšu laikā.
Bērniņš no mātes miesām iznāk slapjš. Viņš noteikti silti jāsasedz, galvā jāuzvelk cepurīte. Jāsagaida, lai no sievietes dzemdes izdalās placenta. Jebkurā gadījumā obligāti jāizsauc ātrā palīdzība, kas gan māmiņu, gan bērniņu nogādās slimnīcā. Tur abiem jāveic dažādas veselības pārbaudes, jāpārliecinās, vai sievietes dzemdē nav palicis kāds placentas fragments, kas var traucēt tai sarauties vai arī izraisīt iekaisumu, jāsašuj plīsumi, ja tādi radušies.
Par savu ātro dzemdību pieredzi runā arī portāla "Cālis" apmeklētāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
