Veicot 11 000 skolēnu redzes skrīningu, secināts, ka vienai piektdaļai ir redzes problēmas. Galvenokārt tās ir saistītas ar skatīšanos tuvumā, kas rodas, pārāk intensīvi lūkojoties datoru, viedtālruņu, tablešu mazajos ekrāniņos. Tikai katrs desmitais vecāks bija gatavs aizvest savu bērnu pie acu ārsta un risināt problēmas.
"Ko bērni dara starpbrīžos? Viņi vairs neskrien pa gaiteņiem, bet čubināt savos viedtālruņos, lai sasniegtu nākamo spēles līmeni. Pēc tam ir stunda, kur atkal skaitās burtnīcā. Skolotāji uz tāfelēm tagad raksta mazāk, jo ir dažādi individuālie mācību līdzekļi, ar kuriem strādājot, bērnam vairs nav jāsasprindzina redze tālumā," stāsta optometristes.
Tas nozīmē, ka pašlaik viena no aktuālākajām problēmām ir tuvuma redzes sistēmas muskuļu pārslogotība jeb akomodācijas traucējumi, kas grūtības sagādā ilgstoši koncentrēt un noturēt redzi uz tuvumā esošu tekstu vai cipariem var apgrūtināt lasīšanu. Iespējams, ka bērns nelasa un nemācas nevis tāpēc, ka negrib vai ir slinkus, bet tāpēc, nespēja koncentrēti ilgstoši redzi uzdevuma veikšanai. Ja lielāks skolnieks to var pateikt vecākiem, tad mazākie bērni pat nenojauš, ka ar viņu redzi kaut kas nav kārtībā. Agrāk vairāk bija izteikta tāluma redzes problēmas.
Moderno tehnoloģiju ekrānos attēls ir veidots no mazie punktiņiem - pikseļiem. Lai arī vizuāli mēs neredzam šī zīmējuma atšķirības no cita veida attēliem, tomēr acs šos punktiņus uztver ne savādāk kā zīmētu zīmējumu. Tādējādi redze tiek iemācīta darboties nepareiza. Pārpūlēta redze var radīt muskuļu disbalanu, actiņas sāk šķielēt, sagriežas uz deguna pusi.
Redzes pārbaude - vecāku atbildība
Likuma noteiktās redzes pārbaudes ir 6 mēnešu vecumā, 3 gados un pirms skolas. Šajā periodā redze vēl tikai attīstās un laicīgi pamanot problēmas, tās ir veiksmīgi koriģējamas. Vecāku atbildība ir bērnu redzes pārbaude, uzsākot skolu. Lieliski būtu, ka vismaz reizi pāris gados bērns tiktu aizvests pie oftamologa, kas novērtēs redzes funkcijas. Piemērots laiks ir pārbaudīt redzi 1. klases beigās, lai pārliecinātos, kā acis ir tikušas galā ar uzlikto mācību slodzi.
Nekaitīga datora izmantošana
- Bērniem līdz 3 gadu vecumam pie datora vispār nebūtu ko darīt. Lai saskatītos sīkos simbolus viedtālruņa vai planšetes ekrānā, mazulis to liks ļoti tuvu acīm, kas vēl nav gatavas lielai slodzei.
- Pirmsskolniekam dienā pie ekrāna nevajadzētu pavadīt vairāk par 10 minūtēm. Tikai sākot apmeklēt skolu, varētu ļaut pašam darboties pie datora.
- Līdz 8 gadu vecumam bērna acis joprojām ir ļoti saudzējamas. Ideāli būtu, ja bērnam joprojām būtu ierobežota pieeja datoram. Var atļaut skatīties vienu filmu vai multeni dienā, bet reklāmas paužu laikā jāaicina redzi atputināt, skatoties tālumā.
- Pamatskolas beigās jau var ļaut strādāt pie datora arī 40 minūtes, 15 minūtes atpūsties. Ļoti svarīgi ir ievērot pauzes.
- Ja bērns spēlējas ar telpiskām, rokās paņemamām lietām, viņš acis kustina dažādos attālumos. Lūkojoties tikai datorā, tiek izmantota tikai viena muskuļu grupa.
- Svaigā gaisā tuvredzība ir mazāka, tiem, kas strādā telpās, tuvredzība attīstās vairāk.
- Pēc pēdējiem pētījumiem uzskata, ka televizors pašlaik vairs redzi nebojā. Vecā modeļa televizori redzi bojāja vairāk.
- Mājas apstākļos apgaismojums var nebūt tik spilgts, kā skolās vai ofisos, bet svarīgi ir jāizgaismo vietu, kurā notiek darbība – burtnīca vai grāmatu.
- Viediekārtas veidotas tā, it kā tās pašas būtu gaismas iekārtas. Parasti viedtālruņu spēlēm ir pārāk mazs kontrasts, tāpēc bērni tās mēģina pielikt tuvāk acīm.
- Skatoties datora ekrānā, nepieciešama izkliedēta gaisma, kas nav pārāk tumša vai pārāk spoža. Nepieciešama arī izkliedēta fona gaisma.
- Bērniem neviena guļus poza nav piemērota lasīšanai, jo nenodrošina 40 cm attālumu no acīm.
- Acis labi atpūtina asinsriti uzlabojošas procedūras, piemēram, acu noskalošana ar aukstu ūdeni, kas rada stresu asinsritei un to tonizē.