f64_22032009_nauda_006
Foto: F64
Cilvēki, kuri vēlas uzlabot savas dzimumdzīves kvalitāti, mēdz uzskatīt, ka šai ziņā svarīgākais ir savstarpējā seksuālā ķīmija, fiziskā pievilcība un pietiekama enerģija, tomēr ir vēl kāds visai nozīmīgs faktors, kas nereti tiek piemirsts, vēstī "Daily Mail".

Nesen veiktā pētījumā noskaidrots, ka cilvēka apmierinātību ar viņa seksuālās dzīves kvalitāti nosaka socioekonomiskais statuss, kas balstās uz ienākumu līmeni, izglītību un dzīvesvietu.

Minētie dati iegūti Spāņu Nacionālās veselības aptaujas rezultātā, pētniekiem konstatējot, ka cilvēki ar zemāku socioekonomisko statusu, īpaši sievietes, krietni retāk jūtas apmierinātas ar savu seksuālo dzīvi.

Aptaujā piedalījās aptuveni 9850 intervējamie, no kuriem 90 procenti respondentu – gan vīrieši, gan sievietes – norādīja, ka jūtas ļoti apmierināti vai pietiekami apmierināti ar savu mīlas dzīvi. Tāpat 95 procenti respondentu kopumā jutās apmierināti ar savu seksuālo dzīvi pēdējā gada laikā.

Jāpiebilst, ka vairāk respondentu apmierinātāki ar savu dzimumdzīvi jutās tad, ja viņiem bija stabils un pastāvīgs partneris (97 procenti vīriešu, 96 procenti sieviešu), nevis gadījuma sakari (88 procenti vīriešu, 80 procenti sieviešu).

Komentējot pētījuma rezultātus un socioekonomisko faktoru nozīmi seksuālās dzīves kvalitātē, pētījuma vadītāji norādīja, ka tie visvairāk ietekmē sievietes.

"Cilvēki ar zemu socioekonomisko statusu krietni biežāk nodarbojas ar nedrošu seksu, slimo ar seksuāli transimisīvajām slimībām, kā arī biežāk cieš no seksuālas vardarbības. Sievietes ar zemu ienākumu un izglītības līmeni neprot par sevi pastāvēt, kā arī neuzdrošinās atklāt savas vēlmes mīlēšanās laikā, rezultātā nejūtot apmierinājumu," skaidro pētījuma vadītāji.

Pētot socioekonomiskā statusa korelāciju ar seksuālās vardarbības gadījumiem, atklāts, ka vairāk nekā četri procenti vīriešu un 6,5 procenti sieviešu ir piespiesti nodarboties ar seksu pret savu gribu – no tiem 1,6 procenti vīriešu un 6,1 procents sieviešu tikuši izvaroti.

"Pētījuma dati liecina, ka riska grupas joprojām ir iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, dzīvojoši nelabvēlīgā vidē. Ar iegūtajiem rezultātiem vēlamies vērst sabiedrības, kā arī atbildīgo organizāciju uzmanību šīs problēmas risināšanai," rezumē pētījuma vadītāji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!