Pētījumos atklāts, ka liela loma attiecību ilglaicībā un savstarpējās saiknes noturībā ir oksitocīnam jeb labsajūtas hormonam, kas izstrādājas fizisku pieskārienu rezultātā.
Tas noskaidrots vairāku eksperimentu rezultātā, kuru gaitā vīriešiem oksitocīns tika izsmidzināts zem deguna, tai pat laikā liekot aplūkot viņu mīļoto sieviešu fotogrāfijas un fiksējot smadzenēs notiekošās aktivitātes.
Eksperimenti atklāja, ka vīriešiem, kuriem zem deguna tika izsmidzināts oksitocīns, aktivizējās smadzenēs esošie labsajūtas un atalgojuma sajūtas centri, savukārt vīriešiem, kuriem zem deguna tika izsmidzināts parasts ūdens, šīs izmaiņas fiksētas netika.
Minētie novērojumi pētniekiem ļāvuši secināt, ka okstiocīns, kas tiek dēvēts arī par "glāstu" hormonu, jo izstrādājas savstarpēju pieskārienu radītā apmierinājuma rezultātā, ir vitāli svarīga ilglaicīgu attiecību sastāvdaļa.
Tāpat oksitocīns palielina mīļotā cilvēka pievilcību mūsu acīs, kad esam baudījuši sava partnera glāstus un pieskārienus.
Jāpiebilst, ka, balstoties iepriekš minētajos atklājumos, Stenfordas Universitātes pētnieki arī nākuši klajā ar paziņojumu, ka spreji, kas piesātināti ar oksitocīnu, ir efektīvs līdzeklis migrēnas un dažādu sāpju ārstēšanai, savukārt depresiju, kas rodas pēc šķiršanās no mīļotā cilvēka, izsauc pieskārienu zudums un oksitocīna trūkums organismā.
"Oksitocīna izstrādāšanās rada laimes sajūtu un apmieirnājumu. Tieši tāpēc attiecību pirmajā fāzē, kad neskopojamies ar savstarpējiem glāstiem un apskāvieniem, cilvēki jūtas vislaimīgākie.
No tā var secināt, ka, neaizmirstot regulāri apskauties un satvert vienam otra roku, kā arī izbaudot partnera glāstus, mīlestība un savstarpējā saikne nezaudēs savu spēku arī pēc vairākiem kopdzīves gadiem," rezumē pētnieki.