sieviete traka histērija strīds - Copy (2)
Foto: PantherMedia/Scanpix
Mājsaimniecības pienākumi un mīļotā vīrieša iesaistīšana to pildīšanā ir viens no senākajiem strīdus āboliem partnerattiecībās. Par minēto tēmu aktīvu diskusiju uzsākušas arī portāla Cālis.lv lietotājas, piedāvājot arī visai radošus ieteikumus problēmas risināšanai.

"Tēma bezgala banāla un veca kā pasaule - nesavāktās zeķes, krūzes, utt. Vīram ir 3 atbildes uz maniem aizrādījumiem/atgādinājumiem.

1) vai, aizmirsu (1001.reizi, laikam biezpiens jāēd)

2) ja tev kas nepatīk, noalgo mājkalpotāju, es samaksāšu (noteikti, viņa ar prieku ķeksēs no gultapakšas zeķes, un man itin nemaz nebūs kauns par to)

3) kas tev patiesībā dzīvē nepatīk, ja tu man uzkasies par zeķēm (zeķes izmētātās man nepatīk, zeķes!!!).

Es no šādiem argumentiem tā apstulbstu, ka man nav, ko atbildēt. Pats baisā komfortā ar visu. Brīnos, kā, viens dzīvodams, netika noslīcis savās krūzēs un zeķēs.

Vai iet kādi ieteikumi, ja neskaita - kam traucē, tas arī māju vāc?" diskusiju forumā raksta kāda Cālis.lv lietotāja.

Turpinājumā interesantākie un, iespējams, noderīgākie risinājumi no pārējām portāla lietotājām un diskusijas dalībniecēm.

  • "No noalgotas mājkalpotājas nav jākaunas, viņai par vīra zeķu savākšanu maksās naudu."
  • "Brīnos, kā viens dzīvodams, netika noslīcis savās krūzēs un zeķēs. ....šitas liek domāt, ka sākumposmā tās zeķes un krūzes esi vākusi Tu, ja reiz vēl dzīvs."
  • "(..) Nu man tiešām būtu kauns. Turklāt, viņš mājās nes ievērojami lielāku mamuta daļu nekā es, tā ka būtu tikai loģiski, ja es rūpētos, teiksim, par vakariņām un mājas uzkopšanu, bet ne jau tādā līmenī, ka - davai, aiz manis visu savāc, es neko nezinu un zināt negribu."
  • "(..) priekš tam arī parasti ievieš sievu, lai varētu par šīm lietām aizmirst."
  • "(..) "Ja tev kas nepatīk, noalgo mājkalpotāju, es samaksāšu!"
  • Vot dūre! Tak noalgo to mājkalpotāju. Nu kāda problēma?! Jeb tev mājās notiek tādas lietas, ko cilvēkiem nevar rādīt? Zeķes pagultē?
  • Ja cilvēks negrib pats krāmēties ar mājas tīrīšanu un ir gatavs par to maksāt naudu, ko tu ālējies?! Abiem labums, arī cilvēkam, kas tā naudiņu ģimenei pelna. Tu taču arī pienu pērc veikalā, nevis uz balkona govi turi."
  • (..) Es uzskatu tā - ja abi strādā, tad visi darbi jādara kopā, ja sieviete sēž (patiesībā darbojas) mājās ar bērniem, tad sievietes pienākums ir tīrīt un vākt māju, jā, man arī riebjas zeķes, kas ir izmētātas pa visurieni, bet jāatceras ka vīrs strādā un tevi uztur."
  • "(..) nesāks domāt. nopirks jaunas. No pieredzes. (..) Ja vari pieciest to bardaku mājās, es Tavā vietā nevāktu neko. Zeķes lai mētā, kamēr aptrūkstas, ko vilkt, krūzes – tāpat. .Ja reiz abas rokas kreisās, ka nevar savākt aiz sevis, lai domā. Droši vien mammīte aiz pakaļas visu novāca, tāpēc dēliņš tāds sliņķis arī ieaudzis."
  • "(..) Vajag dzīvot atsevišķi, un miers. Sievai nav jāvāc zeķes, un vīram nav jāklausās zāģēšana."
  • "(..) drastiskas metodes - piem., izmētātās zeķes, viņam nemanot, sabāzt virsdrēbju kabatās, somā, portfelī u.c., kur vien var iebāzt. Varbūt atklājot, piem., darba vietā aiz pārsteiguma paķers šoka momentu un pēc pāris reizēm "visuma" zīmi sapratīs.
  • Tā ir totāla necieņas izrādīšana. Jau doma vien, ka otru vajag pāraudzināt, ir pazemojoša, un šāda izdarība būs pirmais āmuriņa cirtiens attiecību pamatos. Otru mammu vīrietim nevajag."
  • "Varu pastāstīt no savas pieredzes, bijām bariņš kas īrēja dzīvokli un bija arī džeki, mums, meitenēm, piegriezās, ka džeki nemazgā traukus aiz sevīm, un mēs pārstājām tos mazgāt, gala rezultātā džeki iegādājās vienreiz lietojamos šķīvjus."
  • "Tā nav dīvainība, bet cūcība. Šitādus vajag izmācīt, izmetot visu laukā, kas tiek atstāts, kur pagadās. Vienu tādu bijušo eksemplāru izmācīju, jo, redz, džekam bija uzskats,ka viņa džinsi man jāmazgā ar rokām. Pats bija tos iemērcis...es nelikos ne zinis, kamēr tie bļodā cēli sapuva." 
  • "(..) Nevis vajadzētu savākt, bet Tev ir jāprasa, kam tās zeķes mētājas? Tavas? Vajag? Nevajag? Vai demonstratīvi paņem slotu un izslauki grīdu kopā ar zeķēm."
  • "(..) Mana Končitas pieredze - zeķes ir pats ''vieglākais'', ko var atrast īsti aizkakātās mājās. Ir atrasti pieaudzēto matu kušķi, izlietnes ar netīriem traukiem, kas krāti vismaz nedēļu ar visiem ēdienu pārpalikumiem dažādās sadalīšanās stadijās, dzīvnieku būrīši ar tārpainiem pakaišiem, izlietoti tamponi, apenes ar brūnajām strīpām vai ne pirmā svaiguma ieliktnīšiem utt. Viss tiek klusiņām novākts un satīrīts. Un Končita vienmēr var pagriezties un aiziet."
  • "Man ir viena draudzene, treknajos gados ar vīru dzīvoja ļoti trekni, visas ekstras - dzīvoklis jaunajā projektā, divi luksus auto, kā pienākas. Iestājās krīze, sāka štukot, kā samazināt izmaksas. Viņa teica: "Pirmais, no kā noteikti neatteikšos, ir mājkalpotāja." Man liekas acis - kā tā? Kad viņa man izskaidroja, cik lielu harmoniju tas ienes viņu ģimenes dzīvē, jautājumu par šo izmaksu pozīciju man vairs nebija."
  • "Man, teiksim, nepatīk variants, ka netīrās drēbes (un pirmkārt jau zeķes, zeķes!!!) stāv vannas istabā "bačokā". Kad es pēc darba ģērbjos nost, man vispār miriens nāk virsū, jo gūžu locītavas stīvas, mugura sāp, uz pēdām stāvēt negribas. Nest tobrīd zeķes uz vannas istabu izjustu kā pārestību, ko man vēl pašai sev jānodara.
  • Tāpēc man stāv veikala iepirkumu somas vietās, kur es varētu izdomāt ģērbties nost. Drēbes - tādā somā iekšā. Mazgāju ik pārdienas, nekas neuzkrājas. Ja kāds nāk un negribas, ka tādas zeķu tašas stāv - nav problēma aizvākt no acīm.
  • Varbūt tam vīram arī vajag kādu zeķu grozu vai tarbu (vai vismaz kartona kasti), kur iesviest visu, nekur speciāli neejot."
  • "Principā piekrītu, ka, ja jau pats piedāvā, mājkalpotāja ir labākais risinājums un pieaugušu cilvēku pāraudzināt nevajag, tomēr, no otras puses, acīs krīt arī tas, ka vīram pietrūkst empātijas. Viņš nesaprot, cik ļoti tevi tas kaitina, vai - bēdīgāks variants - neciena tevi.
  • Ja jau citi nāk ar bērnudārza ieteikumiem, tad es arī. Viņam patīk, ja ar nazi velk pa šķīvja malu? Paskaidro, ka tevi tas netraucē, ka nesaproti, par ko ir cepiens, un var taču nopirkt ausu aizbāžņus, un sāc skrapstināties. (Jā, izklausās stulbi, piekrītu, tas ir no tās pašas sērijas, kā audzināt, bāžot izmētātās zeķes portfelī. Papildinu metodisko sarakstu).

Diskusiju pilnā apjomā iespējams lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!