12 netradicionālas aizraujošas zīmēšanas un krāsošanas tehnikas  (14)

Mākslinieciski un radoši nodarboties ar klekšu izvietošanu uz zīmēšanas lapas var piedāvāt jau pašiem mazākajiem bērniem. Kāds labums no tādas ķēpāšanās? Pēc tam, kad papīrs ir noklāts ar visu toņu un formu klekšiem, aiciniet bērnu iztēloties, kas tieši tur ir attēlots. Spēle ir līdzīgai tai, ko vasarā spēlē bērni, skatoties mākoņos un iztēlojoties dažādus dzīvniekus un tēlus. Attīsta iztēli un domāšanu. Pēc tam var aicināt apvilkt kleksim kontūru un izveidot no tā vēl kādu citu zīmējumu.

Ir ierasts darboties noteiktā laukumā, visbiežāk uz A4 formāta taisnstūra lapas, bet radošie pedagogi uzskata, ka laiku pa laikam ir jāmaina tieši papīra formāts. Tāpēc piedāvājiet garu papīra loksni, ko var apzīmēt gan kopā ar brāli, māsu vai vecākiem, gan draugiem. Uzdodiet sižetu vai ļaujiet izdomāt to pašam bērnam. Neierastais zīmēšanas laukums liks papūlēties izdomāt citu kompozīciju, bet kolektīvā zīmēšana veicinās sadarbošanās prasmes.

Četrus gadus vecam bērnam var piedāvāt jautru zīmēšanas nodarbi kopā ar draugiem vai mammu. Ņem garu taisnstūrveida lapu un tik zīmuļus, cik cilvēku piedalās kopīgajā zīmēšanas projektā. Pirmais dalībnieks zīmē galvu, tad lapu noloka tā, lai nākamais redzētu tikai to, kur tālāk jāzīmē ķermenis. Lapu atkal noloka, un nākamais zīmē kājas. Neviens nezina, kādu būtni ir zīmējušie iepriekšējie divi mākslinieki. Parasti, kad tiek atlocīts papīrs, visiem ir ļoti jautri ieraudzīt, kādu radījumu visi kopā ir uzzīmējuši.

Sevis vai savu mīļāko rotaļlietu zīmēšana veicina spēju novērot, pamanīt detaļas, iemāca zīmēt "no dabas" un pēc iespējas tuvāk oriģinālam. Pirms zīmēšanai ļaujiet mazulim sevi kārtīgi izpētīt spogulī un atpazīt savs izskata īpatnības. Zīmējums, protams, būs tālu no reālā attēla, bet tas ir vēl viens iemesls apskatīt gan sevi, gan zīmējumu un atrast 10 atšķirības.
Zīmēt cilvēkus var mācīties arī skatoties tuvinieku fotogrāfijas un pievēršot īpašu uzmanību detaļām – matu krāsa, acis, frizūru.

Bērniem parasti patīk zīmēt netradicionāli, tikai jāpalīdz izdomāt – kā tieši! Tāpēc vēl viens netradicionālās zīmēšanas veids ir impresionisma stila zīmēšana ar punktošanas paņēmienu. Var izmantot gan zīmuļus, gan flomāsterus, bet ar trekniem vaska krītiņiem vai krāsām iznāks efektīvāk un košāk. Izmantojama ir gan otiņa, gan vates kociņš, kas labi uzsūc krāsu.

Zīmēt radoši un lielos laukumos var arī ar visparastāko švammi. Process ir interesantāks, ja švammes gabaliņi ir izgriezti noteiktās formās – apļi, kvadrātaini utml. Švammi var turēt rokās vai piestiprināt pie zīmuļa gala. Katrai krāsai izmantojama viena švammīte. Turklāt tādu aprīkojumu var izmazgāt un lietot vairakkārt. Sākumā mazulim prieku sagādās formiņu spiešana uz papīra, vēlāk var uzdot veidot konkrētu zīmējumu vai ornamentu. To pašu var darīt ar kartupeli, kuru izgriež pēc vajadzīgās formas.

Ar vaska sveces malu uz zīmēšanas papīra mamma uzzīmē kādu zīmējumu – mājiņu, puķi, taureni, tad uzdod bērnam ar ūdens krāsām vai guašu izkrāsot papīru un atklāt, kas ir bijis uzzīmēts. Tur, kur ir zīmēts ar vaska sveci, krāsa tiks atgrūsta un atklāsies zīmējums. Tāds pats efekts iegūstams, zīmējot ar ziepju gabaliņu. Var dažādot zīmēšanu ar dažādu krāsu foniem. To pašu uzdevumu var pēc tam izpildīt ar mazais mākslinieks – viņš zīmē, bet mamma krāso virsū.

Akmeņu izkrāsošana ir vesels projekts – vispirms pludmalē vasarā tiek vākti piemēroti akmeņi – lieli, apaļi, plakani, pelēcīgi, gaiši. Kad pienāk tumšie rudens vai ziemas vakari, krājumus velk ārā un zīmē uz tiem visu, kas ienāk prātā.
Labāk izvēlēties biezas, košas krāsas, kas nenotek no akmens virsmas. Kad krāsa ir izkaltusi, to var pārlakot ar kādu ūdens noturīgu laku. Iznāk gan pievilcīgs istabas dekors, gan paša gatavota rotaļlieta, piemēram, koša bizmārīte

Ja mākslot, tad radoši! Otu vietā izmantojamo ne tikai roku, bet pat kāju pirksti un visa pēda un plauksta. Maziem bērniem pirmās krāsas, ko piedāvā, ir pirkstiņkrāsas, jo spēja noturēt rokās otru vēl nav tik attīstījusies. Visērtāk taču zīmēt ir tieši ar rādītājpirkstu. Vecākiem tomēr būtu jāseko, lai zīmēšanas procesā tiktu iesaistīti visi rokas pirksti, jo tad tas attīsta arī rokas muskulatūru.

Mājās reti izmantota metode, kas patiesībā ir ļoti aizraujoša. Ņem celofāna maisiņu, uz kura ar krāsām zīmē kādu zīmējumu vai ornamentu, tad šo zīmējumu pārspiež uz papīra. Krāsas kārtai jābūt biezai un košai, tādai, kas neplūst nost no celofāna. Tā var izveidot vairākus zīmējums un katrreiz mazliet savādāks.

Apvienojot aplicēšanu, krāsošanu, zīmēšanu, izgriešanu un līmēšanu, vai izveidot kolāžu par jebkuru tēmu. Arī kolāžas veidošanas ir process – bilžu meklēšana žurnālos, izvēle, izgriešana, kombinēšana uz papīra. Dodot uzdevumu – izveidot kolāžu par Āfriku vai sapņu ceļojums vasarā, atkal var veicināt bērnā gan iztēli, gan zināšanas par noteikto tēmu. Angļu pedagoģijas pētniece Anna Rogovina iesaka izmantot kolāžās visus mājās atrodamos priekšmetus – gan lupatiņas, gan švammītes, gan žurnālus un kartiņas, arī visu veidu zīmēšanas tehnikas un pat visas iespējamās krāsvielas sākot no akvareļkrāsām un beidzot ar upeņu ievārījumu.