Labrīt! Kāds bija sapnītis? - ar šādiem vārdiem nereti sākam rītu. Bet kad īsti bērni sāk sapņot un cik liela vērība pievēršama naktī redzētajam? Vai sapņus ietekmē arī kādi notikumi un vai svarīgi tos pēc tam pārrunāt? Par to, ko vēsta sapņi, Latvijas Radio - 1 raidījumā "Ģimenes studija" stāsta psiholoģe Marija Ābeltiņa un bērnu psihiatrs Gunārs Trimda.

Sapnis ir tēlaina ziņa, ko mums smadzenes sūta miega laikā. Tas ir slēpto vai atklāto vēlmju, baiļu, emociju sakopojums, kas piedzīvotas dienā, bet naktī smadzenes sūta šo informāciju vēlreiz. Ja dienā ir bijuši emocionāli notikumi, tad dienas laikā šo notikumu paspēt pārstrādāt, tāpēc mēs to vēlreiz redzam sapņos.

Tāpat kā mūsu psihe, arī sapņi ir vēl līdz galam neizpētīta tēma.  Ir skaidrs, ka sapņo visi, tikai ne visi atceras to, kas ir nosapņots. Tāpat kā nomodā, arī sapņojot, darbojas iekšējie sensori un aizsargmehānismi. Tas, vai atcerēsimies sapni, ir atkarīgs, cik daudz mēs esam gatavi uzzināt par sevi. Daudz emocijas un sajūtas atrodas zemapziņā, ko mēs nemaz neapzināmies.

Vai visi bērni sapņo, arī paši mazākie?

Psihiatrs Gunārs Trimda norāda, ka bērniem līdz 3 gadiem sapņi vairāk saistīti ar bailēm, nedrošību (bailes no tumsas, pamešanas), skolas laikā bērniem slikti sapņi ir  tad, ja vecāki uzliek neadekvātas gaidas, ja problēmas ar draugiem, vienaudžiem, skolotāju. Tad sapņos var rādīties briesmoņi, kas simbolizē despotiskos vecākus vai skolotāju. Pieaugušā vecumā biežāk emocionālos stāvokļus redzam kā lidojumus vai kritienus.

Nav zināms, ko sapņo zīdaiņi un bērni, kas vēl neprot runāt. Ķermeņa valoda (noraustās kāja, ātrās acu kustības, ko var redzēt zem aizvērtā plakstiņa), kā arī pie galvas pieslēgtie elektrodi apstiprina, ka smadzenēs notek aktivitāte. Tātad sapņo arī paši mazākie bērniņi. Tomēr sapņa saturu mēs varam pastāstīt tikai tad, kad protam runāt.

Vai par bērna sapņiem ir jāinteresējas vai tomēr labāk šo tēmu neskart? Ja sapnis ir bijis nepatīkams un bērnam tas ir traumējoši?

Marija Ābeltiņa gan iesaka tomēr par sapņiem interesēties, jo tie ļauj saprast, kas ar bērnu notiek dienā. Īpaši, ja ir mainījušies apstākļi – bērns uzsācis dārziņa gaitas, ģimenē ir piedzimis brālis vai māsa, ir mainīta dzīvesvieta. Nereti sapņos bērns redz to, ko skatījies pirms miega televizorā. Ir sapņi, kas signalizē, ka mazulis jūtas iesprostos, satraukts, nobijies. Bērna sapņi parāda to, kas notiek ģimenē, kādas ir attiecības. Ja vecāki ir satraukti, iekšēji saspringti, tad bērni to redz kā sliktos sapņus. Ja izrādās, ka bērns vispār nesapņo, tad iespējams, ka viņš noliedz savas emocijas, ir sliktā kontaktā ar savām sajūtām. Jo mazāk bērns, jo vairāk viņš uzsūc apkārt virmojošās emocijas.

Ja bērns neprot pastāstīt vai vēl nerunā, tad to, kādu sapni viņš ir redzējis, var saprast no noskaņojuma, kādā viņš ir pamodies. Ja sliktā omā, raud, sapnītis bijis slikts, ja omulīgs un smaidīgs – labs. Arī par sliktajiem sapņiem ir jārunā, jo tas ir veids, kā mēs akceptējam sliktās emocijas, nevis tās noliedzam. Emocijas nav ne sliktas, ne labas. Tām ir noteikta funkcija, piemēram, bailes mūs pasargā, uzsver psiholoģe.

Vai bērnu, kas naktī ar redz sliktu sapni, vajag modināt vai tomēr nē?

Ja bērnu sapņa laikā pamodina, viņš šo sapni noteikti atcerēsies, bet, ja nemodina, iespējams, ka viņš pamodīsies un par to  aizmirsīs.  Ja sliktie sapņi rādās katru nakti vienā un tajā pašā laikā (to var noteikt pēc saraustītām ķermeņa kustībām, zobu griešanas), labāk bērniņu pamodināt, tādējādi pārtrauktu konkrēto sapņošanas ieradumu.

Sapņu saturu ietekmē bērna slimošana, nesakārtots miega rituāls, televīzijas skatīšanās pirms gulētiešanas. Ir bērni, kas aizmiegt skatoties TV, bet tas nozīmē, ka viss darbiņš smadzenēm būs naktī.
Ja dienā bērns savas sliktās emocijas atšķeļ, noliedz, tad tās viņš var redzēt sapņos. Iespējams, ka redzot sapnī, kā viņš caur tēliem tiek galā ar savām bailēm un dusmām, tad arī dzīvē viņš sajutīsies drošāk.

Vai ir nozīme tam, cik koši ir sapņi?

Nozīme ir arī tam, kādās krāsās cilvēks redz sapņus. Veselīgi ir redzēt krāsainus sapņus, jo tad tas liecina par krāsainām, dažādām, košām emocijām Melnbalti sapņi norāda uz nomāktību, iespējamu depresiju – pelēki sapņi, pelēkas emocijas.
Pieaugušajiem un skolas vecuma bērnam jāguļ 8 stundas. Guļot kaut stundu mazāk, nākamajā dienā mēs zaudējam 25% darbaspēju. Un tā ir tikai viena zaudēt miega stunda!
Sapņojot, mēs sakārtojam atmiņas, jo darbs notiek miegā. Tāpēc pirms eksāmeniem noteikti ir jāguļ, tas uzlabo atcerēšanos.

Ja bērna sapņi atkārtojas un ir nepatīkami ilgstoši, visbiežāk tā ir saistīta ar ģimenes ietām. To visu var ārstēt gan psihologs, gan psihiatrs, bet parasti tad līdzdarbojas arī vecāki. Ārstam ir jāredz, kāda ir ģimenes sistēma, kā runā vecāki ar bērnu, kā bērns komunicē ar vecākiem.
Sapnis ir arī personības pilnveidošanas veids – ja spējam stāties pretī bailēm sapnī, tad tā ir izaugsme un iegūta pārliecība par sevi, ko var pielietot dzīvē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!