Bērnu depresijas pazīmes, kas atšķiras no pieaugušo slimības izpausmēm  (9)

Bērnu psihiatrs Gunārs Trimda skaidro - ja vienam no vecākiem ir depresīvas tendences, saslimšanas risks bērnam ir 27%. Ja abiem vecākiem ir depresīvas tendences, bērniem risks saslimt no 50 – 70%.

Depresija var izpausties gan kā pilnīgs apetītes zudums, gan arī nekontrolētas ēšanas lēkmes, kas bieži izpaužas tieši vēlās vakara stundās un naktīs. Nav nozīmes tam, cik vērtīgs vai veselīgs ir ēdiens, tāpēc tiek apēsts viss, kas ir pa rokai. Ēšanas mērķis nav mazināt badu, bet gan "apēst" iekšējās sāpes un skumjas.

Ēdiens darbojas kā viltus mierinātājs, turklāt naktī neviens nenosoda, ka tiek ēsts par daudz vai nepareizi. Nakts ēšanas vēl nenozīmē, ka tie ir ēšanas traucējumi, tomēr ir vērts pievērst uzmanību šīm izpausmēm, jo tā ir pirmā satraucošā pazīme. Turklāt nakts ēšanu neietekmē tas, cik labi vai slikti bērns ir ēdiens dienas laikā. Runa nav par vēlām uzkodām pēc treniņa vai nogurdinošas dienas, bet gan regulāru ēšanu, ko mēģina noslēpt.

Ne visi tīņi, kas ģērbjas dīvaini, mokās ar depresiju, tomēr krasai stila maiņai nevajadzētu paslīdēt garām vecāku uzmanībai. Pirmkārt, haotiskā ēšana var būt par iemeslu liekajam svaram, kā dēļ ir jāmaina ģērbšanās stils.

Otrkārt, depresija pazemina pašapziņu un maina realitātes uztveri. Apģērbs var atspoguļos to dvēseles stāvokli, kādā ir jūsu tīnis dotajā dzīves periodā. Satraucošās zīmes ir nevērība, nevīžība, netīrs apģērbs, liela izmēra drēbes, kas slēpj augumu, rokas.

Nekontrolēta un impulsīva iepirkšanās ir vēl viena satraucoša pazīme. Tas ir veids, kā bēgt no vientulības un bezjēdzības sajūtām. Ja kabatas nauda izkūst lietās, kas nav vajadzīgas un pēc tam mētājas bez pielietojuma, ir vērts šai izpausmei pievērst pastiprinātu uzmanību. Iepirkšanās uz brīdi izsauc endorfīnu pieplūdumu asinīs, kas izraisa īslaicīgu labsajūtu.

Alkohola lietošana ir tipiska depresijas pazīme. Tīņi alkoholi sāk lietot jau ļoti agri un, tā kā alkohols ir depresants, tad iestājas tāds kā apburtais loks – dzer, jo slikti; slikti, jo dzer.

Dzeršana notrulina sāpīgās emocijas, kuras nav izturamas skaidrā prātā. Alkoholisms paliekoši ietekmē raksturu. Dzeršanas pazīmes ir alkohola smaka, netīras drēbes, vēla došanās gulēt, vēlas vakara un nakts ballītes, kuru kompāniju jūs nepazīstat.

Viens no izplatītākajām tīņu depresijas pazīmēm ir ēšanas traucējumi – bulīmija un anoreksija. Parasti tās sākas kā slēpta depresijas izpausme, jo ar sevi, savu izskatu un sajūtām apmierināti cilvēki neiedzīvojas ēšanas traucējumos. Pievērsiet uzmanību, vai jūsu bērnam nav novērojamas krasas svara izmaņas, vai viņš strauji nekrītas svarā, vai neparādās bojāti zobi, kas ir bulīmijas vemšanas sekas.

Vēlme kontrolēt ēšanu ir mēģinājums vismaz kaut ko kontrolēt savā dzīvē, ja jau nekas cits nerit tā, kā gribētos un nav ietekmējams, uzskata depresijas slimnieks.

Pusaudži mēģina norobežoties no realitātes, pilnībā nododoties datorspēlēm, videospēlēm, internetā pieejamām azartspēlēm. Galvenokārt tā izpaužas depresija zēniem, tomēr arī meitenēm var būt līdzīgas izpausmes. Ja jūsu bērns neskaitāmas stundas pavada pie datora, spēlējot spēlītes, ir vērts aprunāties par viņa emocionālo pašsajūtu.

Negaidiet, ka saruna notiks viegli un raiti. Maksimālais pieļaujamais spēlīšu laiks dienā ir 2-3 stundas, kas gan arī, kā atzīst ārsti, ir daudz, tomēr vēl nesignalizē par nopietnām emocionālām problēmām.

Norobežošanās un pašizolācija ir vēl viens signāls, kam jāpievērš uzmanība. Vieglākās depresijas stadijās var saglabāties labas attiecības ar ģimeni un tuvākajiem draugiem, bet samazinās kontakti ar klasesbiedriem. Tāpēc pirmās slimības izpausmes var pat nepamanīt, jo komunikācija ar tuviniekiem ir. Toties neveidojas jaunas draudzības saites ar citiem cilvēkiem, samazinās cilvēku loks, par kuriem interesējas tīnis.

Bērns var arī kaunēties no savām sliktajām sajūtām, tāpēc, lai tās neviens nepamanītu, vēl vairāk norobežoties un noslēgties sevī. Modē ir pozitīvisms un optimisms, bet tie, kam skumji un slikti, visbiežāk tiek nosaukti par vārguļiem.

Mazāki bērni, – līdz 7 gadu vecumam, kuriem ir depresija, ātri nogurst un sūdzas par to, ka viņiem ir garlaicīgi. Neinteresē rotaļlietas un spēlēšanās ar citiem bērniem. Tā kā vēl nav tik labi attīstīta valoda, tad par depresiju signalizē ķermenis, piemēram, nesaprotamas vēdera sāpes.

Pamatskolas bērniem rodas grūtības mācībās. Viņi sūdzas par tukšuma sajūtu, garlaicību un galvassāpēm. Pēc 10 gadu vecuma bērns, kuram ir depresija, noslēdzas sevī. Var būt pazeminātas sekmes skolā, gausa domāšana, grūtības koncentrēties, baiļu sajūta. Var parādīties tā sauktā skolas fobija.