Vai apcelšana, sišana un iebiedēšana ir normāls attīstības posms trīs līdz sešus gadu veciem bērniem? Kāda ir normāla bērnu uzvedība šajā vecumā? Kā zināt vai bērns tiek aizskarts vai tikai mācās komunicēt ar pārējiem?
Par mobingu darbavietā ir dzirdēts daudz. Diemžēl mūsdienās arī skolās jau ir sastopams emocionālais terors. Kas notiek dārziņos? Aizvien tiek pētīts, vai agresīvās attiecības dārziņos arī ir uzskatāmas par mobinga izpausmi.
Kas ir mobings
Tulkojumā no angļu valodas vārds "mob" nozīmē nomākt, uzbrukt. Eksperti definē mobingu kā psiholoģiskā terora veidu. Par mobingu var runāt tad, ja bērns tiek regulāri un sistemātiski tieši vai netieši fiziski vai morāli aizskarts. Grūstīšana, sišana, iebiedēšana, apģērba paslēpšana, apsmiešana, ignorēšana, šantažēšana, nepamatota apsūdzēšana – to var uzskatīt par mobingu, ja tas notiek ar nodomu un ja terorizēšanā piedalās vairāki pāridarītāji, kas apceļ vienu konkrētu bērnu.
Upuris pastāvīgi jūtas noniecināts un bezpalīdzīgs, sliktākajos gadījumos tiek iedragāta pašapziņa, mobinga sekas bērns izjutīs arī vēlāk dzīves gaitā.
Problēmas bērnudārzā
Vai mazā Ilze ir viens no mobinga upuriem, jo katru dienu viņai dara pāri mazais Kristaps? Kamēr vien viņai dara pāri tikai mazais Kristaps, to nevar uzskatīt par mobingu, bet gan vienkārši agresīvu uzvedību pret meiteni.
Mobings sākas tad, ja apsmiešanā tiek iesaistīti arī citi grupas bērni, tas notiek ilgāku laika periodu un dārziņa personāls neiesaistās problēmas risināšanā.
Ja bērns nevēlas vairāk iet uz bērnudārzu un galvenokārt rotaļājas viens pats, tā varētu būt viena no pazīmēm, ka dārziņā viņš nejūtas labi. Tomēr citu bērnu vainošana šajā situācijā būtu priekšlaicīga.
Norbežošanās un nevēlēšanās komunicēt ar vienaudžiem var būt arī mājās esošu problēmu pazīme. Šādu uzvedību var izraisīt arī, piemēram, strīdi starp vecākiem, neapmierinātība ar mazo brāli vai māsu, slimošana.
Vai mazie bērni dara pāri ar nodomu?
Normāli bērnu strīdi ir īsi un parasti nepārvēršas psiholoģiski traumējošā mobingā. Bērnu uzvedības eksperti uzskata, ka mazuļi reaģē ļoti situatīvi, tieši tāpēc ir ļoti apšaubāms, vai četrus līdz sešus gadus vecs bērns vispār ir spējīgs veikt kādas sistemātiskas darbības.
Arī bērnudārzu audzinātāji ne vienmēr spēj pieņemt, ka viņu aprūpē esošie bērni spēj ilglaicīgi, ar nodomu sistemātiski kādam darīt pāri. Protams, pastāv dominējošie bērni, kuri vienmēr uzņemas līderu lomas, un tādi bērni, kuri labprāt seko šiem vadoņiem un kuri nesūdzas pat tad, ja viņiem kaut kas tiek atņemts.
Citi psihologi uzskata, ka pirmās pazīmes mobinga pazīmes var saskatīt jau bērnudārznieku vecumā. Vēlāk tas izpaužas arī skolās un sociālajos tīklos. Piemēram, frāze "Tad es ar tevi vairs nedraudzēšos!" ir viens no mēģinājumiem pārbaudīt, kā iebiedēšanas un draudēšana var ietekmēt attiecības. Ja šī frāze "nostrādā" vairakkārt un bērns iegūst to, ko gaidījis, tad gudrība rokās – ar draudiem ir iespējams panākt to, ko viņš grib. Pieaugušajiem, kas dzird, ka bērni risina savas problēmas ar šīm metodēm, būtu jāiejaucas.
Pastāv arī cits uzskats, proti, ka bērni atdarina savu vecāku manipulatīvo emocionāli vardarbīgo uzvedību. Tad problēma jāmeklē vecāku uzvedības stilā.
Tad ko lai dara?
Liela loma grupiņas dienas notikumos un atmosfērā ir audzinātājām. Personālam būtu jāiejaucas situācijās, kad ir acīmredzams spēku pārsvars, piemēram, kad viens bērns visu laiku komandē, otram nemaz neļauj izteikties, vai arī kad kāds bērns nepārtraukti paliek viens un bez draugiem.
Grupā var izstrādāt noteikumus, ka vājākajam darīt pāri nedrīkst. Noteikumi jāievēro visiem bērniem.
Bieži uz vājāko bērnu fona stiprākie bērni ceļ pašapziņu. Ar lomu un kustību spēlēm un diskusijām šīs problēmas jārisina dārziņa personālam.
Bērniem ir jāiemāca pateikt "nē", ja viņi jūtas izmantoti vai arī viņiem liek darīt kaut ko, ko viņi darīt nevēlas. Bieži vien ir tā, ka mājas apstākļos bērns noliegumu vai atteikumu nekad nav pieredzējis, tāpēc arī pieņemt "nē" un atteikumu viņš neprot.
Dominējošo bērnu enerģiju gudri jānovada lietderīgā gultnē. Ja viņš ir iemācījies rakstīt kādu burtu, ko neprot blakussēdētājs, aiciniet nevis izsmiet, bet palīdzēt.
Ja izdodas šādu bērnu enerģiju novirzīt uz pareizā virzienā (nevis sodīt), tad viņš iemācās sevi savaldīt.
Parasti palīdz nodarbošanās ar sportu vai kāda radoša nodarbe. Futbola komandai ir vajadzīgs spēcīgs kapteinis, lai spētu uzvarēt spēlē.
Brīdinājuma signāli!
Tāds mobings, kādu to atpazīst pieaugušie, dārziņos nepastāv, toties ir pazīmes, kas signalizē – bērns dārziņā nejūtas labi. Ja viņš jau ilgāku laiku uz dārziņu dodas nomākts un nelaimīgs, pavērojot viņu.
- Bērns vairs nevēlas iet uz bērnudārzu.
- Viņš sūdzas par galvassāpēm, vēdersāpēm un citām kaitēm.
- Bērnudārzā un spēļu laukumos viņš galvenokārt spēlējas viens pats.
- Viņš ir ļoti bailīgs.
- Bērns par sevi runā ļoti negatīvi un nicinoši.
- Viņš cieš no ēstgribas trūkuma, miega traucējumiem un murgiem.
- Viņam ir nelielas traumas vai zilumi.
- Viņam pazūd mantas, vai arī viņš uz mājām tās atnes sabojātas.
Šāda uzvedība, protams, uzreiz nenozīmē, ka bērns ir kļuvis par mobinga upuri, tomēr vecākiem ir pamats painteresēties, kas notiek vienaudžu grupā, kurā uzturas bērns.
Tāpat noderīgi būtu pārrunāt radušos situāciju ar bērnudārza audzinātāju, mēģinot izzināt iemeslus šādai bērna uzvedībai.
Vai portālā "Cālis" aprakstītā problēma ir mobings dārziņā?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
