Bārda un kleita, kam "piesiet aci"
Sarunā ar pāri, kurai pievienojies arī vedējtēvs Jānis, iniciatīvu uzņemas Edgars, Diānai laiku pa laikam piebalsojot, izmetot kādu piezīmi par mīļoto un pasmejoties par nemitīgi sprēgājošajiem jokiem.
"Otrapuse.lv abi piereģistrējāmies vairāk vai mazāk aiz gara laika. Diāna mani pamanīja bārdas dēļ, savukārt man acīs iekrita viņas zaļā kleita, kas bija redzama vienā no profila bildēm un patiesībā vainojama pie mūsu iepazīšanās.
Rakstīju, lai viņa nomaina esošo bildi pret to ar zaļo kleitu, jo uz šo taču čaļi tā neķersies. Tā nu viņa nedaudz paspirinājās pretī, bet beigās man piekrita.
Vārds pa vārdam, joks pa jokam un sākām sarakstīties, drīz pārgājām uz īsziņām un garām telefona sarunām, bet pēc pāris nedēļām nolēmām tikties klātienē," iesāk Edgars, Diānai pajokojot, ka, redz, kā viens tomēr uzķēries arī uz bildi ne ar zaļo kleitu.
Jāpiebilst, tieši Diāna, neraugoties uz kluso un nedaudz kautrīgo dabu, ņēmusi situāciju savās rokās, plānojot tikšanos ar Edgaru klātienē.
"Nav jau vairs 16. gadsimts, kad sievietei jāsēž uz balkona un jāgaida, lai vīrietis sadūšojas un sper pirmo soli. Nolēmu, ka mums jātiekas dzīvē. Protams, braucot no Iecavas, kur dzīvoju, ciemos pie Edgara uz Jelgavu, kājas nedaudz trīcēja. Tomēr ļoti lielu satraukumu nejutu – būs, būs, nebūs, nebūs. Mums bija," smaidot atceras Diāna.
Pirmais randiņš - mīkstās treniņbiksēs
Lai gan pirmajam randiņam plāni bijuši grandiozi, viss beidzies mīkstās treniņbiksēs un restorāna vietā vakariņas pasūtītas uz mājām no "Četriem baltiem krekliem", kur Edgars tolaik strādājis.
"Mulsums, pirmo reizi tiekoties dzīvē, bija ļoti neliels. Viss bija izrunāts jau sarakstē, tāpēc zinājām, ko gaidīt. Nebija kā filmās, kur rāda, ka cilvēki gadiem sarakstās, tad satiekas un nezina, ko teikt.
Laikam jau sapratām, ka abi esam samērā vienkārši cilvēki, ka neviens no sevis neko netēlo, tāpēc sapratāmies ļoti labi. Esam tādi, kādi esam, un tā arī sevi pasniedzam. Ja redzi sev priekšā to, kas ir solīts, viss ir kārtībā," stāsta Edgars.
Tieši savstarpējo līdzību, neraugoties uz visai nesaderīgajām horoskopa zīmēm, pāris min kā savu attiecību panākumu atslēgu, uzskatot, ka visu nosaka arī vecāku audzināšana.
"Esam diezgan vienādi – gan pēc savas uzvedības, gan dzīves uzskatiem. Cilvēkiem laikam tomēr jābūt arī tai ikdienai samērā līdzīgai, lai viņi spētu būt veiksmīgi kopā, lai varētu viens otram vieglāk pieskaņoties.
Kopā sākām dzīvot pēc deviņu mēnešu ilgām attiecībām. Protams, iepriekš viens pie otra palikām nedēļas nogalēs, tomēr kopdzīvi uzsākām vēlāk. Ar Diānu nolēmām, ka kauliņi jāmet kopā, un es pārvācos pie viņas uz Iecavu, ko tad ļāva arī mans darba grafiks. Sapratu, ka vēlos ko nopietnāku, veidot ģimeni, veltīt laiku otram cilvēkam.
Visu uzsākām viegli. Trakākais, šķiet, bija saprast, kur tagad likt manas mantas, jo Diānai jau viss bija sakārtots pa savam. Tomēr iedzīvojāmies un ar jauno situāciju aprādām ātri.
Nopietnie brīži un attiecību pārbaudījumi gan vēl nav bijuši – bet tur jau nav, ko patiesībā pārbaudīt. Nav tā, ka mēs katru dienu viens otram teiktu, ka nevaram viens bez otra dzīvot. Tas tāpat ir skaidrs," nosaka Edgars.
Patiesā laime - neko nespēlēt, būt pašiem un brīviem
Neraugoties uz ātro attiecību veidošanos un kopdzīves uzsākšanu, pāra tuvinieki un draugi abu otrās pusītes pieņēmuši uzreiz.
"Kad biju iepazīstinājis mammu ar Diānu, viņa jautāja, vai tad nu šī būs tā īstā? Es vieglu sirdi atbildēju - jā," atminas vīrietis.
"Arī Edgars manā ģimenē ienāca ļoti viegli, tā, it kā būtu jau gadiem pazīstams. Mani viņa vecāki uzņēma ļoti sirsnīgi. Biju pat nedaudz izbrīnīta – kā, tikko iepazinušies un jau uzreiz metas ap kaklu? Katrā ziņā tas bija jauki," priecājas Diāna, sarunā iesaistoties arī vedējtēvam.
"Diānu pazīstu ļoti neilgu laiku, bet ar Edgaru esam draugi jau no studiju laikiem. Mūs salika vienā istabiņā, un tā es viņā arī iemīlējos.
Man vienmēr ir patikuši mākslinieki, jo pats savukārt neesmu pārāk radošs. Viņam bija draugi muzikanti, un man šī kompānija ļoti patika.
Diāna patiesībā arī ir diezgan radoša, lai gan sākotnēji šķiet visai noslēgts cilvēks. Viņa ir ļoti mērķtiecīga, zina, ko grib un kā to sasniegt.
Šoks par to, ka viņi tik neilgi pēc iepazīšanās sāka dzīvot kopā, kā arī jau plāno kāzas, man nebija vispār. Mūsdienu laikmetā, kas tehnoloģiju dēļ ir tik ātrs, tas ir tikai normāli.
Internetā par cilvēku pāris dienās iespējams uzzināt krietni vairāk nekā agrāk vairāku mēnešu laikā. Uzskatu, šāda iepazīšanās noteikti nav nepareiza, varbūt tas pat ir drošākais veids, kā pārliecināties par to, kāds patiesībā ir nesen iepazītais cilvēks, kaut vai iegūglējot viņa vārdu.
Komunikācija notiek ļoti ātri, un tas ļauj arī noskaidrot kopīgās intereses, mums ir pieejams jau gatavs sev interesējošā cilvēka rezumē," spriež Jānis.
"Man šķiet, šai laikmetā cilvēki arī vairs tik ļoti neizvērtē saimniecisko labumu, ko konkrētās attiecības var sniegt, bet gan to, cik brīvi un labi var justies viens otra sabiedrībā.
Sievas vairs netiek ņemtas pēc pūra – svarīgākais, lai ar otru cilvēku vari būt tu pats, neko netēlot. Tā ir tā patiesā laime – neko nespēlēt! Pārējais ir sīkumi," teic vedējtēvs, Diānai un Edgaram piekrītot.
"Laikam tas, ka viens otram blakus varam justies brīvi, ir pats labākais. Nekad nav bijis tā, ka kādu dienu par kaut ko kopā nepasmejamies un staigājam kā zombiji nerunādami. Arī tad, ja sastrīdamies, tad tas ir, maksimums, uz divdesmit minūtēm, parasti pat mazāk," nosaka Edgars.
Attiecībās svarīgākais - rast kompromisu un smieties
Diāna, taujāta par principiem, uz ko balstās abu attiecības, mulsi nosmej, lai runā līgavainis: "Runā tu! Es bez tevis nevaru, nemāku!"
Kad Edgars atsaka, ka nerunās vis, Diānas mulsums pazūd: "Svarīgākais ir prast atrast kompromisu, nevis viens turas pie savas taisnības, otrs – savas. Tad arī uguņi šķīdīs pa gaisu."
Edgars piebalso: "Es vienmēr esmu teicis, ka attiecībās svarīgākais vārds ir "kompromiss". Ja to zinās abi divi, tad arī viss būs kārtībā. Pārējais jau ir otršķirīgi.
Vispār vairāk nosvērta un pie zemes stāvoša ir Diāna, kura labi saprot, kad mani drīkst aiztikt un kad labāk likt mierā.
Tā kā mana darba specifika paredz strādāšanu maiņās, diennakti nostrādāju un pēc tam vairākas dienas izbaudu brīvdienas. Diāna jau ir piešāvusies, ka tad, kad atnāku no darba, jāļauj man izgulēties, jo varu arī būt visai īgns.
Kad man uznāk kāds bubulis, Diāna, būdama zivs pēc horoskopa un klusa un mierīga pēc dabas, ļauj man savā nodabā izšūmēties. Sākumā viņa ņēma visu pie sirds, bet nu ir sapratusi, ka nav jēgas mani ņemt aubē, tāpēc viņa iet un mierīgi dara savas lietas.
Gan jau vēl kaut kur ir jāpieslīpējas, bet vienam otra niķi un stiķi pa lielam ir atkosti. Nav nekā tāda, kas varētu ar gadiem izlīst ārā un nepatīkami pārsteigt. Esam samērā atklāti viens pret otru."
Mēs apspriedāmies, izlēma vecāki - kāzas Valentīndienā
Ideja Diānai un Edgaram precēties Valentīndienā nākusi no ceremoniju meistares dzimtsarakstu nodaļā. Lai gan pāris gribējis gredzenus mīt maijā, beigu beigās abi nodomājuši, ko tur daudz vilcināties – lai iet 14. februāris!
"Sākumā šķita, ka tas ir ļoti banāli – precēties Valentīndienā. Bet, kad tas notiek pašiem, tad nav tik traki, tā tomēr ir visu mīlētāju diena, un mums šie svētki nu būs ļoti īpaši," teic Edgars.
Diāna, taujāta par bildinājumu, nosmej, ka tādu nemaz neesot saņēmusi. Kā jau racionāls pāris, abi šim jautājumam piegājuši no "saimnieciskās" puses.
"Ar Diānu sākumā nolēmām, ka piestrādāsim pie bērniņa un, kā jau tagad skaitās moderni, apprecēsimies kaut kad vēlāk. Kāzas nelikām pirmajā plānā.
Pieteicās bērniņš, un tad sagaidījām no ārstiem konkrēto "jā" un devāmies priecīgos jaunumus paziņot vecākiem. Vecāki, to uzzinot, vienkārši noteica, ka tad jau ir jāprecas, un tā principā nekādas bildināšanas nebija. Bērna pieteikšanās pati bija kā bildinājums. Vārdsakot, mēs apspriedāmies, un vecāki nolēma," abi nosmej.
Precību rīkošana uzticēta vedējtēvam, un kāzas tiks svinētas Siguldā, kur dzimis Edgars. Ar šo pilsētu līgavainim saistās ļoti daudz patīkamu emociju, un, tā kā tur dzīvo tuvinieki un draugi, visu bijis vieglāk noorganizēt – gan sameklēt mūziķus un svinību vietu, gan parūpēties par citām detaļām. Tāpat pārim palīdz abu pušu tuvinieki, lai visu izdotos noorganizēt.
Diāna, stāstot par kāzu plāniem, pajoko, ka pašai atlikšot vien ierasties. Vienīgais pienākums bijusi kāzu kleitas nolūkošana, kur palīdzīgu roku savukārt sniegusi mamma.
Taujāti par medusmēnesi, pāris nosaka, ka pagaidām nekur nav jāsteidzas: "Jūlijā piedzims mūsu vasaras bērniņš, kura sagaidīšanai šobrīd gatavojamies, un tad jau domāsim, ko tālāk darīt.
Šobrīd mūsu dzīve vairāk vai mazāk rit mājās. Esam nedaudz tādas mierīgās peles, dzīvojam vienkārši, esam saticīgi un laimīgi."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
