"Skolotāja neesot tiesīga kādam ko teikt. Māsiņa, ja kādam ko atrodot, vecākiem piezvanot. Sapulcē vecāki atzīst, ka cīnās un nolaiž rokas bezspēcībā, jo pēc kārtējās tīrīšanas nav ilgi jāgaida, kad kāds kukainis atkal jau sveicina. Bet ir vecāki, kas pastāv uz to, ka viņu bērnus tas nevar skart un neskar, lai cīnās tie, kuriem šī sērga uzbrukusi. Ļoti cerējām, ka vasara šo problēmu atrisinās, bet vakar uzzināju, ka kopš pirmajām skolas dienām kukaiņi atkal pa klasi jau ceļo! Izrādās tie, kam atrod, čukst pa kaktiem un faktu slēpj, līdz utis iet plašumā. Vai tiešām nav kāda institūcija, kas uzliek par pienākumu galvu savam bērnam iztīrīt?"
"Es droši vien paraktos cauri likumdošanai un pakonsultētos ar Slimību profilakses centru, jo esot jādara šādi:
" 2002.gada 7.februārī Ministru Kabinets apstiprinājis noteikumus Nr.279 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs". Šo noteikumu 11. punktā teikts: vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs (..) skolu māsai ir šādi pienākumi:
11.2 veikt kašķa un pedikulozes pārbaudes un šo slimību profilaksi".
Tomēr praktiski šai darbā jāiesaistās arī skolotājiem – jābrīdina vecāki par utu invāzijas gadījumiem klasē (skolā).
Ja bērnam konstatē utis, tad noteikti jāpārliecinās par skolas, pirmsskolas bērnu iestādes vadības politiku – nedrīkst pieļaut utu invadēta bērna atrašanos iestādē, kamēr utis nav pilnībā izskaustas. Jāpārliecinās arī par telpu rūpīgu un kvalitatīvu uzkopšanu (lai nesaglabātos ārējā vidē utu oliņas).
Ja vecāki neprotas, tad nekas neatliek kā ierosināt visai klasei pārbaudīt šo sērgu un tiem, kuriem atrod, atļaut atgriezties tikai un vienīgi ar ārsta zīmi, ka šitā sērga vairs nav."
"Profilaksei - bērna šampūnā un kondicionierī (ja tādu lieto) iepilini tīru tējaskoka eļļu - utīm nepatīk tā smaka. Vēl, katru rītu pirms iešanas uz skolu vajag sapūst matus ar matu laku, meitenei turēt matus cieši savāktus (piemēram, copē)."
"Savam bērnam nopirku atbaidošos līdzekļus, jeb vienkārši tējas koka ēterisko eļļu, un katru rītu ņem un iepūt viņa matos. Un reizi nedēļā paņem matus izķemmē ar utu ķemmi. Lai viena uts uztaisītu koloniju galvā, ir jāpaiet krietnam laikam."
"Utīm nepatīk skāba vide -matus var skalot ar etiķūdeni vai citronūdeni (ūdeni sajauc ar citronskābi ) Aptiekās var nopirkt čemeriņūdeni (tagad gan saucas citādāk ,bet normālās aptiekās zina, kas tas tāds ir)"
"Neesmu Latvijā, bet mums sistēma ir vienkārša - ja skola kāds redz ko pa galvu lienam, tad ar vecākiem runa, bet pārējā klase nes mājās vēstuli, ka klasē ir utis un tur ir pamācība, ko darīt. Tad es savējai ari matus pārbaudu."
"Redz, bez tā, ka galva jāiztīra, tas jādara arī mājās ar ķemmēm, matu gumijām un sprādzēm, gultas mīļzvēriem, virsdrēbēm (un šajā laikā tas nozīmē arī āra drēbes), cepurēm, šallēm un gultas veļu. Un ne visi līdz tam aizdomājas vai izdara... Tad nu garderobē, drēbes cieši saliktas, un rāpo zoodārzs no kapuces uz kapuci."
"Skolēns, kuram konstatētas utis, nedrīkst nākt uz skolu, kamēr nav ārsta zīmes, ka utu viņa matos vairs nav. Tas darbojas. Savādāk arī vējbakainus, gripainus u.tml. varētu uz skolu laist, lai neievainotu bērneļa un viņa vecāku maigo dvēselīti."
"Paskatījos likumus. Cik nu es saprotu, tad MK noteikumos par higiēnas normu ievērošanu ir tikai tas, ka reizi gadā māsiņai jāpārbauda galvas un jāveic profilakse. Ne zilbes par to, kā jārīkojas, ja tās utis tiek atrastas. Kas ir profilakse šajā gadījumā, nav noteikts. Tas ir katras skolas iekšējais jautājums. Veselības inspekcija iesaka, ka "praktiski šai darbā jāiesaistās arī skolotājiem – jābrīdina vecāki par utu invāzijas gadījumiem klasē (skolā)". Bet ieteikums nav likums, un katrs reaģē pēc saviem ieskatiem un saprašanas"
Citātos no forumiem saglabāta oriģinālrakstība.