Interesanti un noderīgi fakti par jaundzimušo miegu

Tā notiek – nesen dzimis bērniņš tiešām dzīvo pēc sava ritma. Viņam var būt sajukusi diena ar nakti. Zīdainītis mostas ik pēc stundas, lai paēstu, padraudzētos ar mammu. Pieaugušo fizioloģijas šādas režīmam nav piemērota, bet pāraudzināt nakts negulētāju par gulētāju nav nemaz tik vienkārši.

Pediatri iesaka jaunajai mammai mēģināt atrast laiku kaut nelielai snaudas dienas laikā. Pāris stundas miega atjaunos enerģijas krājumus un ļaus izturēt laiku, līdz mazā negulētāja miega režīms piemērosies diennakts tumšajam laikam. Nobriestot smadzenēm un nervu sistēmai, arī miega periodi kļūst garāki un pielāgosies „normālo cilvēku” miegam. Apmēram mēneša laikā jaundzimušā miega ritms pielāgojas diennakts tumšajām stundām. Vecāki var palīdzēt šajā ceļā – naktī nodrošināt pilnīgu tumsu un klusumu, bet dienā ļaut istabā iespīdēt gaismai un neizslēgt radio un nelikvidējot jebkuru skaņas avotu. Dienā mājās notiek normāla ikdienas dzīve. 

Pēc dzemdībām mazulim var būt arī ļoti labs miegs. Mazais var gulēt pat trīs stundas bez mošanās. Vidēji jaundzimušajiem jāguļ 18 stundas diennaktī pirmajās dzīves nedēļās un 12-16 stundas sākot no otrā dzīves mēneša. Arī 20 stundas gulēt ir pavisam normāli. Tikai iegaumējiet, ka bērni ir atšķirīgi un visiem viens miega stundu skaits nav nepieciešams.

Diemžēl pieaugušā miega un dienas režīms nav salīdzināms ar maza bērna miegu, tāpēc 70% aptaujāto mammu atzinušas, ka nepietiekama izgulēšanās ir lielākā problēma, ar kuru nācies saskarties laikā, kad bērns vēl ir mazs. Saraustītais bērna miegs neļauj pagulēt un atpūsties pieaugušajam cilvēkam, kas nevar piemigt ik uz pusstundu, kā to spēj bērns. 

Vecākiem nav jāčukstas, ja zīdainītis beidzot ir aizmidzis. Lielākajai daļai mazo bērnu miegs ir tik dziļš un salds, ka trokšņi un gaisam viņiem netraucē saldu čucēt arī dienas laikā. Tas patiešām ir brīnumaini, ņemot  vērā to, ka deviņus mēnešus  viņš ir pavadījis pieklusinātā vidē un tumsā – mammas vēderā. Lieta tāda, ka mammas sirdspuksti, zarnu trakta darbība un citas vēderā dzirdamās organisma skaņas ir diezgan skaļas un bērniņš pierod gulēt troksnī. Tāpēc iemidzināšanai vecāki dažreiz veiksmīgi izmanto tā saucamo „balto troksni”- vienmuļu, šņācošu, ritmisku skaņu, kas iemidzina mazuli. Bet ja bērns ir noguris, nekas nespēs iztraucēt viņam aizmigšanu.

Paaugoties, mazulim izveidojas savs dienas režīms, viņu sāk interesēt lietas, ko viņš redz un dzird ap sevi. Zūd prasme aizmigt jebkurā vietā un laikā.  Tas ir arī laiks, kad jāsāk pievērst uzmanība klusumam un mieram mājās. 

Miegs katram bērnam ir savādāks. Tāpat kā temperaments, arī gulēšanas vajadzības katram iedzimst – vieni guļ dziļā, saldā miegā, citiem miedziņš ir trauslāks un aizmiegt viņi ilgāk un grūtāk. Viens no rīta guļ ilgi, cits ir cīrulis. Veidojot miega rituālu, ņemiet vērā katra bērna īpatnības. 

Baldahīni, spilveni, mīkstās mantas gultiņā – tas viss domāts, lai priecētu vecāku acis, bet galīgi nav vajadzīgs pašam bērnam. Jaundzimušā gultiņā jābūt pēc iespējas mazāk mantām. Katrs lieks spilvens vai rotaļu lācis ir vieta, kur uzkrāties putekļiem, turklāt mīkstās mantās tik viegli ir iespiest deguntiņu un ... nosmakt. Pārāk daudz segu un spilvenu var būt iemesls arī zīdaiņa pārkaršanai, bet pārkaršana ir viens no zīdaiņu pēkšņās nāves iemesliem. Vislabāk gultiņā likt ne pārāk mīkstu matracīti, bet zīdainīti guldīt uz muguras.