<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/tracheotomy_bob/">Tracheotomy Bob</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">CC</a>
Nakts murgus, bailes un skriešanu uz vecāku gultu, jo tur ir drošāk, piedzīvojuši ir visi bērni. Zināms, ka murgo visi, bet bērniem nakts murgi ir daudz biežāk. Iemesls ir līdz galam nenobriedušās smadzenes. Daži smadzeņu rajoni ir vairāk attīstījušies nekā citi, tas rada nelīdzsvarotu smadzeņu darbību, kas naktī un miegā var būt par iemeslu murgainiem sapņiem.

Kas tad ir murgošana? Murgi ir sapnis, kas cilvēkam miega laikā izraisa tādas spēcīgas negatīvās emocijas kā bailes, riebumu, bēdas un dusmas. Murgi vienmēr cilvēku pamodina no miega, lai arī cik ciešs tas būtu.

Murgus var izraisīt nesen vai arī sen piedzīvoti spēcīgi emocionāli pārdzīvojumi. Parasti murgi sāk rādīties apmēram 90 minūtēs pēc iemigšanas un sakrīt ar miega fāzi, ko dēvē  par RAM jeb ātro acu kustību miegu. Šajā fāzē ķermenis ir praktiski nekustīgs, bet smadzenes strādā ļoti aktīvi, paaugstinās asinsspiediens un elpošanas ātrums.

MazulisMazuļa attīstības posmiMazuļa veselībaBērndārznieksBērndārznieka attīstība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit