Nakts murgus, bailes un skriešanu uz vecāku gultu, jo tur ir drošāk, piedzīvojuši ir visi bērni. Zināms, ka murgo visi, bet bērniem nakts murgi ir daudz biežāk. Iemesls ir līdz galam nenobriedušās smadzenes. Daži smadzeņu rajoni ir vairāk attīstījušies nekā citi, tas rada nelīdzsvarotu smadzeņu darbību, kas naktī un miegā var būt par iemeslu murgainiem sapņiem.

Kas tad ir murgošana? Murgi ir sapnis, kas cilvēkam miega laikā izraisa tādas spēcīgas negatīvās emocijas kā bailes, riebumu, bēdas un dusmas. Murgi vienmēr cilvēku pamodina no miega, lai arī cik ciešs tas būtu.

Murgus var izraisīt nesen vai arī sen piedzīvoti spēcīgi emocionāli pārdzīvojumi. Parasti murgi sāk rādīties apmēram 90 minūtēs pēc iemigšanas un sakrīt ar miega fāzi, ko dēvē  par RAM jeb ātro acu kustību miegu. Šajā fāzē ķermenis ir praktiski nekustīgs, bet smadzenes strādā ļoti aktīvi, paaugstinās asinsspiediens un elpošanas ātrums.

Satraucošākos sapņus cilvēki redz brīdi pirms pamošanās, tāpēc tieši no rītiem ir ļoti viegli atcerēties savu pēdējo sapni. Murga ietekmē cilvēks pamostas tieši šīs sapņu fāzes laikā.

Kā bērniem rodas murgi

Apmēram pieci procenti bērnu vienreiz nedēļā redz murgus. Visbiežāk murgi rādās bērniem vecumā no diviem līdz pieciem gadiem.

Mazākie bērni mostoties no murgiem, raud, bet nevar pastāstīt iemeslu. Murgi viņiem rādās kā īstenības attēlojums.

Sapņojot un arī murgojot, bērni tiek galā ar dienas notikumiem un dažādām dzīves pārmaiņām. Tāpēc var apgalvot, ka murgiem var būt arī pozitīva ietekme - tie palīdz tikt galā ar nomācošām domām. Šādā veidā bērni iemācās izprast savas emocijas. Taču murgi var būt arī tik intensīvi un mokoši, ka bērniem rodas bailes iemigt tumsā vai iemigt vispār.

Kas ir murgu cēloņi

Ne vienmēr bērnu murgu saturs ir tieši saistīts ar reālajā dzīvē notiekošo. Dažreiz kāds nevilšus pasprucis vārds vai ārēji pozitīvs notikums var izraisīt spēcīgas emocijas, kas naktī izpaužas kā murgošana. Arī ģimenes konflikti, spriedze vai satraucoši notikumi bērnudārzā, mazāka brāļa vai māsas piedzimšana var iedarbināt murgošanas mehānismu.

Ja murgošana notiek laiku pa laikam, tad īpaši satraukties nav vajadzības. Sliktāk, ja šādi sapņi ir vairākas reizes nedēļā, ja ikreiz bērns pamostas nobijies un sižets atkārtojas, tad ir jāmeklē palīdzība. Sākumā aprunājieties ar sava bērna pediatru.

Ja murgu cēloņi ir ļoti nomācoši (vecāku šķiršanās, pārcelšanās, vardarbība un seksuālā izmantošana ģimenē), tad tas viss smagi traumē bērna psihi un ir signāls, ka palīdzība ir nepieciešama steidzami.

Kā palīdzēt bērnam pārdzīvot murgus

  • Lielākai daļai bērnu ir bail no tumsas. Īpaši tas ir bērniem vecumā ap četriem pieciem gadiem. Atstājiet ieslēgtu naktslampu, tagad tās ir pieejamas ar dažādām jaukām animācijām!
  • Svarīgi, lai bērniem nakts laikā būtu kāds viņu uzticamais nakts pavadonis –  mīļākā rotaļlieta vai mīļākā sedziņa var kļūt par viņu nakts sargu, kas atvairīs  briesmoņus.
  • Ļaujiet bērnam uzzīmēt savu murgu un padarīt tos redzamus. Tas palīdzēs bērnam paust savas emocijas par nejauko sapni un tajā pašā laikā ļaus no tā attālināties.
  • Izdomājiet veidu, kā likt bērnam aizmirst par šo bubuli. Tas varētu būt kāds īpašs pantiņš, dziesmiņa, buramvārdi. Pārliekot spriedzi uz paša izdomātiem simboliem, bērns noticēs, ka slikto var "aizburt".
  • Palīdz arī regulāri vakara rituāli, piemēram, vakara pasaciņa. Bērniem ir vajadzīgs nomierinošs dienas nobeigums, kas sniedz viņiem drošības sajūtu.
  • Pirms gulētiešanas aprunājieties par dienas notikumiem. Tādā veidā dienas problēmas tiks atrisinātas jau pirms gulētiešanas, nevis miega laikā.
  • Pievērsiet uzmanību, lai bērns neskatītos pārāk bieži neskatītos televizoru. Televizora skatīšanās vienu stundu pirms gulētiešanas jābūt tabu.
  • Ja bērns nakts laikā rāpjas pie jums gultā, jo viņš redzēja murgu, nedzeniet viņu šajā brīdī prom. Ļaujiet viņam izstāstīt murgu, uzdodiet viņam jautājumu: "Kā tad izskatījās tas briesmonis?". Izvairieties bārstīt pieaugušo teorijas par nosapņoto un to, ka tā nav realitāte! Vienkārši samīļojiet savu mazuli!
  • Kopā ar bērnu pārliecinieties, ka istabā neslēpjas nekās slikts. Bērni jaunāki par sešiem gadiem vēl nespēj atšķirt sapni no realitātes. Vecākiem bērniem mēģiniet paskaidrot, ka patiesībā tie briesmoņi nemaz neeksistē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!