Pareiza runas attīstība no pirmajiem vārdiem līdz sarežģītiem teikumiem  (9)

Lielākajai daļai bērnu nav problēmu ar runas apguvi, taču ir mazuļi, kuriem runājamais veras vaļā lēnāk un grūtāk. Jo ātrāk vecāki pamana runas attīstības kavēšanos, jo vieglāk un veiksmīgāk šo problēmu ir iespējas koriģēt.

Daži bērni savus pirmo vārdus pasaka vēl pirms savas pirmās dzimšanas dienas, citi sāk runāt tikai divu gadu vecumā. Ap otro dzimšanas dienu abu dzimumu bērnu vārdu krājums sasniedz 50 vārdus un viņi sāk veidot savus pirmo divu vārdu teikumus. Taču 20% bērnu šajā vecumā vēl nerunā. Apmēram puse no "vēlajiem runātājiem" runas spēju ziņā attīstās tikpat normāli kā viņu vienaudži, tikai lēnāk.

Jo ātrāk sāk ārstēt, jo labāk

Trīs gadu vecumā mazulis runā neapturami – vārdiem gan ir aprautas galotnes, teikumi ķeras, pazūd skaņas, bet vecāki priecīgi – viņu bērns mācās runāt! Četru gadu vecumā vārdu krājums ir lielāks, taču ja mazais nevar izveidot gramatiski pareizus teikumus, bet runā, piemēram, šādi: "Lelle šeit gulēt!"; "Ārā mest viss!; "Tu ļoti ātri nākt šeit!", tad logopēdi šādu runas problēmu dēvē par disgramatismu.

Tā ir nespēja saskaņot vārdu dzimti, skaitli, locījumu, teikumā ir nepareiza vārdu secība un nepareizs prievārdu lietojums. Ja runas spējas attīstības notiek pareizi, tad četru gadu vecumā bērnam būtu pareizi jāveido teikumi savā dzimtajā valodā.

Runas attīstības eksperti uzskata – jo agrāk runas problēmas tiek atklātas un ārstētas, jo labāk. Ja šādi runas defekti netiek novērsti laicīgi, tad nākamais posms, kurā bērns izjutīs problēmas, būs skola.

Apmēram ceturtdaļai pirmklasnieku mūsdienās ir ļoti labi attīstības runas spējas, bet astoņiem procentiem bērnu ir runas attīstības problēmām. Kopumā bērnu ar runas traucējumiem skaits palielinās un galvenais iemesls ir vide, kurā viņi aug.

Mēs pārāk maz sarunājamies. Ja agrāk ģimenes pulcējās pie galda un vismaz vakariņu laikā sarunājās, tad tagad šādas tradīcijas sāk pazust, toties divgadnieks lielu dienas daļu pavada pie televizora.

Runas traucējumi var būt iedzimti, tos var izraisīt arī smadzeņu darbības traucējumi. Gan emocionālās sfēras, gan motorikas attīstības problēmas var būt iemesls runas aizturei. Fizioloģiski runāšanu aizkavē biežas slimošanas ar vidusauss iekaisumiem, palielināti adenoīdi un polipi, kas ietekmē dzirdi.

Ja trīsgadnieks spēj veidot teikumus, kas sastāv tikai no pāris vārdiem un nesaskaņotas gramatikas – "Spēlēties, nē!", "To man iedot!", tad ir vērts doties pie logopēda. Bērniem, kuriem ir runas attīstības problēmas, var būt arī izteikta kautrība, viņi nelabprāt uzdod jautājumus un maz komunicē ar citiem, jo no apkārtējo reakcijas redz, ka ne vienmēr tiek saprasti un dažreiz pat izsmieti.

Nespēja izteikt vārdos savas vajadzības var būt par iemeslu agresivitātei – ko nevar pateikt, to var parādīt ar spēku. Komunicēšanas grūtības neļauj pilnvērtīgi izzināt apkārtējo pasauli, tas var veicināt noslēgšanos un citu prasmju attīstības kavēšanos, tai skaitā spēju par sevi parūpēties – notīrīt mandarīnu, sapogāt jaciņu. Tas, savukārt, saistīts ar sīko roku motoriku.

Ar runas attīstības problēmām vairāk saskaras puisīšu vecāki. Meitenītēm šādas problēmas rodas divreiz retāk.

Ja mazā trīsgadnieka vecāki intuitīvi jūt, ka viņu mazulim runāšanas prasmes aizķērušās, tad pediatri un logopēdi iesaka nevilkt garumā ar problēmas risināšanu.