Spēles un rotaļas no ceturtā līdz sestajam dzīves mēnesim  (1)

Sajūt svešas vietas un nepazīstamus cilvēkus. Atšķir pazīstamus cilvēkus. Starp pazīstamiem cilvēkiem atšķir māti. Dudina pie sevis un arī vēršoties pie citiem. Reizēm paaugstina balsi it kā jautātu. Kad sarunājas ar mazuli, jālūkojas viņam sejā. Vēlams atdarināt mazuļa veidotās skaņas, lai viņš justu, ka viņu saprot.

Stiepj rociņas pēc rotaļlietām. Ieteicams ielikt bērna plaukstā to rotaļlietu, pēc kuras viņš sniedzas, citādi viņam to neizdosies satvert. Satver grabuli un bāž to mutē. Tāpēc mantiņas, kas ir viegli iestumjamas mutē, nevajag dot bez uzraudzības. Sāk mācīties pārvietot svaru no viena sāna uz otru, dažiem bērniem jau izdodas apgriezties. Jāseko, lai sīkās mantas nebūtu pieejamas, ja mazais pamanās aizvelties līdz kādai kniepadatai, pogai vai kosmētikas maciņam.

Kļūst stiprāka ķermeņa augšdaļa un rokas. Iespējams, ka bērns ar atbalstu jau sāk sēdēt un, lai saglabātu līdzsvaru, bieži noliecas un atbalstās uz plaukstām.

Pasauli redz krāsās. Sāk novērtēt attālumus un apjaust dziļumu.

Spēlējoties smejas un mēdz raudāt, ja rotaļas tiek pārtrauktas. Vēl izturas diezgan pasīvi un pieņem ikvienu rotaļlietu vai cilvēku, kas vien gadās tuvumā. Izrāda ziņkāri, kad pēta grabuli, un rāda žēlas grimases, kad grib, lai viņu paņem uz rokām. Var būt mainīgs garastāvoklis. Mēģina pievērst sev vecāku uzmanību, grabinot grabuli vai raudot.

Spēlējiet paslēpes - paslēpiet seju aiz segas malas vai plaukstām un sauciet ku-kū! Nostājieties nedaudz sānis, lai bērnam, cenšoties jūs ieraudzīt, būtu jāpagriež ķermenis.

Stāstiet par visu, jo jūs redzat vai darāt; tā bērns gūs pieredzi. Sīki aprakstiet katru priekšmetu un darbību.

Ielieciet bērnam rokās grabuli un pakratiet. Bērnu interesēs grabuļa materiāls un tā radītā skaņa.

Spēlējiet spēles ar kutināšanu.

Līdz šim mazulim mantiņas bija mazāk vajadzīgas un interesantas salīdzinājumā ar saskarsmi ar vecākiem. Šajā vecumā zīdaini vairāk sāk interesēt apkārt esošās mantas. It īpaši tās, ko var ērti satvert, nospiest kādas pogas, kas rada troksni vai atbrīvo kādu kustīgu detaļu.

Mazulis, iespējams, jau spēj pārlikt rotaļlietu no vienas rokas otrā un noturēt pudeli. Tuviniet rotaļlietu bērnam un tad attāliniet to, palīdziet izlaist bērnam rotaļlietu no pirkstiem. Ja bērns sniedzas pēc rotaļlietas, vienmēr viņam tā ir jāatdod.

Šajā laikā, iespējams, var parādīties iemīļota mīkstā mantiņa, ar ko apskāvies var iet gulēt vai mazgāties.

Nosviež rotaļlietu, lai redzētu, kā vecāki to paceļ. Lūkojas uz to vietu, no kuras priekšmets nokritis, un uz to vietu, kur tas atrodas pēc krišanas. Var atpazīt priekšmetu, redzot tikai tā daļu. Uzmanīgi vēro lūpu kustības un cenšas tās atdarināt. Sāk izrunāt līdzskaņus, piemēram, m un b.

Guļot uz vēdera, galvu tur paceltu, var šūpoties no viena sāna uz otru. Guļot uz muguras, saķer pēdiņu un velk to uz muti. Bērns visu bāž mutē, visbiežāk - pirkstus. Apkārtējās lietas iepazīst ar lūpām un mēli. Spēlējoties ar bērna kāju pirkstiem, palīdziet iedabūt tos mutē. Ieteicamas spēles ar plaukšķināšanu.

Kad mazulis iemācās aizsniegt priekšmetus, viņš kļūst pašpārliecinātāks. Izrāda dusmas, kad kāds grasās atņemt viņam rotaļlietu. Nervu sistēmai nobriestot, vieglāk tiek galā ar stresu. Labprāt spēlē Ņem un atdod rotaļu. Kad viņš sniedz rokas pretim, noteikti jāpievēršas bērnam, jo tas nozīmē, ka viņš grib spēlēties.

Bērnam patīk burzīt papīru. Ieteicams dot ietinamo papīru, kas burzot kraukšķ. Tā pat viņam arī patīk pāršķirt lapas, tādēļ var sākt kopīgu lasīšanu, kas parasti ir 3 - 5 minūšu ilgi attēlu apskati vai lapu pāršķiršana. Šim mērķim labi noder jau izlasītas avīzes vai žurnāli, jo lapas pāršķirot mēdz netīšām saplīst.

Uz īsu brīdi apsedziet bērna seju ar lakatu, tad to noraujiet un uzsauciet ku-kū!

Pienesiet bērnu pie spoguļa un ļaujiet sevi tajā aplūkot.

Turot bērnu uz ceļiem, spēlējiet spēles ar šūpošanos, dejojiet, turot viņu uz rokām, uzmanīgi pašūpojiet viņu gaisā.

Mācās veidot jaunas skaņas, kustinot lūpas. Tāpēc sarunājoties ar mazuli, jācenšas vairs nelietot izteiktu māmiņvalodu, bet runāt kā parasti. Nekavējoties jāatbild uz mazuļa saucienu. Sakiet, ka jūs jau nākat. Uzrunājot bērnu, vienmēr viņš jāsauc vārdā. Pūš burbuļus. Mainot bērnam autiņus vai ģērbjot pēc vannošanas, pūtiet burbuļus uz viņa vēdera un mudiniet viņu atdarināt šīs skaņas.

Sēžot stiepjas pēc priekšmetiem. Kad mazulis atkārtoti bāž mutē to, ko nedrīkst, maigi jāatvirza viņa roka no mutes, sakot Nē, un jānovirza viņa uzmanība uz citām nodarbēm. Sāk aptvert cēloņsakarības - ja vicinās grabuli, tas skanēs. Spēj pārvietoties abos virzienos. Tā kā vēdera muskuļi kļuvuši stiprāki, spēj noturēt līdzsvaru, ja sēžot atbalstās. Daži bērni pārvietojas, atsperoties ar kājām un šļūcot uz vēdera. Ja vecāki nometās četrrāpus uz grīdas blakus bērnam un rāpo ap viņu, bērns var mēģināt vecākus atdarināt.

Var baidīties no svešiniekiem. Tāpēc nevajag atstāt viņu vienu ar svešiniekiem. Labvēlīgi izturas pret citiem bērniem.

Šajā laikā bērnu var radināt spēlēties patstāvīgi, jo ir uzlabojusies gan bērna koordinācija, gan atmiņa. Bet tas nenozīmē, ka bērnu var atstāt vienatnē vai cita maza bērna uzraudzībā. Tā pat arī pats mazulis pēkšņi sāk novērst savu uzmanību no māmiņas brīžos, kas jau ir apgūti un zināmi kā priecīga rotaļa abiem. Tas nav nogurums vai intereses zaudēšana pret iemīļoto nodarbi, vai mīlestības mazināšanās uz vecākiem, bet gan tieksme būt neatkarīgam un pašam regulēt kad, ar ko un cik daudz kontaktēties.

Šajā laikā bērnam var iegādāties pirmo grāmatiņu. Tai jābūt vienkāršai, lai lappusē nebūtu vairāk par diviem attēliem ar saraibinātu fonu. Tai varētu būt dažādu fraktūru gabaliņi, atlokāmi lodziņi, aiz kuriem kaut kas ir paslēpies, pīkstuļi u.c. Var nebūt ar tekstu vai arī tādam, kas sastāv no dažiem vārdiem. Tai jābūt viegli tīrāmai, bez asiem stūriem, lai mazais nevarētu savainoties.