Puse nereģistrētās attiecībās dzīvojošo cilvēku uztraucas par savu tiesisko drošību  (18)

Šogad Notāru dienās 5. un 6. martā līdzās citiem juridiskiem jautājumiem īpaša uzmanība tiks pievērsta nereģistrētu attiecību tiesiskajiem riskiem, sniedzot padomus un piedāvājot konkrētus risinājumus savas drošības stiprināšanai izvēlētajā attiecību modelī.

Divas trešdaļas jeb 68% iedzīvotāju personīgi ir saskārušies ar problēmsitācijām nereģistrētu attiecību dēļ vai pazīst kādu, kuru tās skārušas. Visbiežāk nenoformētu attiecību riski izgaismojas smagās un sarežģītās dzīves situācijās – kādam no kopdzīves partnerim ejot bojā, sastopoties ar nopietnām veselības problēmām, arī attiecību izbeigšanās gadījumā. 

Tā, piemēram, 39% iedzīvotāju paši ir saskārušies vai pazīst kādu, kas ir saskāries ar situāciju, kad partneris atteicies maksāt uzturlīdzekļus, 30% iedzīvotāju ir saskārušies vai zina par gadījumiem, kad, attiecībām beidzoties, radušies sarežģījumi ar kopīgas mantas sadali, savukārt piektā daļa iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju, kad, attiecībām beidzoties, partneris izlika no kopīgās dzīvesvietas vai atstāja bez kopīpašuma daļas, kas bija reģistrēts uz otra vārda.

Laulība jeb juridiski noformētas attiecības ir vienīgais veids, kā valsts garantē zināmu aizsardzību ģimenes locekļiem, kas nav asinsradinieki. Tikmēr nereģistrētās attiecībās abi partneri no juridiskā viedokļa ir sveši cilvēki, un savas tiesiskās drošības garantēšanai viņiem būtu jāpievērš īpaša vērība. 

"Ģimene un laulība ir konstitucionāla līmeņa vērtība, tā ir kristīga vērtība. Valsts šo savienību starp sievieti un vīrieti aizsargā, piešķirot šādām reģistrētām attiecībām noteiktas priekšrocības. Lai stiprinātu laulības institūtu kā vienīgo pareizo ģimenes veidošanas modeli, ir jāveic gan izglītojošs darbs, gan arī jāpiedāvā mūsdienu situācijai piemēroti veidi, kā cilvēki var sakārtot savstarpējās attiecības," skaidro LR Tieslietu ministre Baiba Broka.

Kā viens no iespējamiem risinājumiem, varētu būt laulību reģistrācijas vienkāršošana. "Laulību reģistrāciju varētu veikt ne tikai baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā, bet arī, piemēram, pie notāra – līdzīgi kā tas ir Igaunijā. Šāds risinājums varētu būt piemērots pāriem, kuriem nav svarīga pati laulību ceremonija, bet gan savstarpējo attiecību oficiāla sakārtošana," komentē B. Broka.

Tomēr, ja nereģistrētās attiecībās dzīvojošie partneri dažādu iemeslu dēļ nevēlas laulāties, viņiem ir iespēja savlaicīgi parūpēties par savu tiesisko drošību. "Pie notāra noslēgts līgums par kopīgas mantas sadali, sagatavots nākotnes pilnvarojums, kas dod tiesības pilnvarot kādu tuvu cilvēku pieņemt lēmumus savā vietā, sastādīts testaments vai mantojums ir dažas no iespējām kā jau šobrīd iespējams juridiski sakārtot savas attiecības," skaidro LZNP priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.

Uzskats, ka laulība attiecības tāpat nemainīs ir biežākais iemesls kopdzīvei nereģistrētās attiecībās – to minējuši 41% aptaujāto, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās. Savukārt 32% iedzīvotāju no laulību reģistrācijas attur fakts, ka šī ceremonija ir sarežģīts process ar lieliem finanšu ieguldījumiem. 

Tikpat bieži iedzīvotāji norāda, ka nav nonākuši situācijās, kad laulāto statuss ir bijis nepieciešams. Vīrieši gandrīz divreiz biežāk kā sievietes neredz jēgu laulībai un kopdzīvi nereģistrētās attiecībās pamato ar uzskatu, ka laulības attiecības neietekmēs. 

Tāpat vīrieši biežāk nekā sievietes uzskata, ka ir pārāk jauni precībām un kā iemeslu attiecību nereģistrēšanai min to, ka neplāno radīt pēcnācējus. Turklāt katra piektā sieviete būtu gatava laulībām, taču to nevēlas partneris. Turpretim ceturtā daļa jeb 26% respondentu norādījuši, ka nereģistrētās attiecības dzīvo tikai pagaidām un drīzumā plāno salaulāties.

"Mūsdienās ikvienam ir iespēja brīvi izvēlēties veidot emocionāli tuvas partnerattiecības un ģimeni arī bez laulības reģistrācijas. Taču šāds attiecību modelis nenodrošina juridisko aizsardzību un visbiežāk "zem sitiena" paliek tieši sievietes. Katra desmitā sieviete, kas vēršas pēc palīdzības resursu centrā sievietēm MARTA, pārtrūkstot attiecībām vai partnera nāves gadījumā, nonākusi ekonomiski sarežģītā krīzes situācijā. 

Lai nodrošinātu juridisko aizsardzību arī cilvēkiem, kuri izvēlējušies veidot ģimeni oficiāli nereģistrējot attiecības, ir nepieciešams domāt par valstiska mēroga risinājumu," komentē Iluta Lāce, resursu centra sievietēm MARTA vadītāja.

46% nereģistrētās attiecībās dzīvojošo attiecības reģistrēt mudinātu nonākšana situācijā, kad laulāto statuss patiešām ir nepieciešams, 45% būtu gatavi salaulāties, ja otrs partneris to ļoti vēlētos, savukārt 32% respondentu "iestūrēt laulības ostā" mudinātu ģimenes pieauguma plānošana. Laulību priekšrocību vidū visbiežāk tiek minēta iespēja bērnos ieaudzināt ģimeniskās vērtības (61%), pārliecība par partnera nopietniem nolūkiem ģimenes veidošanai (55%), kā arī oficiālas tiesības uz mantojumu partnera nāves gadījumā (53%).

Notāru dienu ietvaros 5. un 6. martā laikā no plkst. 10:00 līdz 16:00 111 birojos visā Latvijā zvērināti notāri bez maksas konsultēs, kā parūpēties par savu tiesisko drošību gan nereģistrētās, gan reģistrētās attiecībās. Tāpat tiks sniegtas konsultācijas par citiem iedzīvotājus interesējošiem juridiskiem jautājumiem.