Apmēram 13% pirmsskolas bērnu sirgst ar dermatītu, kas tiek saukts arī par atopisko dermatītu. Par laimi, tikai katram astotajam bērnam šī slimība izpaužas īpaši smagi. Lielākajai daļai bērnu neirodermatīts pazūd līdz skolas vecumam. Bērniem, kuriem bija vai vēl joprojām ir neirodermatīts, pastāv lielāks risks vēlāk sasirgt ar kādu alerģiju, piemēram, astmu vai siena drudzi. Ar laiku zūd ādas elastība, jo tā visu laiku ir sabiezējusi, slima.
Tipiskas neirodermatīta pazīmes parādās pusaudžu vai jau pieaugušā vecumā, savukārt bērniem tas izpaužas kā atsevišķas ādas veselības problēmas - raupja, sausa, zvīņaina ādas, nieze, ekzēma uz elkoņiem vai pacelēm. Uz sausās ādas rodas bālganas zvīņas. Tur, kur āda kustas, lokās, tā var ieplaisāt, un plaisas ir ļoti sāpīgas.
Neirodermatīta slimnieku āda ir īpaši uzņēmīga pret baktēriju un vīrusu ierosinātām infekcijām, viņu imūnsistēma darbojas pārāk aktīvi, bet asins ainā redzams, ka ir paaugstināts imūnglobulīna E (IgE) līmenis. Tiek traucēta ādas aizsargfunkcija, mazāk efektīvi darbojas ādas aizsargsistēmas, āda sliktāk uzsūc mitrumu, ātrāk iekaist un reaģē uz ārējās vides kairinājumiem.
Jo maigāks, jo labāk
Lai izslēgtu ārējos kairinājumus, ārsti iesaka izvēlēties maigas, dabīga auduma drēbes, bet neiesaka vilnu un sintētiku. Piemērots apģērbs ir kokvilna, zīds, mikrošķiedras un mīkstās linu šķiedras. Tieši uz ādas ģērbjamās drēbes ir jāvelk ar šuvēm uz āru, jo šuves, etiķetes un rāvējslēdzēji arī var traumēt jau tā maigo ādu. Ikdienas ādas mazgāšanai izmantot tikai bērnu ziepes, un, ja iespējams, nemazgāt bērnu cietā ūdenī.
Ārsti iesaka arī izvēlēties nealerģiskus, vienreiz lietojamās autiņbiksītes, jo vairākkārt lietojamie autiņi, ko izvēlas ekoloģiski domājoši vecāki, šoreiz var nederēt – to mazgāšanai jāizmanto pulveris, bet uzsūkšanas spējas tomēr ir zemākas un āda ilgāk ir saskarē ar urīnu.
Sevišķi jāpiestrādā pie alergēnu izslēgšanas no ēdienkartes.
Iemesli – iedzimtība
Neirodermatītam ir ģenētiski iemesli. Ja ar to slimo vecāki, brāļi un māsas, tad jaundzimušajam pastāv augsts risks mantot šo saslimšanu.Pat riska grupas mazulis var nesaslimt ar šo kaiti, ja to neizprovocē ārējie apstākļi.
Ir vairākas lietas, ko var paveikt mamma, lai pasargātu bērnu no neirodermatīta:
- Izmantojiet mātes piena spēku! Ja ģimenes anemnēzē ir neirodermatīts, tad zīdiet bērnu vismaz sešu mēnešus. Zīdīšana gan nespēj garantēt, ka neirodermatīts neparādīsies vispār, bet tas var sākt izpausties vēlāk un noritēt vieglāk.
- Piebarošanai vai kā mātes piena aizstājēju izvēlieties hipoalerģisku barību. Kā alternatīvu zīdīšanai noder hipoalergēnie piena maisījumi. Tajos olbaltumvielu – alergēnu, saturs šajos maisījumos ir mazāks nekā parastajos maisījumos.
- Pēc iespējas vēlāk iesaka sākt piebarošanu, bet optimāls vecums pēc ārstu domām ir seši mēneši, kad piebarojumu saņem ar krūti zīdīti bērni.
- Jaunus produktus ieviesiet ēdienkartē ļoti uzmanīgi. Katru nedēļu vai arī katru otro nedēļu sāciet dot mazulim kādu jaunu pārtikas produktu un vērojiet, kā mazulis panes jauno ēdienu. Pirmā dzīves gada laikā mazulim nevajadzētu ēst tādus spēcīgus alergēnus kā govs pienu, olas un citrusaugļi.
- Nesmēķējiet! Grūtniecības un zīdīšanas laikā māmiņām nekādā gadījumā nedrīkst smēķēt! Tabaka un tās papildvielas palielina neirodermatīta uzliesmošanas risku!
- Ādas dermatīts var būt arī celiakijas izpausmes. Lai to noskaidrotu, jāveic speciāli testi – biopsijas. Ka šī diagnoze apstiprinās, tad izslēdzot no uztura neatļautos graudaugu produktus, āda paliek vesela.
Jāpieņem kā hroniska slimība
Neirodermatīts ir hroniska saslimšana, kas var gan saasināties, gan uz laiku pazust. Joprojām vēl nav apzināti visi saslimšanu veicinošie faktori. Tāpēc cerot, ka saslimšana pēc iespējas retāk apgrūtinās jūsu un jūsu bērna dzīvo, tomēr labāk būt gataviem, ka saslimšana ir hroniska un ar to mācīties sadzīvot.
Lai arī cik nelieli būtu neirodermatīta skartās ādas apgabali, ārstēšanu ir svarīgi sākt uzreiz. Ārstēšana saasinājuma periodā ir katram sava, bet miera periodā svarīgi ādu mitrināt un izmantot ārstnieciskās vanniņas.
Neirodermatīta saasināšanās
Pēc akūtas slimības fāzes ar sulojošiem un spēcīgiem ādas iekaisumiem ir iespējams panākt recidīvu pat uz vairākiem mēnešiem. Āda kādu laiku var būt sausa un niezoša, bet bez redzamām iekaisuma pazīmēm.
Lielākā problēma ir tieši mokošā nieze – bērni cietušo vietu sakasa, tā sāk sulot un iekaist. Kasīšanās rada īslaicīgas sāpes, kas nomāc niezi, bet smadzenes šo darbību iegaumē kā atslābinošu un nomierinošu darbību.
Tāpēc ir ļoti jācenšas neļaut kasīt ādu. Ilgtermiņā kasīšanās veicina spēcīgāka iekaisuma veidošanos, bojāt ādas virsējo slāni, kurā var ieperināties ādas sēnītes, kas situāciju vēl vairāk pasliktina. Tāpēc bērniem, kuriem ir neirodermatīts, ir regulāri jāseko, lai ir īsi apgriezti un tīri roku nagi. Slimības paasinājumu var izraisīt arī fizioloģiski procesi organismā, zobu šķilšanās; vīrusu infekcijas, pat iesnas.
Nieze un ādas reakcija var sekot arī pēc spēcīgiem emocionāliem satricinājumiem, tāpēc īpaši jāpiedomā pie emocionāli komfortabliem apstākļiem mājās.
Vecāku pieredze
"Bērnam bija pārtikas alerģijas izpausme. Izslēdzu vainīgos produktus. Pārējam pietika ar "Bephanten", "Sudocream" un dažiem citiem vienkāršiem krēmiem. Kad nebija nekādu izpausmju, smērēju tikai aizsargkrēmu pret "āra apstākļiem" jo bija rudens-ziema-pavasaris."
"Manai meitai arī sākās 4 mēnešu vecumā. Mocījās pamatīgi, pat atcerēties negribu. Mūsu glābiņš bija homeopāts dr. Vecvagare, izārstēja diezgan ātri. Un "Silbiola" ziede arī darīja brīnumus. Intuitīvi jutu un sapratu, ka tie alergologi ir tukšs numurs un bērna mocīšana, nevedu un pat citiem neiesaku."
"Sāku ņemt nost alergēnus pirms parādījās ādas reakcijas. Tā kā bija nopietns pamats domāt par iedzimtību (2 paaudzes pirms viņa ar dažādām izpausmēm, no abu vecāku puses) un biju redzējusi cik šausmīgi grūti ir zīdainītim, kam iet nost āda un viss kasās - pirms dzimšanas biju turp un atpakaļ izstudējusi pazīmes, izrunājusi ar dakteriem. Uz diētas sāku sēdēt pie mazākajām vēdera vainu izpausmēm. Pirmajos 3 mēnešos 90% parādās tikai gremošanas sistēmas reakcijas, dermatīts uzrodas pēc tam, kad alergēns uzkrājies un organisms "nokaitināts". Ja darīt sāk pēc tam, tad ir grūtāk. Bērnam tāpat ir bronhiālā astma."
"Esmu novērojusi, ka dermatīts te ir, te nav. Reizēm, kad bērns ir kreņķīgs, tad arī pleķīši vairāk, kad nav kreņķīgs, tad vispār nekā nav. Veicot savus personīgos novērojumus, 50% alerģiju pamata ir psihosomatiska. Kad man piedzima abi bērni, man izbeidzas 100% alerģiskas izpausmes, īpaši uz ziedputekšņiem."
"Manam puikam AD sākās pēc pirmās kompleksās potes, tās bija šausmas.... No kā bija alerģija nevarēja noteikt, tad nu cīnījāmies, bijām pie dermatologa, nekas nelīdzēja, jo hormona ziedes negribēju lietot, bijām pie homeopātes Vecvagares, drusku palīdzēja"
"Mūsu gadījumā bērns bija nepotēts, veselīgs krūtsbērns. Iemesls ir ģenētiski pārmantots, jo diez vai dzīve bērns varēs lietots produktus, kur ir olas baltums. Skaidrs ir tas, ka ērču vakcīnu un masaliņu vakcīnu nekad nevares potēt. Pirmo komplekso poti panesa labi. Bērna veselība kopuma ir uzlabojusies."
Par to, kā ar neirodermatītu bērniem cīnās vecāki, var uzzināt, iesaistoties portāla "Cālis" izveidotā atbalsta grupā vecākiem, kuriem ir alerģiski bērni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
