Foto: PantherMedia/Scanpix
Šķiršanās ir viena no vistraumējošākajām situācijām, ar kurām saskaras ģimene. Pētījumi rāda, ka jau grūtniecības laikā mazuli būtiski ietekmē mammas fiziskā un psiholoģiskā labsajūta. Pēc dzimšanas bērnam veidojas spēcīga emocionāla saikne ar mammu, kura apmierina viņa vajadzību pēc ēdiena, siltuma, glāstiem, attiecībām. Bērnam augot, emocionāla saikne veidojas ar tēvu un citiem cilvēkiem, ar kuriem bērns diendienā kontaktējas. Bērnam nozīmīgās attiecības kļūst par pamatu, uz kura bērns var balstīties un justies droši dzīvē. Šķiršanās laikā nozīmīgās attiecības tiek izjauktas un drošības izjūta iedragāta.

Uz nozīmīga cilvēka aiziešanu bērns parasti reaģē ar protestu, nevar samierināties ar notiekošo, izrāda dusmas, var uzvesties agresīvi. Bērns cīnās. Ja tuvais cilvēks neatgriežas, dusmas nomaina bēdas, bērns kļūst nomākts, raudulīgs. Bērns ilgojas. Atšķirtībai turpinoties, bērns kļūst vienaldzīgs, neizrāda prieku, ja tuvais cilvēks atgriežas, neskumst, ja viņš iet prom. Tas nav tāpēc, ka šis cilvēks vairs nav bērnam svarīgs, bet tāpēc, ka bērns ir savā ziņā padevies. Svarīgi visas šīs izjūtas, ko bērns izdzīvo, saredzēt kā viņa centienus tikt galā ar šķiršanos. Piemēram, bērns var būt dusmīgs atgriežoties mammas mājās pēc nedēļas nogales, kas pavadīta ar tēti, jo viņam ir sāpīgi šķirties, nevis tāpēc, ka viņš tēti neieredz. Bērns var būt neciešams, kad mamma iet prom, nevis tāpēc, ka niķojas, bet tāpēc, ka protestē, baidoties mammu zaudēt tik nedrošajā šķiršanās laikā.

Diemžēl reizēm vecāki ir aizņemti ar savām dusmām un skumjām, tāpēc nespēj atbilstoši iztulkot bērna reakcijas. Vai vēl ļaunāk, vecāki iesaistās savstarpējos konfliktos, un cīņas karstumā nepamana, ka bērna uzvedību skaidro sev vēlamā veidā, lai stiprinātu savas pozīcijas.

Kas bērnam var palīdzēt, kad vecāki šķiras

Būtiskākais ir dot bērnam atbalstu un drošības izjūtu.

  • Pastāstiet bērnam par šķiršanos, jo viņš jebkurā situācijā nojauš kaut ko nelāgu. Šajā gadījumā noslēpums ir biedējošs un bērna fantāzijas būs vēl ļaunākas par realitāti (piemēram, bērns var iztēloties, ka jūs neesiet viņa īstie vecāki, ka tēti nolaupījuši citplanētieši utt.). Sakiet, ka tas ir jūsu – vecāku lēmums un tikai jūs esiet par to atbildīgi, tas mazinās vainas izjūtu, ko bērni bieži izjūt par vecāku šķiršanos.
  • Informējiet bērnu par nākotni – kur viņš dzīvos, ar ko kopā, kad satiksies ar otru no vecākiem. Runājiet patiesi, nemelojiet, tad bērns jutīsies droši, ka dzīve ir prognozējama un vecākiem var paļauties.
  • Centieties runāt mierīgi un bērnam attīstības līmenim atbilstošā veidā. Maziem bērniem situāciju var parādīt izmantojot lelles, pasakas.
  • Sakiet bērnam, ka abi vecāki viņu joprojām mīl, nepametīs viņu, rūpēsies par viņu. Aizejot sakiet, ka atgriezīsieties.
  • Centieties izpildīt bērnam dotos solījumus, nekavēt un lieki nemainīt norunātos tikšanās laikus.
  • Mainot dzīvesvietu vai vedot bērnu padzīvot uz svešu vietu, dodiet līdzi mantas, kas bērnam asociējas ar drošību – mīļoto lācīti, jaciņu, deķīti utt.
  • Sekojiet līdzi, vai jūs neiesaistiet bērnu savu savstarpējo attiecību risināšanā, jo īpaši ja attiecības ir konfliktējošas. Bērnam ir svarīgi, lai vecāki spēj mierīgi kontaktēties, vismaz risinot ar bērnu saistītos jautājumus.
  • Veltiet vairāk uzmanības un mīļuma bērnam, nekā tas ir parasti. Bet neaizmirstiet arī par bērna pienākumiem.
  • Ļaujiet bērnam izpaust jūtas, kas saistītas ar šķiršanos, izrādiet sapratni un iejūtību. Nosauciet bērna izjūtas vārdos, piemēram, „es redzu, ka tu sit kājas pret zemi, tu laikam jūties dusmīgs par to, ka nevari tikt pie tēta”; „tu skumsti pēc mammas, tāpēc tagad nāk raudiens un ir grūti aizmigt”. Sakiet, ka arī jūtaties bēdīgi par šķiršanos.
  • Un galvenais – rūpējieties par sevi. Jo mierīgāk un drošāk jūtas bērna vecāki, ko vieglāk bērns pārcietīs šķiršanās laiku un pieradīs pie jaunajiem dzīves apstākļiem. Ja nepieciešams – griezieties pēc palīdzības pie draugiem, radiniekiem, psihoterapeita
Katram mākonim ir zelta maliņa. Izrādās, ka arī vecāku šķiršanās var noderēt, lai iemācītu to, kā tikt galā ar dzīves nepastāvību un mainīgumu. No vecākiem visvairāk ir atkarīgs, vai bērns izmaiņas izjutīs kā grūtības, ar kurām var tikt galā un pat kļūt iekšēji secīgākam vai kā nepārvaramus draudus un iekšēju sabrukumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!