Ģimenes dzemdības: Jaunā tēva loma - piedalīties, nepiedalīties un kā piedalīties?  (13)

Tēvi, kuri piedalījušies dzemdībās, saka, ka viņi praktiski uzreiz izjutuši pieķeršanos bērnam, emocionālu pacēlumu, lepnumu un auguši paši savās acīs. Veselā virknē pētījumu tika konstatēts, ka šie tēvi daudzkārt spēcīgāk pieķeras saviem bērniem un vairāk rūpējas par viņiem, nekā tie, kuri nav palīdzējuši dzemdību laikā vai uzreiz pēc tām. Kopīgie pārdzīvojumi stiprina arī viņu pieķeršanos sievām. Tiem, kuri nav piedalījušies dzemdībās un pirmajā brīdī ar mazuli, bieži šķiet, ka sievas vairāk distancējas un pat ignorē viņus pēc mazuļa nākšanas pasaulē. Kaut arī mēdz gadīties, ka nereti kopības izjūta starp vīru un sievu būtiski pavājinās brīdī, kad mātes uzmanības centrā nonāk mazulis.

Daudzu pētījumu rezultāti rāda, ka tēvi, kuri turējuši mazo rokās uzreiz pēc piedzimšanas, arī turpmāk vairāk spēlējas ar saviem augošajiem bērniem un rūpējas par tiem. Situācija, kurā tēvs rūpējas par mazuli, labvēlīgi ietekmē ģimenes attīstību.

Pēc viena pētījuma datiem, mazuļi, kuru tēvi aktīvi piedalījās viņu audzināšanā, uzrādīja augstākus rezultātus fiziskajā un prāta attīstībā. Cits pētījums atklāj, ka šādi mazuļi izaug daudz atsaucīgāki sociālajā jomā. Laulāto starpā rodas mazāk "rīvēšanās", biežāk vērojama mērķu kopība un vienprātība lēmumu pieņemšanā, ja viņi abi aktīvi piedalās bērna audzināšanā. Tomēr, novērtējot šos datus, mums būtu jāatceras, ka tēvi, kuri no paša sākuma aktīvi tiecas piedalīties saskarsmē ar saviem bērniem, iespējams, arī daudzās citās attiecībās atšķiras no tiem, kuri necenšas nodibināt agrīnu kontaktu ar bērnu.

Jauno tēvu, kas aktīvi tiecas piedalīties rūpēs par mazuli, attieksme pret jaundzimušo atšķiras no māmiņas attieksmes. Vairums gadījumos tēvi labprātāk spēlējas ar mazuļiem, bet māmiņas parasti vanno, pārģērbj un baro bērnus. Pat apkopjot bērnu, tēti saglabā šo rotaļu stilu. Bez tam, pats spēlēšanās veids ir atšķirīgs. Tēvi ir tendēti uz enerģiskākām spēlēm ar bērniem – viņi pamet mazuļus gaisā, šūpo tos ar rokām un kājām, spēlē "zirdziņus".

Māmiņas ar mazajiem ir uzmanīgākas – maigi sarunājas, nereti atdarinot viņu izdotās skaņas, šļupstēšanu. Jau no paša jaunākā vecuma mazuļi, redzot tēti, sagaida labpatiku: "Ja jau tētis ir šeit, tad rotaļāsimies!".
Tēvi, kuriem ir izveidojušās spēcīgas emocionālās saites ar jaundzimušajiem, ir jūtīgāki pret mainīgajām bērna vajadzībām un interesēm, tam pieaugot. Visā visumā šādiem tētiem ir lielāka ietekme uz bērnu. Bērni biežāk ieklausās viņos un vēlas līdzināties tiem, pateicoties ciešajām,

Latvijā ģimenes dzemdības ir pietiekami izplatīta parādība, taču ir arī ne mazums sieviešu, kuras nevēlas vīra klātbūtni šajā procesā.

Biežāk dzirdētie argumenti PRET ir:

Tas, kurš variants sievietei šķiet pieņemamāks, daudzējādā ziņā ir atkarīgs no abu jauno vecāku personības brieduma pakāpes, kā arī vīrieša un sievietes savstarpējo attiecību kvalitātes līmeņa.

Veiksmīgu ģimenes dzemdību ķīla ir abpusēji pieņemts lēmums. Ja vienam no topošajiem vecākiem ir mazākās šaubas, labāk šo ideju par tēta klātbūtni dzemdībās pagaidām atlikt malā. Iespējams, der apdomāt sekojošas iespējas:

1. Jaunais tētis atrodas turpat blakus telpās, taču ir klāt tajā brīdī, kad mazulis tikko ieraudzījis dienasgaismu – pirmais to paņem rokās, apmīļo kopā ar sievu. Šāda iespēja ir laba gadījumā, ja vīrietis zināmu iemeslu dēļ nav gatavs pilnai līdzdalībai dzemdībās, taču patiesi vēlas vismaz kaut kā atbalstīt sievu un mazuli ieraudzīt pēc iespējas ātrāk. Bez tam, šis ir vienīgais iespējamais variants, ja māmiņai paredzēts ķeizargrieziens vai cita operatīva iejaukšanās, kurā vīra klātbūtne operācijas laikā tomēr īsti vēlama nebūtu.

2. Vīrietis ir klāt un palīdz sievai, līdz jādodas uz dzemdību zāli. Protams, šāds variants ir tuvāks īstai līdzdalībai dzemdībās, nekā pirmajā gadījumā aprakstītā pasīvā gaidīšana. Jaunā māmiņa gūst būtisku atbalstu ne tikai līdzi pārdzīvošanā, bet arī tīri praktiskās lietās – viņai var uznākt spēcīga nelabuma lēkme, rasties nepieciešamība bieži apmeklēt tualeti, vajadzība pasaukt ārstu. Visās šajās darbībās, un ne tikai, vīrietis var būt neatsverams palīgs.
Gadījumā, ja jaunā māmiņa ļoti vēlas vīra līdzdalību dzemdībās, bet viņam tās ir pilnīgi vienaldzīgas, nevajadzētu padoties vēlmei: "Nu, un kas, ka tev vienalga, man toties patīkami". Šāda pasīva vīrieša pozīcija nesniegs pozitīvu rezultātu ne pašai dzemdētājai, ne arī kopumā psiholoģiskajam klimatam ģimenē.

Pastāv vairāki iemesli, kāpēc jaunie vecāki izvēlas ģimenes dzemdības. Uzskaitīsim dažus no tiem:

1. Jaunās māmiņas bailes pirms dzemdībām. Runa iet drīzāk par iracionālām, nepamatotām bažām un bailēm, kas drīzāk raksturīgas sievietēm, kuras dzemdē pirmo reizi. Ja sieviete baidās par to, kas viņu sagaida konkrētajā iestādē, kur viņa dzemdēs, un viņai šķiet, ka vīra klātbūtne rosinās lielāku pārliecību par sevi, droši var piedāvāt vīram piedalīties dzemdībās.

2. Vēlme gūt atbalstu. Šī ir apzināta vēlēšanās dzemdēt kopā ar vīru, tā kā viņš varēs laicīgi pasaukt ārstu, veikt masāžu, aprunāties, paturēt rociņu vai arī palīdzēt pareizi elpot. Šādu variantu bieži vien tiecas realizēt jau dzemdējusi sieviete, par cik viņa aptuveni iztēlojas visus šī procesa posmus un iespējamo vīrieša palīdzību katrā no tiem.

3. Vēlēšanās gūt unikālu kopīgu pieredzi. Ja ģimenē nav dziļu, neatrisinātu konfliktu un abiem partneriem pastāv vēlme iet uz dzemdībām kopā, šis notikums var kļūt par unikālu, vienreizēju ģimenisku pārdzīvojumu. Vārdu sakot, ģimenes dzemdības sākotnēji draudzīgā ģimenē var vēl vairāk nostiprināt ģimenes saites un radīt brīnišķīgu emocionālo fonu.

Ja lēmums piedalīties ģimenes dzemdībās tiek balstīts uz "neīsto" iemeslu, pastāv ģimenes konfliktu risks, partneri var būt neapmierināti viens ar otru gan pašu dzemdību laikā, gan arī pēc tam.

Kādus iemeslus vajadzētu izvērtēt nopietnāk?

"Tagad visi tā dara!" jeb sekošana modes kliedzienam. Jā, protams, arvien vairāk pieaug ģimenes dzemdību skaits, taču nekur nav rakstīts, ka tieši jūsu pārim šis ir optimālākais variants. Šo lēmumu nevajadzētu pieņemt kādas sajūsminātas draudzenes stāsta vai interneta forumā lasītā ietekmē. Svešam viedoklim nav jākļūst par jūsējo, tā ir tikai un vienīgi jūsu ģimenes lieta.

 "Vai, cik interesanti!". Ziņkārība ir tipisks iemesls, lai vīriešu dzimtes pārstāvis piedalītos dzemdībās. Kā tur viss notiek? Interesanti savām acīm aplūkot! Ja vīrieti vada šis nolūks, drīzāk viņš nebūs spējīgs sniegt pilnvērtīgu atbalstu. Jo vairāk – nepacietīga un ziņkārīga vīra uzvedība var pat traucēt mediķu darbu. Jāsaka gan, ka šāda uzvedība drīzāk raksturīga emocionāli nenobriedušai personībai ar vāji izteiktu empātijas (līdzi pārdzīvošanas) līmeni.

"Viss nokārtosies". Šis iemesls ir raksturīgs sievietēm. Jaunajai māmiņai ģimenes dzemdības šķiet visu ģimenes likstu panaceja, pat laimīgas kopīgās nākotnes ķīla. Iespējams arī, ka šādā veidā sieviete vēlas panākt vīra uzmanības pievēršanu savam stāvoklim, izsaukt līdzjūtību vai pat žēlumu. Visi šie plāni jau iepriekš ir lemti neveiksmei. Ģimenes dzemdības patiešām var stiprināt ģimeni, bet tikai, ja tajā nav dziļu, nopietnu konfliktu. Ar dzemdību palīdzību problēmas atrisināt nevar. Nevajadzētu mazuļa nākšanu pasaulē izmantot kā manipulācijas līdzekli pret jauno tēvu – sekas var būt graujošas, pat līdz ģimenes iziršanai.

Ko darīt, ja jaunais tētis tomēr nevēlas piedalīties dzemdībās?

Pirmkārt, nevajadzētu uztraukties un ļauties sarūgtinājumam. Nekādā gadījumā arī "uzspiest" šo jautājumu nevajadzētu, jo citādi var gadīties, ka dzemdībās klāt būs nevis cilvēks, kurš palīdz, bet aizkaitināts subjekts, kurš nekādi nevarēs saprast, kamdēļ gan viņš ir "atstiepts" šurp.

Otrkārt, mēģiniet izprast atteikšanās cēloni. Iespējams, ka jaunais tētis baidās, ka traucēs ārstiem un vispār izdarīs kaut ko ne tā... Vīrietis var arī būt svēti pārliecināts, ka dzemdības ir tikai un vienīgi sieviešu lieta.

Nereti vīrieši vienkārši baidās – no asinīm vai no paša dzemdību procesa. Un, galu galā, varbūt viņš nevēlas izjust bezspēcību, redzot kā tuvs cilvēks mokās sāpēs un, zinot, ka neko tur nevar izdarīt. Motīvi var būt dažādi, zem augstākminētajiem formulējumiem var slēpties dziļākas psiholoģiskas problēmas, kuras apzināties bez kvalificētas palīdzības dažkārt ir neiespējami.

Jāsaka, ka gadījumā, ja jaunais tētis atsakās no ģimenes dzemdībām, noteikti nenāktos apzīmogot viņu ar "egoista" vai "zaķpastalas" zīmogu. Un neļaujiet to darīt arī citiem. Apzināta atteikšanās no līdzdalības dzemdībās automātiski nepārvērš viņu par sliktu tēvu. Ja jaunais tēvs zināmu apstākļu ietekmē dzemdībās nepiedalās un agrīnā kontakta nodibināšana ar jaundzimušo nenotiek, tas nebūt nenozīmē, ka viņš mazāk mīlēs savu mazuli. Tētis arī vēlāk būs spējīgs nodibināt emocionāli ciešas attiecības ar savu lolojumu, ja vien aktīvi piedalīsies tālākajā mazuļa audzināšanas procesā.
Lai veicas!