Kļūdaini priekšstati par bērnu intelektuālo attīstību jeb kā izaudzināt gudrinieku  (10)

Mīts: Talantu iespējams ģenētiski mantot. Ja tēvs vai mamma bija izcili mūziķi, mākslinieki vai matemātiķi, tādiem jābūt arī bērniem. Savukārt tas nozīmē, ka parastiem vecākiem nevar piedzimt izcili talantīgi bērni.

Patiesībā: Iedzimtībai ir zināma loma bērna spēju formēšanā, tomēr vēl lielāka loma ir videi un iespējai dabas dotās spējas attīstīt. Zīdainim nav iespējams noteikt talantus, bet ar laiku, ļaujot bērnam mēģināt dažādas nodarbes, spējas un talanti sāk atklāties pamazām.

Milzīga nozīme ir videi. Ja identiskos dvīņus izšķir vēl mazus un katrs aug atšķirīgos apstākļos, tad neraugoties uz iedzimtu vienādu genotipu, kas dzīves sākumā ir dots kā starpa kapitāls, abu dvīņu intelekts atšķirsies.

Vides ietekmi uz bērna intelektu apliecina arī neskaitāmi adopcijas stāsti. Ja inteliģenta ģimene adoptē bērnu, kuram var būt nelabvēlīgs gēnu mantojums, bet viņš aug atbalstošā vidē un vecāki aktīvi iesaistās izglītošanā un audzināšanā, rezultāts var būt pārliecinoši pozitīvs. Šajā gadījumā gan runa ir par garīgi un fiziski veseliem bērniem.

Mīts: Lielākais ieguldījums bērna intelektuālajā un garīgajā attīstībā jāveic līdz divu trīs gadu vecumam. Pēc tam viss notiks pats par sevi.

Patiesībā: Pirmā teikuma daļa varētu būt tuvu patiesībai. Līdz divu gadu vecumam bērna smadzenes aug visstraujāk un ļoti aktīvi uzsūc visu piedāvāto informāciju. Bet arī vēlāk ar bērnu ir jādarbojas intensīvi un daudzveidīgi, tikai jāvēro viņa individuālās intereses. Mazāks bērns vēl īsti neprot parādīt un paskaidrot, kas viņu tiešām interesē, bet ko viņš dara tāpēc, ka mamma aizveda uz pulciņu. Vēlāk bērna intereses sāk izpausties labāk un vecāki tās var mērķtiecīgi atbalstīt. Vienlaikus nepiemirstiet attīstīt to, kas nepieciešams ikdienas dzīvei.

Piemēram, par izcilam māksliniekam nākotnē būs nepieciešamas arī komunikācijas prasmes.

Vēl viena nianse – vecākiem nevajadzētu aizmirst arī par savu intelektuālo spēju nemitīgi attīstīšanu, citādi arī bērna sekmes kādā jomā diez vai pārsniegs vecāku līmeni.

Mīts: Bērni labāk intelektuāli attīstās un ir gudrāks, ja ikdienā vairāk komunicē un draudzējas ar pieaugušajiem.

Patiesībā: Šis apgalvojums daļēji atbilst patiesībai. Zīdainim ir ārkārtīgi svarīga komunikācija ar mammu, tēti vai drošu aprūpes personu, kas ikdienā ir ar viņu un labi saprot bērna vajadzības. Pieaugušais ir vienīgais informācijas kanāls starp pašu zīdainīti un ārējo pasauli.

Atkal nedaudz no novērojumiem, kas veikti ar identiskajiem dvīņiem – ja abi mazuļi vairāk laika pavada viens ar otru nekā ar pieaugušajiem, tad viņu intelektuālais kāpums ir daudz lēnāks nekā vienaudžiem, kuriem nav blakus sava vecuma bērna, tāpēc viņi ikdienā komunicē ar pieaugušajiem.

Bet sasniedzot trīs gadu vecumu, bērnam ir nepieciešamība sazināties tieši ar vienaudžiem vai mazliet vecākiem bērniem.

Mīts: Loģiskās domāšanas veicināšana, atjautības uzdevumu uzdošana un prāta trenēšana ir galvenā talantīga un intelektuāli apdāvināta cilvēka pazīme.

Patiesībā: Psihologi skaidro, ka pirmsskolas vecuma bērna uztvere vairāk piemērota vizuālas informācijas uztverei, tāpēc krāsainas bildes, ilustrētas grāmatas, rotaļāšanās ar mantām un spēlēšanās ar dabas materiāliem ir vislabākais veids, kā stimulēt smadzeņu attīstību.

Nav jēgas rādīt modernas aplikācijas telefonā, lai iemācītu, kas ir trijstūris. Labāk vienreiz aptaustīt laukos nozāģētu koka klucīti trijstūra formā, nekā bakstīt ar pirkstu viedtālruņa ekrānā.

Un pavisam nav jēgas uzdot atjautības uzdevumus, kas rosina lielāku bērnu loģisko domāšanu. Lai cik gudrs un attīstīts būtu bērns, vislabākais veids, kā mācīties, ir tieši ar tausti un redzi.

Mīts:  Bērna tautībai un izcelsmei ir tieša ietekme uz bērna intelektuālo potenciālu. Ir tautības, kurām piedēvējam negatīvākas īpašības un zemāku prāta potenciālu.

Patiesībā: Šīs nu gan ir pilnīgas aplamības. Galvenā loma ir videi un ģimenes vērtībām, kurā aug bērns. Pat gēni neietekmē bērna nākotni tik ļoti, kā vecāku audzināšanas principi, metodes un vecāku ieaudzinātās vērtības.

Katrā nācijā ir cilvēki gan ar zemu, gan augstu intelektuālo līmeni. Jauktajās laulībās īpaši bieži izaug bērni ar augstu intelektuālo līmeni, tiesa, ar nosacījumu, ka abi vecāki cenšas iemācīt pēc iespējas vairāk savai tautai raksturīgā un velta bērnam pēc iespējas vairāk laika.