Dažas tipiskais kļūdas, ko pieļauj mamma, un jo īpaši omītes, lai pabarotu izvēlīgo neēdāju ar sātīgām un veselīgām pusdienām.
Kad ēdam, nepļāpājam, bet skatāmies TV
Sekojot ieteikumiem skaisti pasniegt ēdienu, gatavot to vēl garšīgāku un daudzveidīgāku, mamma virtuvē veidot gandrīz vai kulināros šedevrus, bet kad neēdājs atsakās no kārtējās porcijas, mammas emocijas ir dusmas un aizkaitinājums.
Lai iemānītu kādu karotīti, tiek likts lietā televizors, grāmatu priekšā lasīšana un citi uzmanības novēršanai domāti triki. Mērķis sasniegts! Bet vai tiešām?
Mīnusu šajā paņēmienā ir vairāk nekā plusu:
- laikā, kad novēršat uzmanību no ēšanas, netiek kontrolēta arī sāta sajūta. Mazulis apēd vairāk nekā viņam ir nepieciešams, bet nākotnē tas nozīmē noslieci uz lieko svaru;
- skatoties televizoru vai klausoties mammas pasaku, bērns piemirst kārtīgi sakošļāt ēdienu, bet nepietiekami sakošļāta pārtika nav laba zarnu traktam.
- ieradums ēst un paralēli darīt vēl kaut ko nelabvēlīgi ietekmē arī nervu sistēmu.
Brīnumgarša
Buljona kubiņš! Šis glābjošais dzeltenais klucītis, kas visam ēdienam piedod ... vienādu garšu. Austrumos līdzīgu garšu dēvē par umami - gaļīga, pikanta un raisa vēlmi ēst un ēst. Buljona kubiņos šo garšu dod un pastiprina nātrija glutamāts jeb E - 621. Tas smadzenēs raisa atkarību tieši pret šo garšu.
Līdzīga garšas buķete atrodama arī pavisam dabiskos produktos - gaļā, ļoti svaigos un kvalitatīvos dārzeņos, kur tā nav tik izteikta. Pārstrādes laikā šī garšas intensitāte samazinās. Tāpēc pārtikas industrija izgudrojusi garšas pastiprinātāju - nātrija glutamāts šo garšas to it kā pastiprina.
Ja bērnam jau kopš mazotnes piedāvā tikai tādu ēdienu, kas ir uzlabot ar buljona kubiņiem vai "Vegetu", viņš vairs negrib ēst neko, kas nav tik izteikti gards. Labāk nemaz nesākt!
Viltīgie, bet nekaitīgie knifiņi
Daži ieteikumi, kā pabarot neēdāju, nebojājot veselību un nervus nevienam no iesaistītajiem.
- piedāvājiet ēdienu ne ātrāk kā 3,5 - 4 stundas pēc pēdējās ēdienreizes;
- nedodiet nekādas uzkodas vai sulas starp ēdienreizēm. Ūdens ir atļauts;
- saldumus un saldos augļus piedāvājiet tikai pēc kārtīga ēdiena;
- ievērojiet rituālu. Bērnam ir jābūt savai vietai pie galda, saviem ēšanas piederumiem;
- bērni ir ļoti konservatīvi - viņi nemīl pārmaiņas un neparastus ēdienus. Lai arī bērnam garšo viens un tas pats ēdiens, ieviesiet nedēļas ēdienkartē izmaiņas pieņemamās robežās;
- apetīti uzlabo neliela porcija dārzeņu salātu ar eļļu pirms pamatēdiena;
- bērni ne visai labprāt nodarbojas ar liesas, bet sīkstas gaļas košļāšanu, bet labprātāk ēd ēdienus, kuru sakošļāšana prasa mazākas pūles. Zupas, putras, sautējumi, kvalitatīvas gaļas kotletes - šos ēdienus ēd gandrīz visi mazuļi;
- gatavojiet ēdienu kopā. Paša gatavots vienmēr garšo labāk;
- mazēdājiem ļoti labi ēstgribu uzlabo fiziskā slodze. Pēc baseina gandrīz visi bērni ēd visu.
Vecāki, apgūstiet bērnu psiholoģiju!
Ir daži psiholoģiski triki, kas iemāca ēst to, kas ir jāēd. Piemēram, visai ģimenei brokastīs dodiet veselīgo putru, bet mazajam neēdājam kaut ko pavisam citu. Kad bērns sāk interesēties, ko tad ēd pārējie, paskaidrojiet, ka šo putru var dabūt tikai "lielie". Tā kā visi mazie bērni grib būt "lieli", iespējams, ka mērķa sasniegšanai viņu būs gatavi pagaršot arī veselīgo ēdienu.
Veselīgo produktu maskējiet ar kaut ko, ko mazulis ēd. Sauciet to par "Trojas zirgu". Ir neskaitāmas biezeņzupu receptes un mērces, kurās var ievilināt gan nīsto ķirbi, gan brokoļus, gan biezpienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
