Jods nodrošina vairogdziedzera normāli darbošanos. Nepietiek joda - vairogdziedzeris "nīkuļo". Tas savukārt ietekmē hormonu izstrādi, kas tālāk nodrošina visa organisma normālu darbību.
Diemžēl Latvijā joda koncentrācija augsnē un ūdenī ir zema un tas ir jāuzņem papildus gan lieliem, gan maziem. Joda daudzuma uzņemšanu nevar nodrošināt tikai ar pilnvērtīgu uzturu.
Nelielās devās jods ir ūdenī, bet centralizētās attīrīšanas procesa rezultātā mikroelementu (tai skaitā arī joda) daudzums samazinās.
Vienkāršākais veids ir izvēlēties jodēto sāli. Lai jodu uzņemtu ar sabalansētu ēdienu, vismaz divas reizes nedēļā jāēd jūras vai okeāna zivis, labs joda avots ir jūras kāposti. Mazākās devās jodu satur arī olas, dārzeņi, piens un augļi.
Topošās māmiņas – riska grupa
Īpaši bīstams ir joda deficīts grūtniecības laikā. Joda trūkuma rezultātā vairogdziedzera hormonu līmenis cilvēka orgānos un audos ir samazināts. Grūtniecei ar joda deficītu pieaug priekšlaicīgu dzemdību un spontāno abortu risks. Joda deficīts grūtniecības laikā negatīvi iespaido augļa smadzeņu šūnu attīstību un negatīvi ietekmē bērna garīgo attīstību agrīnajā vecumā.
Pirms desmit gadiem tika veikts pētījums, kas atklāja, ka jods trūkst gan skolniekiem, gan jaundzimušajiem. Šo faktu apliecināja arī 2000.-2002. gadā veiktais jaundzimušo skrīnings (tireoīdstimulējošā hormona noteikšana asinīs) Latvijā.
Pazīmes, kurām pievērts uzmanību
Iepriekš tika uzskatīts, ja joda trūkums katastrofāli ietekmē tikai mātes miesās augošu bērniņu un mazuli līdz 2 gadu vecumam, kas visstraujāk aug galvas smadzenes. Jaunākie pētījumi atklāj, ja jodam ir milzīga nozīme bērnu intelektuālajā attīstībā arī vēlākos gados.
Teritorijās, kurās ir izteikts joda trūkums, ko nepapildina ar pārtikas uzņemšanu, 85% bērnu tiek konstatēti garīgās attīstības traucējumi, bet skolēniem ir mācīšanās grūtības. Samazinās spēja koncentrēties un vājāk attīstās sīkā motorika, kas tiešā veidā ir saistīta arī ar smadzeņu darbību. Pasliktinās arī veselība, bērni biežāk slimo un ir uzņēmīgāki pret infekcijām.
Ir dažas pazīmes, pēc kurām var novērtēt, ka bērnam jau nopietni trūkst jods:
- palielināts vairogdziedzeris, kas izpaužas kā vizuāla deformācija kakla rajonā
- pasivitāte, biežas slimošanas, slikta apetīte, ātra noguršana
- sliktas sekmes skolā
- negribēšana spēlēties, aukstas rokas, sausa āda, sausi, lūstoši mati, lēna augšana.
Cik tad vajag?
Jaundzimušajiem ik dienu jāsaņem vismaz 100 mikrogrami joda, lielākiem bērniem līdz skolas vecumam un dzimumnobriešanas periodā - 200 mg ik dienas, grūtniecēm dienas deva ir 250 mg, bet barojošām māmiņām 300 mg diennaktī.
Zīdainīši jodu saņem no mammas piena, bet tikai tad, ja joda deficīts nav pašai mammai. Barojot ar piena maisījumu, izvēlieties to, kuram ir joda piedeva. Uz vienu litru gatava produkta jābūt 100 mg joda. Ja norādes par joda piedevu nav, tad visdrīzāk šis mikroelements nav iekļauts.
Cik ir 250 mg joda? Vienā pilienā aptiekā nopērkamās joda tinktūrās ir 2500 mg joda. Rēķiniet un nepārspīlējiet, bet vislabāk izvēlēties jodēto sāli - dienā pieaugušam cilvēkam jāapēd ne vairāk par 5 gramiem sāls. Tas ir tikpat, cik lietojot parasto sāli.
Pārspīlēt ir tikpat kaitīgi kā nesaņemt to, kas trūkst. Ēdot jodu par daudz, arī var ciest vairogdziedzeris un sākties jau pavisam cita veida problēmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
