Desmit lietas, kas bērnus dara patiesi laimīgus  (11)

Interneta vietnē "Happify.com", kas piedāvā idejas, kā cilvēkiem uzlabot pašsajūtu un justies laimīgākiem, apkopotas lietas, kas ietekmē bērna laimes līmeni. Informācija iegūta, aptaujājot un pētot bērnus, kuru emocionālais līmenis novērtēts kā īpaši labvēlīgs un pozitīvs, īpaši pievēršot uzmanību tiem apstākļiem, kas laimīgajiem bērniem ir bijuši kopīgi.

Zinātniski pierādīts, ka bērniem, kuriem ir mīlošas, gādīgas, emocionāli nosvērtas mammas, ir par 10% lielāks hipotalāms jeb vienkāršiem vārdiem runājot – smadzeņu daļa, kas atbild par spēju tikt galā ar stresu un atmiņas kapacitāti, nekā tiem bērniem, kuriem ar emocionālajām grūtībām pirmajos dzīves gados jātiek galā pašiem. 

Bērni, kas nejūt vecāku mīlestību, izaug emocionāli nestabilāki, agresīvāki un kopumā naidīgāki pret apkārtējo pasauli.

Mīlošas attiecības starp mammu un tēti ir nozīmīgs faktors, kas veido noturīgu laimes sajūtu. Diemžēl tikai mammas mīlestība pret bērnu nespēj nodrošināt tik labus emocionālās sajūtas apstākļus un pat fizisko veselību kā abu vecāku harmoniskās attiecības.

Ir lietas, ko labāk spēj nodrošināt tētis. Pierādīts, ka vīrieši ģimenē ievieš skaidrākus noteikumus, labāk prot ievērot robežas, kas bērna attīstībā ir ļoti svarīgi, kā arī vajadzīgajā brīdī ļauj bērnam riskēt un apgūt pasauli caur sāpīgo, bet tik vajadzīgo personīgo pieredzi.

Nelaimīgi, nomākti vai depresīvi vecāki nespēj izaudzināt laimīgu bērnu. Īpaši svarīga ir tieši mammas apmierinātība ar savu dzīvi. Faktori, kas ietekmē sievietes laimes sajūtu, ir izglītība, ko viņa ir ieguvusi un ar kuru ir apmierināta, stabila materiālā bāze, iespēja strādāt, iespēja atpūties arī bez bērna, tātad – bērnudārzu vai bērnu centru pieejamība. Lai sieviete būt laimīga, viņai ir jābūt iespējai uzlādēt "emocionālās baterijas" pieaugušo cilvēku kompānijā vai realizējot savus hobijus

Pozitīvā domāšana saprātīgās un īstenojamās devās ir iemācāma arī maziem bērniem. Galvenokārt veidu, kā reaģēt uz problēmām, bērns iemācās, skatoties, kā to dara vecāki. Ja vecāki grūtību priekšā krīt izmisumā un nolaiž rokas, vaimanā "Ko nu tagad darīsim!", bērns iemācīsies rīkoties tāpat. Glāze ir pustukša vai daļēji pilna – to iemāca mamma un tētis, kas kopš mazotnes bērnam demonstrē, kurām lietām pievērst uzmanību un kā uztvert pasauli. Protams, temperamentu izmanīt nevar. 

Pētījumos apstiprinājies, ka 10 – 12 gadus vecie tīņi retāk piedzīvoja depresīvu dvēseles stāvokli, ja pozitīvās domāšanas metodes viņiem tika mācītas kopš mazotnes.

Apbalvojiet bērnu par pūlēm, nevis rezultātiem. Tas iedvesmos viņus mēģināt atkal arī tad, ja pirmajā reizē rezultāts nebūs izcils. Pat 8 gadus vecs bērns, kuram ir savi hobiji un "savas darīšanas" jūtas laimīgāks nekā tie bērni, kuriem nav savu dzīves plānu un uzdevumu.

Nereti vecāki ir neizpratnē, kāpēc audzinot bērnus vienā ģimenē un pret visiem izturoties vienādi, izaug tik atšķirīgi cilvēki – viens saulains, otrs drūms un bez iniciatīvas. Patiesībā pret vienas ģimenes bērniem nav jāizturas un nav jāmīl visi vienādi. Katrs piedzimst savādāk, un katram ir savas vajadzības. Vienam nepieciešams vairāk samīļošanas un fizisku glāstu, lai viņš justos labi, bet cits alkst lielāku rīcības brīvību, lai nejustos apspiests.

Vecāku šķiršanās , kas ir aizvien izplatītāks attiecību atrisinājuma veids, ir emocionāli smags periods gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tomēr, kā liecina psihologu veiktie testi, 80% gadījumu bērniem šis notikums nav bijis traumējošs. Pārdzīvot šo laiku pēc iespējas vieglāk palīdz pašu vecāku spēja saglabāt labas un cieņpilnas savstarpējās attiecības, nesaraut saites ar otra vecāka dzimtu – vecvecākiem, brālēniem un citiem radiniekiem, kā arī pieredzēt, ka vecāki spēj izveidot emocionāli siltas attiecības ar citu pieaugušo pēc šķiršanās. 

Vecāki strīdi ir neizbēgami, jo nav attiecību, kurās abi pieaugušie domātu identiski. No bērniem nav jāslēpj konflikti, bet gan jāparāda, ka gandrīz visus strīdus var atrisināt.
Ja vecāku konflikti beidzas bez risinājuma un bez izlīguma, tad bērni šādā vidē izaug depresīvāki, ar sliktākām sekmēm skolā un izteiktāku noslieci uz atkarībām.

Laipna, izpalīdzīga izturēšanās pret skolas un pagalma biedriem, draugiem un tuviniekiem ir vēl viens veids, kā bērns gūst pozitīvas sajūtas. Izteikt atbalstu kādam, kas jūtas noskumis, palīdzēt kaimiņienei, izvest pastaigā suni vai palasīt priekšā grāmatu mazākajai māsai, ir lietas, kuras sākumā, iespējams, nemaz negribas darīt. Bet, kad šis darbiņš paveikts, garastāvoklis uzlabojas. Pētījumos pierādījies, ka pat mazuļi jūtas labāk, ja kārumus kādam piedāvā, nevis saņem paši. Lai gan konfektes labi garšo visiem!

Komandas sporta veidi un fiziskās aktivitātes padara bērnus laimīgākus! Testi pierāda, ka bērni, kas ir iesaistījušies sporta klubos, deju studijās vai citos aktīvos hobijos, ir laimīgāki un ar augstāku pašvērtējumu nekā tie, kuriem šādu aizraušanos nav.

Testējot 4000 tīņus, kas lielāko dienas daļu pavadīja pie televizora vai datora, atklāts, ka katra papildus stunda, kas pievadīta pie ekrāna, par 8% palielina depresijas risku.

Izrādās, lai laimīgākie bērni aug Meksikā, tad seko Spānija, Brazīlija, Vācija, ASV. Saraksta pašā apakšā ir Japāna un Polija.

Lietas, kas mūsu bērnus dara laimīgus, ir ģimene, draugi, iespēja spēlēties un piedalīties sporta aktivitātē, kā arī rotaļlietas, kas pašiem patīk, tā atzinuši bērni.