Dzīvnieka kopšana - vecāku atbildība
Mazajam pilsētniekam ikdienā saskarsme ar dabu gandrīz izpaliek, stāsta psiholoģe. Tiešs, nepastarpināts kontakts ar dzīvo dabu ir ļoti svarīgs bērna attīstībā, tāpēc gandrīz katrā ģimenē pienāk brīdis, kad bērns mirdzošām acīm nāk pie vecākiem un saka, ka grib savu personīgo dzīvnieciņu. Lai cik ļoti bērns būtu pārliecināts, ka par jauno ģimenes locekli rūpēsies pats, faktiski lēmums - kādu dzīvnieku ņemt un vai ģimene un pieaugušie ir gatavi par to rūpēties, ir vecāku pārziņā.
Psiholoģe Kristīne Dūdiņa situāciju, kad bērns vēlas mājdzīvnieku, iesaka izmantot dziļakai sarunas, kas tieši ir tas, kas bērnam trūkst. Dažreiz bērni vēlas dzīvniekus, lai izjustu beznosacījuma mīlestību. Jo "tad ir kāds, kas mani mīl!". Suns, kaķis vai trusis neliks ik dienas klāt gultu un nebārsies, ja būs sliktas atzīmes.
Pirmais - trusis
Kā izvēlēties četrkājaino ģimenes mīluli? "Ne vienmēr bērns līdz galam apzinās, ko īsti viņš grib un arī vecāki, kuri pašu auguši bez mājdzīvnieka, ne vienmēr saprot, ko izvēlēties un ar ko rēķināties. Ja ģimenē nevienam nav pieredzes ar dzīvnieku kopšanu, tad kā piemērotāko pirmo dzīvnieku parasti iesaku trusi. Trusis dzīvo 10 gadus, bērns paspēj gan iemīlēt, gan pieņemt, gan izaugt ar šo dzīvnieciņu. Turklāt, ja trusi kopj, viņš arī nesmird, kas arī ir svarīgs arguments, " stāsta veterinārārste Baiba Reinika. "Lēmumu par pirmo dzīvnieku ir jāpieņem vecākiem, jo lai kā mums gribētos, ka atbildību par tā kopšanu uzņemtos un arī atbildīgi veiktu bērns, jāsaprot, ka būris laiku pa laikam tāpat būs jātīra pieaugušajiem. "
Lai kāds dzīvnieks tiktu paņemts, vetārste iesaka pirms tam konsultēties ar speciālistu un apsvērt, kā mājinieki tiks galā ar situācijām, kad ģimene dosies ceļojumā un nevarēs par dzīvnieku parūpēties.
Diskutabls jautājums ir, vai nepieredzējušiem cilvēkiem būtu jāizvēlas patversmes dzīvnieki. "Tas ir ļoti emocionāls moments. Īpaši Ziemassvētkos, kad vecāki kopā ar bērniem dodas uz patversmi izdarīt kādu labu darbu – paņemt patversmes sunīti. Diemžēl jāsaka, ka tāpat kā bērnunama bērni, arī patversmes dzīvnieki vienmēr ir ar psiholoģiskām problēmām un tas nozīmē, ka raižu un rūpju būs daudz vairāk, " skaidro vetārste.
Bailes no dzīvniekiem
Ko darīt, ja bērns ļoti baidās no dzīvniekiem? "Ir dzīvnieki – čūskas, rāpuļi, no kuriem intuitīvi baidās lielākā daļa cilvēku, arī pieaugušie. Tās ir normālas, dabiskas bailes. Ja bērns baidās no suņa vai kaķa, tad iespējams, ka tās ir vecāku audzināšanas kļūdas, " norāda Kristīne Dūdiņa.
Savukārt pārāk bailīgi, pārāk sargājoši un no dzīves realitātes norobežojoši vecāki bērnus patiesībā nevis pasargā no problēmām, bet liedz gūt reālās dzīves pieredzi.
Topošie un jaunie vecāki nereti ir nobažījušies par to, kā sadzīvos kaķis vai suns, kad mājās ienāks jauns iemītnieks – bērns. Vetārste skaidro, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs no kaķa un suņa rakstura, bet, ja ir šaubas, tad aicina izmantot iespēju – sazināties ar dzīvnieku psihologu, kas pastāstīs, kā pareizi jārīkojas, lai nebūtu problēmu.
Arī mājas suns var iekost
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve informē, ka visbiežāk izsaukumus pie bērniem ar suņu kostām brūcēm saņem no divām riska grupām. Sakosti tiek bērni no viena līdz triju gadu vecumam, kad trauma ir iegūta tāpēc, ka bērns nav sapratis, ka arī mājas suns var iekost, ja viņu traucē. Otra grupa ir skolas vecuma bērni un pusaudži, kas dauzoties, izprovocē suņus uz aizsargreakciju.
Vecākiem ir jāmāca bērniem, ka nevajag aiztikt svešus dzīvniekus. Iespējams, ka suns, kas iet pie pavadiņas, nemaz nav agresīvs, bet viņam ir izteikts sargāšanas instinkts. Bērns, kas pārdroši tuvojas nepazīstamam dzīvniekam, tiešām var tikt savainots. Sakost bērnu var arī pašu mājas mīlulis, ja mazulim nav iemācīts, ka nevajag dzīvnieku aiztikt laikā, kas viņš ēd, ka nevajag bakstīt ar pirkstiņu acī.
Kāds bija jūsu pirmais mājdzīvnieks?