"Kad piedzīvoju ārpusdzemdes grūtniecību, sāpes bija šausmīgas. Domāju, ka noģībšu. Sākās viss ar asiņošanu, ko uztvēru kā aizkavējušās mēnešreizes. Bet tā kā sāpes turpinājās, devos uz slimnīcu, kur veica grūtniecības testu un tas izrādījās pozitīvs. Augli USG neredzēja, tāpēc tajā pašā dienā veica operāciju. Sāpēja tieši labā sāna puse, kur bija ieligzdojies auglis. Olvadu zaudēju, bet pēc gada man bija vēl viena grūtniecība, kas atkal izrādījās ārpusdzemdes. Šoreiz sāpēja kreisais sāns. Tā kā pazīmes jau zināju, uz slimnīcu devos uzreiz. Olvadu izdevās glābt, " savā pieredzē dalās Inese. "Par laimi, man jau ir divi bērni, bet citām sievietēm ko tādu nenovēlu."
Iemesli - slimības un vecums
Ārpusdzemdes grūtniecības cēloņi var būt ļoti dažādi. Ne vienmēr ir iespējams tos viennozīmīgi noteikt. Dažkārt rētas un saaugumi ir hlamidiozes un citu seksuāli transmisīvo slimību rezultāts. Otrs izplatītākais iemesls ir endometrioze – dzemdes audi sāk augt vēdera dobumā un olšūna ieligzdojas nepareizā vietā izaugušā endometrijā.
Operācijas vēdera dobumā, tai skaitā apendicīta operācija, aborti, var būt par iemeslu saaugumiem, kas arī var veicināt ārpusdzemdes grūtniecības iestāšanos.
Riska grupā ir sievietes, kurām bijušas mazā iegurņa iekaisuma slimības, hronisks olnīcu iekaisums. Nelabvēlīgi grūtniecības procesu ietekmē arī smēķēšana. Jo vecāka ir sieviete, jo lielāks ir saaugumu risks, attiecīgi lielāka iespēja iestāties ārpusdzemdes grūtniecībai.
Ārpusdzemdes grūtniecības pazīmes
Pirmajās grūtniecības nedēļās sieviete pati nevar nojaust, ka kaut kas nav kārtībā. Grūtniecības tests ir pozitīvas, arī asins analīzes apliecina, ka apaugļošanās ir notikusi. Ja vēro HCG kāpumu pa dienām, tad tas ārpusdzemdes grūtniecības gadījumā ir lēnāks nekā pienāktos, bet parasti vesela sieviete šādas analīzes neveic katru dienu.
Pa to laiku apaugļotā olšūna turpina augt. Vieta, kurā tā aug, parasti nav tik liela, kā tas būtu, ja process notiktu dzemdēt. Ap 2. – 3. nedēļu embrijs tālāk attīstīties nevar un iet bojā, bet ap 5. vai 6. nedēļu arī sieviete sajūt, ka kaut kas nav kārtībā.
Pirmās pazīmes, kas var liecināt par ārpusdzemdes grūtniecību, ir vai nu spēcīgas, asas sāpes vēdera lejasdaļā, kas koncentrējas tikai vienā pusē vai arī spēcīga asiņošana. Abos gadījumos uz slimnīcu ir jādodas nekavējoties. Saglabāt grūtniecību nav iespējams.
Kā nosaka, ka ir iestājusies ārpusdzemdes grūtniecība
Ja olvads ir sabiezējis, pieredzējis ārsts to var noteikt ar taustes palīdzību. Tiek veikta arī ultrasonogrāfija un grūtniecības tests. Ja ārsts dzemdē nesaredz augļapvalku, kā arī sievietes asinīs ir novērojams augsts grūtniecības hormona koncentrācijas līmenis, tad visbiežāk tas liecina par ārpusdzemdes grūtniecību.
Kāpēc ārpusdzemdes grūtniecība ir bīstama veselībai
Tad, kad embrijs vairs nevar attīstīties tālāk, notiek spontānais aborts. Var sākties iekšēja asiņošana, kas ir bīstama sievietes veselībai un dzīvībai. Vēl bīstamāk ir tad, ja plīst olvads. Tas ir steidzami jāoperē un šādos ārkārtas gadījumos cietušo olvadu vairs nevar glābt. Ja nepatikšanas atklāj laicīgi, var tikt izmantota arī saudzējošāka laparoskopiskā operācija, kas olvadu traumē mazāk.
Ja ārpusdzemdes grūtniecība tiek atklāta ļoti agrā stadijā, var iztikt bez operācijas, bet medikamenti ir jālieto.
Grūtniecība pēc ārpusdzemdes grūtniecības
Ja izdodas glābt olvadu, tad sieviete atkal var palikt stāvoklī. Tomēr ārsti brīdina - sievietēm, kurām jau ir bijusi ārpusdzemdes grūtniecība, pastāv augstāks risks vēlreiz saskarties ar šo komplikāciju. Atkārtotu ārpusdzemdes grūtniecību piedzīvot apmēram 10-15% sieviešu. Ļoti augsta riska gadījumā vienmēr pastāv arī mākslīgās apaugļošanas iespēja.
Mediķi iesaka ar nākamo grūtniecību nesteigties un nogaidīt vismaz 6 mēnešus
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
