Iedzimtās dzimumzīmes uz mazuļa ķermeņa ir redzamas uzreiz pēc piedzimšanas. Tās var būt brūnas un sarkanas. Sarkanās dēvē arī par ugunszīmēm, un tās ir veidotas no asinsvadiem. Visbiežāk tomēr dzimumzīmes ir mazs, brūns plankumiņš, ievērojami retāk tā var pārklāt, piemēram, pusi rokas.
Dzīves laikā iegūtās dzimumzīmes parādās nedaudz vēlāk, tās var būt plakanas, reljefas, pigmentētas, gan brūnas, gan bezkrāsainas. Ja mazulim uzradusies kāda dzimumzīme, tas nenozīmē, ka dzīves laikā viņš ar tām pārklāsies pilnībā. Parasti dzimumzīmes ar lielāku aktivitāti veidojas vecumā no 20 līdz 25 gadiem, pēc tam aktīvās veidošanās posms beidzas.
Dzimumzīmju daudzums un izskats ir atkarīgs gan no iedzimtības, gan ultravioletā starojuma ietekmes, un pat no tā, ko elpojam un ēdam. Šo punktiņu rašanos cilvēks pats ietekmēt nevar. Vienīgais, ko iesaka dermatologi visā pasaulē - dodoties saulē, jau no zīdaiņa vecuma jālieto saules aizsargkrēmi.
Pievērs uzmanību, ja...
Vairākums dzimumzīmju ir labdabīgas. Līdz 18 - 20 gadu vecumam ļaundabīgi veidojumi ir ļoti reti. Lai gan parasti bērniem noņemt dzimumzīmes neiesaka, tomēr, ja ilgāk par divām nedēļām saglabājas kāda no zemāk minētajām pazīmēm, labāk konsultēties pie dermatologa vai onkologa.
Pirmkārt, dzimumzīme visu laiku bijusi apaļa vai ovāla, bet pēkšņi tā sāk mainīties, kļūst asimetriska uz vienu pusi.
Otrkārt, mainās dzimumzīmes robežas. Robežai visapkārt jābūt vienādai, tā nedrīkst vienā veidojuma malā būt izteikta, tad izzust, tad atkal parādīties.
Treškārt, vienā dzimumzīmē nevajadzētu būt vairāk par divām krāsām. Parasti tā ir gaiši vai tumši brūna. Ja parādās sarkana, pelēka, melna vai iezilgana krāsa, jādodas pie speciālista.
Ceturtkārt, ja dzimumzīmes izmērs pārsniedz 6 mm.
Piektkārt, ja uz dzimumzīmes parādās krevele, zvīņa, ja tā sāk asiņot vai mitroties.