Pasaki man, ko tu ēd… : Kā mammas ēdienkarte ietekmē gaidāmā bērna raksturu  (16)

Vairāk kā puse topošo māmiņu grūtniecības laikā mokās ar rīta nelabumiem. Mediķi uzskata, ka tādā veidā sievietes organisms signalizē, ka ikdienā ēstā pārtika nav kvalitatīva un veselīga. Piemēram, ne pārāk svaiga gaļa var saturēt baktērijas un vīrusus, bet sieri arī veicināt sēnīšu rašanos un augšanu. Lielveikalos nopērkamie dārzeņi satur ķīmiskas vielas, kas kaitē organismam un var ietekmēt mazuļa attīstību.

Tādā veidā embrijs, kuram vēl nav attīstījušās pašam savas organisma aizsargspējas, jūtot ēdienu radītos draudus savai veselībai, cenšas sevi pasargāt no kaitīgo vielu ietekmes, un visvieglāk tas izdarāms, ziņojot savai mātei par ēdieniem, kas satur kaitīgos toksīnus, radot pret tiem riebumu. Mazākus draudus rada produkti, kas ir neitrāli, satur augstu ogļhidrātu un cietes daudzumu. Tie arī visefektīvāk palīdz novērst rīta nelabumus.

Viss, ko ēd mamma, caur placentu nonāk arī pie embrija. Protams, ne jau tiešā veidā, bet caur asinsriti. Garšas sajūta embrijam attīstās jau pirmajās sešās nedēļās. Grūtniecības otrajā trimestrī auglis sāk atcerēties smaržas un garšas, kurām priekšroku deva viņa mammai. Ir novērota sakarība – tas, kas mammai īpaši garšoja gaidīšanas laikā, garšo arī bērnam. Veselīga uztura pamati tiek ielikti krietni pirms piedzimšanas. 

Mātes diēta topošajam mazulim rāda, kāda ir pasaule ārpus vēdera. Ja topošā māmiņa grūtniecības laikā labprāt ēdusi neveselīgās uzkodas, arī bērns vēlāk izvēlēsies taukainus un sāļus ēdienus, kas savukārt palielina noslieci uz aptaukošanos, cukura diabētu, kā arī paaugstinātu asinsspiedienu.

Šie garšas sajūtu radītie gēni var nodot tālāk pat divās paaudzēs, tāpēc izvēloties neveselīgu uzturu, kaitējums ir ne tikai mammai un bērnam, bet pat mazbērniem. Vēlreiz der atgādināt, ka mazo meitenīšu olšūnas veidojas vēl esot mammas vēderā, un mammas ēdiens ļoti var pazemināt olšūnu kvalitāti.

Dēli lielākoties pārmanto savas mātes, nevis tēva gēnus, tāpēc tie vienmēr ģenētiski būs līdzīgāki savai mammai. Zināms, ka cilvēka genoms sastāv no četrdesmit sešām hromosomām jeb divdesmit trīs hromosomu pāriem. Divdesmit divi hromosomu pāri gan sievietēm, gan vīriešiem ir vienādi, un tikai viens hromosomu pāris nosaka gaidāmā mazuļa dzimumu. Tas nozīmē, ka meitenei ir divas X hromosomas, kas pārmantotas no tēva un mātes, savukārt dēlam ir X hromosoma, kas mantota no mātes un Y hromosoma - no tēva. Y hromosoma ir krietni vājāka par X hromosomu, kas satur vairākas reizes lielāku ģenētiskās informācijas materiālu, kā arī ir fiziski apjomīgāka. Tajā ir aptuveni 1500 gēnu, kas sastāda septiņus procentus cilvēka genoma, savukārt Y hromosomā ir tikai simts gēnu.

Tādējādi dēls pārmanto krietni lielāku gēnu daudzumu no savas mātes, un tie viņā ir krietni aktīvāki nekā, piemēram, māsā, kurā mātes un tēva mantoto gēnu daudzums izkārtojies proporcionālāk. Tāpēc mammām, kas gaida puikas, īpaši jāpiedomā gan pie saviem ēšanas paradumiem, gan kopumā veselīga dzīvesveida – lai puikas piedzimst stipri un veseli!