<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/lupuca/">Lucélia Ribeiro</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/">cc</a>
Bērni, kas dzimuši pēdējā desmitgadē, savu dzīvi bez interneta vispār nespēj iedomāties. Tas ir bijis un būs. Gluži kā gaiss, ko elpojam. Savukārt vecāki, kuri dzimuši un auguši pavisam citos laikos, pat ne vienmēr spēj iedomāties, kādiem riskiem virtuālajā vidē var būt pakļauts bērns. Kā lai iemāca bērnam to, ko pats īsti neizprot?

Par bērnu drošību interneta vidē stāsta stāsta "Net-Safe Latvia" Drošāka interneta centra vadītāja Marija Katkovska, kas pati audzina sešus gadus veco dēlu. "Protams, ka arī man bērns grib darboties internetā un spēlēt spēles. Mums pārbaudīta un droša recepte ir nosacījums – tik, cik ilgi būsi zīmējis vai spēlējies ar klučiem, tik ilgi drīkstēsti spēlēt spēlītes datorā."

Kas būtu jāzina vecākiem, kuru bērni uzsāk pirmos soļus virtuālajā pasaulē?

Līdz 7 gadu vecumam bērni vēl neizprot interneta darbības iespējas, neatšķir reklāmu no reālā satura. Viņi spiež uz koši mirgojošajiem reklāmas baneriem, bet nesaprot, kurp tiek aizvesti un ko šie baneri piedāvā. Vairums datoru un internetu uztver kā vietu, kur var spēlēt spēles.

Šajā vecuma posmā vecākiem būtu jānosaka laika ierobežojums, cik ilgu laiku drīkst pavadīt pie datora. Efektīvs paņēmiens ir, piemēram, noteikt - tik ilgi, cik tu spēlēsies ar Lego, rakstīsi vai lasīsi burtiņu vai zīmēsi, tik ilgi vakarā varēsi lietot datoru. Nekad nevajadzētu atstāt bērnu pie datora vienu. Piesēdinot pie vienas spēlītes, mazais ar vienu nejaušu vienu klikšķi var nonākt pilnīgi citā lapā vai citā spēlē, kas vecākiem nav pieņemama.

Līdz 9 gadu vecumam
liela daļa bērnu jau ir paspējuši piereģistrēties sociālajos tīklos. Vecākiem jāpastāsta, ko nozīmē personas dati un cik daudz par sevi drīkst atklāt svešiem cilvēkiem internetā. Izrunājiet, kādas bildes drīkst likt portālos, kādu informāciju par sevi, vecākiem, ģimeni, māju drīkst atklās. Joprojām ir jāuzrauga, kā izmanto internetu. Ja bērns ir pieteicies "Draugos", esiet arī viņa draugu lokā, paturiet iespēju tikt klāt bērna profilam, uzlieciet nosacījumu, ka rakstīt drīkst tikai uzaicināto draugu lokā esošie draugi. Tāpat jāpadomā arī par to, vai pašiem vecākiem būtu jāpublicē savu bērnu bildes. Bērniem jāļauj saglabāt savu privātumu.

10 – 12 gadus vecie tīņi datoru izmanto skolas darbu pildīšanai, skolā ir datorzinības. Tas nozīmē, ka šajā vecumā skolnieki nereti ir zinošāki par vecākiem un pieaugušo uzliktos datorlietošanas ierobežojumus prot apiet.

Pats problemātiskais vecums ir tīņi no 13 līdz 15 gadu vecumam. Šis ir sevis izrādīšana periods, kad galvenais ir kompānijas atbalsts. Tieši tīņu vecumā sakas emocionālā pazemošana sociālajos tīklos, parādās interese par pornogrāfiju. Līdz tīņu vecumam ir jāpaspēj izskaidrot, ka pilnīgi viss, kas tiek ierakstīts tīklā, tur paliek un ir atrodams arī pēc desmit un piecpadsmit gadiem. Vai jaunietis gribēs, ka stājoties augstskolā vai darbā, kāds izlasīs, kādas rupjības viņš ir rakstījis agrā jaunībā? Turklāt kriminālatbildība par draudiem iestājas jau no 14 gadu vecuma.

Lietas, kas jāveic kopā ar bērnu

IT konsultāciju uzņēmuma "Biti" pārstāvis Ēriks Dobelis iesaka vismaz vienu reizi kopā ar bērniem veikt šādas aktivitātes internetā:

  • Lejupielādēt legāli izplatītas filmas un mūziku;
  • Sameklēt piemērotas spēles atbilstošas bērna vecumam;
  • Kopīgi piereģistrēties kādā no sociālajiem portāliem;
  • Uzinstalēt datorā jaunu programmatūru, pievēršot uzmanību tam, kuras programmatūras var būt kaitnieciskas un paskaidrojot, ko darīt nedrīkst nekādā gadījumā;
  • Kopīgi iemācīties atšķirt e-vēstules no "spama" jeb mēstulēm. "Pastāstiet par miljonu loterijām, kurās neviens nekad nevinnē! Bērni šādas vēstules var uztvert nopietni un iesaistīties kādā ne visai legālā aktivitātē," uzsver eksperts;
  • Iemāciet izvērtēt interneta lapas satura uzticamību;
  • Pastāstiet, kā izveidot drošu paroli;
  • Iemāciet dzēst nevajadzīgos failus.

Protams, lai to iemācītu bērniem, vispirms šīs lietas jāapgūst pašiem vecākiem.

Visiem interneta pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina interneta satura filtrēšanas iespēja. Atkarībā no pakalpojumu klāsta, var gan liegt pieeju noteikta satura lapām, gan arī atļauj pieeju tikai noteiktām lapām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!