Pēc piedzimšanas mazuļa aknas vēl nav pietiekami nobriedušas, tām trūkst fermentu, tādēl bērniņam veidojas dzelte. Āda, īpaši ap acīm un acu baltumi, reizēm arī viss ķermenītis iekrāsojas dzeltens. Dzelte ir fizioloģiska parādība, kas ir 90% jaundzimušo. Tikai apmēram 30 - 40% bērnu tā nav redzama.
Jaundzimušajiem eritrocīti jeb sarkanie asinsķermenīši sabrūk ātrāk nekā pieaugušajiem. Sabrukšanas rezultātā rodas bilirubīns. Tas ir pigments, kas iekrāso ādu un acu sklēras dzeltenas. Bilirubīns tiek izvadīts caur aknām. Tā kā jaundzimušo aknas tūlīt pēc dzimšanas vēl nav nobriedušas, lai veiksmīgi tiktu ar to galā, asinīs cirkulē vairāk bilirubīna, kas piedod ādai dzelteno krāsu. Parasti lielākajā daļā gadījumu nekāda ārstēšana nav vajadzīga.
Parasti dzelte parādās otrajā dienā pēc piedzimšanas. Apmēram divu trīs nedēļu laikā tā pāriet pati no sevis, bet reizēm var saglabāties pat divus trīs mēnešus.
Parasti nekādas īpašas procedūras nav jāveic, taču ja šķiet, ka ar dzelti nepieciešams cīnīties, palīdz gaismas jeb fototerapija. Tas nozīmē, ka mazulis pēc iespējas biežāk jātur saules gaismā. Piemēram, var novietot gultiņu pie loga. Turklāt logs var nebūt atvērts - dienas gaismas stari iet cauri stiklam.
Pataloģiskā dzelte rodas dēļ saslimšanām. Iemesli ir dažādi, kopumā teju 50 saslimšanu, kas var būt par iemeslu patoloģiskais dzeltei.
Piemēram, daži no tiem:
- mammas un bērniņa asins vai rēzus faktora nesaderība. Biežāk, ja mammai ir 1. asins grupa, bet bērniņam otrā vai trešā.
- Specifiskas anēmijas formas,kas izraisa eritrocītu sairšanu.
- Aknas cietušas no vīrusiem vai baktērijām.
Tomēr katrs gadījums ir individuāls un katrai situācijai ir individuāla ārstēšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
