Pirmajā dzīves gadā bērns izzina pasauli, mācoties to ieraudzīt. Ja dažādu fizioloģisku pataloģiju dēļ viena vai abas acis nespēj pareizi attēlot redzēto priekšmetu smadzenēs, vai arī otra acs skatās nevis uz priekšmetu, bet kaut kur tam garām, var sākties divas no biežāk sastopamajām redzes problēmām – vienpusējā vai mainīgā šķielēšana un ambliopija, kas apzīmē pataloģiju, kad abas actiņas ir novirzītas dažādos virzienos. Šķielēšana var būt nepārtraukta vai periodiska, ko izraisa stress, saslimšana, acs pārslodze. Tā var iespaidot redzes attīstību un neļauj attīstīties telpiskuma jeb t.s. dziļuma redzei, stāsta Latvijas – Amerikas acu centra ārste Ilze Strautmane.

Ja 1–2 mēnešu vecumā bērns nespēj fokusēt skatienu un šķielē, tā ir normāla parādība, vecākiem par to nav jāuztraucas, jo muskuļi vēl nespēj noturēt abus acu ābolus vienlīdz taisni. Ja šķielēšana zīdaiņiem ir iedzimta pataloģija, piemēram, kataraktas, redzes nerva attīstības anomālijas vai ārējo acs muskuļu nepareizs veidojums, tad sākumā to var arī nepamanīt, tomēr caurmērā iedzimtā šķielēšana parādās līdz 6 mēnešu vecumam. Tā kļūst izteiktāka vai nepaliek mazāka kā dzīves pirmajos mēnešos. Citi šķielēšanas paveidi kļūst pamanām vēlāk. Bieži šķielēšana ir priekšlaicīgi dzimušiem mazuļiem.

Ja acs šķielēšana uz iekšu jeb estropija parasti parādās bērniem līdz pusgada vecumam, bieži vien nekāda īpaša korekcija redzei nav vajadzīga, vienīgi būtu laicīgi jākonsultējas pie ārsta, kas turpmāk sekos redzes attīstībai un redzas asumam. Ja redzes asums abās acīs nebūs vienāds, iespējama ir operācija.

Retāka ir tā saucamā ekstropija, kad acs šķielē uz āru. Tā parādās jau agri un biežāk brīžos, kad bērns ir satraucies vai noguris. Arī šādos gadījumos brilles parasti nevajag un ir jāseko redzes asumam. Operāciju parasti arī neveic, ja vien mērķis nav labot kosmētisko defektu.

Ja šķielēšana parādās bērniem 2 – 4 gadu vecumā, tas parasti ir jānēsā brilles, kā arī jāseko redzes asumam abās acīs. Iespējams, ka viena – labāk strādājoša acis, būs jāaizsedz, lai liktu strādāt slinkākajai acij.

Pirmsskolniekiem šķielēšana veidojas, ja viena acs nespēj pareizi fokusēt attēlu uz acs tīklenes un attēls paliek izplūdis. Līdz apmēram piecu gadu vecumam ir zināmas normas, kas pieļauj, ka bērns ir tālredzīgs. Bet ja norma tiek pārsniegta, var parādīties acs šķielēšana uz iekšu. Savukārt ja ir pārsniegtas tuvredzības normas, tad acs sāk šķielēt uz āru.

Ambliopija – jeb "slinkā acs" nozīmē pavājinātu redzi vienā vai abās acīs. To nav iespējams koriģēt ar briļļu vai lēcu palīdzību. Ambliopija jau sāk veidoties zīdaiņa vecumā vai pirmajos dzīves gados. Jo agrāk tā tiek atklāta un novērsta, jo labāks rezultāts. Pēc 7 – 8 gadu vecuma ambliopiju vairs nevar izārstēt. "Slinkajai acij" liek strādāt un to panāk, labāk redzošo actiņu piesedzot.

Tāpēc bērniem gada vecumā veic redzes pārbaudi, lai savlaicīgi atklātu šo problēmu. Laicīgi, līdz 2 gadu vecumam atklāta šķielēšana ir izlabojama gandrīz 90% gadījumos, bet ja šo problēmu sāk risināt novēloti- tikai pirmsskolas vecumā, izārstēt to izdodas četrreiz retāk.

Traumas, augsta temperatūra vai acs pārslodze bērniem ir vēl viens iemesls, kas var veicināt šķielēšanu. Vecākiem der zināt, ka acs, kas ir nesimetriska un šķielē, pati vesela nekļūs, tāpēc noteikti ir jāmeklē ārsta palīdzība.

Kam jāpievērš uzmanība bērnu vecākiem

  • vai bērns nemiedz acis,
  • vai, aizsedzot ciet vienu aci, bērns necenšas pagriezties tā, lai redzētu tieši ar piesegto (ja abas acis redzēs vienādi, tad viņam aizsegtā acs traucēs).


Atkarībā no šķielēšanas veida un smaguma, iespējama gan operācija, gan arī briļļu nēsāšana, kas samazina šķielēšanas leņķi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!