<a rel="cc:attributionURL" href="http://500px.com/tibitun">Tiberiu  Oancea</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/3.0/deed.en_US">CC</a>
Audzināšana nav iespējama bez aizliegumiem. Gudra audzināšana ir tāda, kurā "nē" un "jā" ir pareizās proporcijās. Psihologi iesaka kategorisko "nē" izmantot tikai ārkārtas gadījumos, toties vairāk ļaut bērnam eksperimentēt un dzīves gudrības apgūt paša kļūdu un mēģinājumu ceļā. Bērnu uzvedības pētnieki uzskata, ka pārāk bieža "nē" lietošana un prasības "Tūlīt pat pārstāj!", "Nē, to nedrīkst!", "Noliec un neaiztiec" nepalīdz ieviest disciplīnu.

Aizliegumi apgrūtina bērna un vecāku savstarpējās attiecības

Stingriem aizliegumiem dažādos vecuma posmos ir atšķirīga iedarbība. Rāpotāju – zīdaini dusmīgs mammas "nē" no iecerētās darbības atturēs tikai uz īstu brīdi. Mazliet vecākam bērnam mammas aizliegums var radīt pārdomas par to, vai viņš nav slikts, ja jau mamma viņam ko aizliedz. Kāpēc tā? Bērns līdz divu gadu vecumam vēl nespēj atšķirt savas darbības kritiku ("Rokas prom no mūzikas centra, tu to vari sabojāt!") no viņa personības kritizēšanu. Vecāku dusmīgs aizliegums viņam asociējas ar uzbrukumu.

Šo iemeslu dēļ vecākiem neiesaka lietot "nē" situācijās, kurās bez aizlieguma var iztikt. Pietaupiet to situācijām, kas tiešām apdraud bērna veselību vai drošību.

Cik stingrs "nē" ir efektīvs?

Ja stingrā balss un stingrais skatiens biedē bērnu, tad varbūt ir vērts pateikt "nē" pēc iespējas neitrālākā tonī? Drīzāk nē, jo nepārliecinošus aizliegumus bērni vienkārši ignorē. Pēc 3-5 minūtēm neitrālā tonī izteikts aizliegums "neierakstās" atmiņas failos. Lai vēstījums paliktu atmiņā, šajā vecumā ļoti svarīgi ir vēstījumu teikt emocionāli. Tomēr tas nenozīmē, ka aizliegumi ir jāizkliedz, jo kliegšana raisa bailes un vairāk saistās ar psiholoģisku manipulāciju. Līdz divu gadu vecumam ir pilnīgi normāli, ka bērns ātri aizmirst vecāku izteiktos aizliegumus.

Vecākiem, kuri mazāk aizliedz, ir paklausīgāki bērni

Pētījumos par bērna atmiņu un uztveri atklāts, ka pārāk daudz aizliegumi darbojas tieši pretēji – jo vairāk "nē", jo nepaklausīgāks bērns.

Jau pirms 40 gadiem pētījumos tika pierādīts, ka kompromisu meklējošajiem vecākiem audzināšana padodas daudz vieglāk un efektīvāk. Vecāki, kas ieguldīja laiku un pacietību, lai atrastu kompromisus un kas respektēja mazo zīdaiņu vēlmes un vajadzības, 10 mēnešu vecumā mazuļi bija vairāk gatavi ievērot aizliegumus.

Pētījuma laikā vairākus 12 mēnešus vecus bērnus atstāja istabā ar dažādām interesantām mantām. Divas no tām viņi nedrīkstēja aiztikt – uz galda stāvošo ventilatoru un telefonu. Rezultāti parādīja, ka uz kompromisiem vērsto vecāku bērni labāk spēja pretoties vēlmei aiztikt aizliegtos priekšmetus. Turpretim to vecāku bērni, kurus audzināja ar pārliek biežiem aizliegumiem, nespēja turēties pret vēlmi aiztikt aizliegtās mantas.

Pētījumā noskaidroja vēl dažas interesantas likumsakarības - bērni, kuru vecāki daudz ko aizliedz un draud, mēģina izmantot jebkuru iespēju, lai apietu katru pateikto "nē". Vecāku prombūtnes laikā viņi aizliegumus pārkāpj daudz biežāk nekā taktisko vecāku bērni.

Ja interesanto, bet aizliegto mantu telpā bija pārāk daudz, arī pirmās kontrolgrupas bērniem bija grūti noturēties pret aizliegumu tās aiztikt. Tāpēc labāk ir aizliegt mazāk, bet, ja aizliegt, tad darīt to ļoti tad pārdomāti.

Analizējot bērnu un vecāku attiecības, novēroja vēl vienu sakarību – vecāku aizliegumus vairāk ņem vērā tie bērni, kuru mammas ir atsaucīgākas pret bērnu emocijām un labāk tās spēj atpazīt. Piemēram, pēc mazuļa uzvedības un sejas mīmikas mamma saprot, ka mazais ir jau paēdis un nemēģina iestumt mutē vēl vienu karotīti biezputras. Tādējādi mamma respektē bērna vajadzības, bet bērns paļaujas, ka mamma viņu saprot. Šāda savstarpēja uzticēšanās veicina arī vēlmi klausīt – ja jau mamma saka, ka nedrīkst, tātad šim aizliegumam ir pamats.

Kā noteikt pareizo "nē" limitu?

  • Novērtējiet, kas tiešām ir svarīgi. Ja negribat, lai mūzikas iekārta un diski būtu saplēsti, novāciet tos no pieejamības zonas. Savukārt "nē" attiecībā uz ēšanas laikā neizbēgamo šmucēšanos risiniet nevis ar aizliegumiem, bet gan racionālu telpas iekārtojumu. Paklājiet zem barojamā krēsliņa plēvi vai ēdiniet mazuli tur, kur ir viegli sakopt.
  • Pēc iespējas biežāk uzslavēt pareizo rīcību, bet nepareizo vislabāk ir ignorēt.
  • Ja bez aizlieguma neiztikt, tad labāk abām pusēm meklēt kompromisu. Piemēram, bērnam patīk kāpt uz augstajiem, bīstamajiem dzīvojamās istabas plauktiem. Izveidojiet šķēršļu joslu no krēsliem un spilveniem uz grīdas!
  • Vārds "nē" darbojas vislabāk tad, kad jūs ar savu bērnu runājat mierīgi, bet pārliecinoši, un skatāties viņam tieši acīs. Paskaidrojiet, kāpēc kaut ko darīt nedrīkst.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!