Grūtnieces vienmēr laimīgas, stress ir kaitīgs un citas aplamības, ko apgāž zinātniski pētījumi  (9)

Jaunākie pētījumi apgāž izplatīto viedokli, ka galvenais, lai sieviete gaidību laikā neuztraucas. Neliels stress auglim nāk par labu, jo trenē un aktivizē nervu sistēmu, kas vēl ir veidošanās procesā, vēsta portāls "Medical news today". Pētot divas nedēļas vecu jaundzimušo smadzenes, izstādījās, ka tiem bērniem, kuru mammas laiku pa laikam izjuta stresu grūtniecības laikā, smadzenes ir nedaudz lielākais un strādā ātrāk nekā tiem bērniem, kuru mammas vispār ne par ko neuztraucās un pavadīja gaidību laiku ļoti mierpilnā vidē.

Saldumi tiešām ir jāierobežo, bet ir viens izņēmums – grūtniecēm jāēd šokolāde! Mazuļi, kuru mammas katru dienu apēda nedaudz šokolādes, piedzimstot, bija mierīgāki, retāk izjuta bailes, ātrāk sāka apzināti smaidīt. Turklāt ikdienā apēdot gabaliņu šī veselīgā salduma, samazinājās augsta asinsspiediena risks grūtniecības pēdējā trimestrī. Kā zināms, augsts spiediens ir viena no preeklampsijas pazīmēm.

Tas, ka grūtniecei vajadzīgas fiziskās aktivitātes, ir zināms, bet līdz šim nebija skaidrs, vai mērens sports uzlabo arī augļa attīstību. Izrādās, ka jā! Sportošanas laikā augļa smadzenes aktivizējas un attīstās labāk. Aktivizējas arī mazuļa sirds un asinsvadu sistēma, kas arī ir labi sirds veselībai. Fiziski aktīvām sievietēm bērni dzimst ar mazliet zemāku svaru, toties intelektuālais līmenis vēlāk dzīvē viņiem ir augstāks nekā mazkustīgo mammu bērniem.

Bailēs no parazītiem un ķīmiskā piesārņojuma sievietēm stāvoklī iesaka neēst jūras veltes un svaigas zivis. Ja neskaita šos neapšaubāmi vērā ņemamos riska faktorus, zivis tomēr būtu jāēd. Tās satur omega 3 nepiesātinātās taukskābes, kas vistiešākajā veidā uzlabo augļa attīstību. Mazuļi, kuriem mammas vēderā esot, tika pietiekami daudz nepiesātināto taukskābju, bija augstāks IQ, labākas socializācijas prasmes, labāka sīkā motorika, liecina pētījumi.

Visas topošās māmiņas ir laimīgas? Nebūt nē! Grūtniecība neizslēdz negatīvās emocijas. 20% sieviešu, gaidot bērnu, ir primsdepresijas stāvoklī vai pat piedzīvo depresijas, liecina aptaujas. Šīs garastāvokļa svārstības nedrīkst atstāt bez ievērības, jo depresija var būt viens no priekšlaicīgu dzemdību iemesliem. Labāk izvēlēties ārsta nozīmētus antidepresantus nekā ciest.

Patiesībā ne tikai ultrasonogrāfijā var noteikt mazuļa dzimumu. Tautas pazīmes, pēc kurām agrāk prognozēja iespējamo dzimumu, izrādās, ir balstītas pamatotos novērojumos, tagad atzinuši zinātnieki.
Piemēram, rīta nelabumus tiešām biežāk piedzīvo sievietes, kuras gaida meitenes. Bet paaugstināta apetīte biežāk ir topošajām puiku mammām. Pat sapņiem ir nozīme – sieviete spēj nosapņot sava bērna dzimumu diezgan precīzi.

Tie, kas tic astroloģijai, nešaubās, ka bērna raksturu ietekmē zvaigznes. Racionālie prāti par to smīkņā, bet gadalaikam tiešām ir nozīme! Cilvēki, kas dzimuši vasarā un agrā rudenī, ir garāki augumā un ar smalkākiem kauliem, bet ziemā dzimušajiem bērniem ir par 10% lielāka iespēja sasirgt ar šizofrēniju. 

Daļēji pareizi, bet bērna svaru ietekmē arī mammas svars grūtniecības laikā. Sievietes, kas pieņemas svarā daudz vairāk nekā iesaka ārsti, pakļauj riskam arī bērniņu. Tādiem bērniem ir četras reizes lielāka iespēja iedzīvoties liekajā svarā. Par to pārliecinājās, salīdzinot vienā ģimenē dzimušus bērnus, kuriem ir vienādi ēšanas paradumi. Tie brāļi un māsas, kurus gaidot, mamma pieņēmās svarā mazāk, arī vēlāk dzīvē retāk cieta no aptaukošanās.
Grūtnieces pieņemšanās svarā ietekmē arī bērna veselību vēlākos gados. Piemēram, ja mammas dzīvesveida (smēķēšana!) dēļ mazulis piedzimst ar zemāku svaru, vēlāk viņam ir lielāka iespēja saslimt ar asinsrites slimībām.

Tam, ko mamma domā gaidīšanas laikā, ir milzīga nozīme bērna uztveres veidošanā. Prenatālais periods mammas vēderā veido tādu pasaules uztveri, ko mamma neapzināti vai apzināti nodod bērniņam. Vai apkārtējā pasaule manam bērnam būs droša? Vai viņš spēs dzīvot šajā vidē un politiskajā un sociālajā situācijā? Patstāvīgas bailes, šaubas, trauksme, ko sajūt mamma, nododas arī bērnam, kura smadzenes ir veidošanās procesā. Tomēr tas nenozīmē, ka arī bērns, piedzimstot un augot, domās tāpat. Iespējams, ka dažādas mammas domas un sajūtas trenē spēju pielāgoties dažādām situācijām.