Jautājums: Esmu izmisumā. Meitai ir 13 gadi. Sekmes noslīdējušas pamatīgi, esmu mēģinājusi gan stingri kontrolēt , gan nekontrolēt vispār, gan liegt internetu internetu un stundām ilgas runāšanas pa telefonu. Meita ir pametusi mākslas skolu. Pamatojums tam - viņai nav laika pastaigāties ar draudzenēm (staigāšanās tad ilgst no laika, kad beidzas stundas līdz vakaram, kad jau sākam meklēt paši). Istabas kārtība vispār ir tēma, kurai esmu atmetusi ar roku. Meita ir vienkārši ieaugusi netīrumos! Uz galda ir milzīgs kalns, kurā ir viss - līme, guašas, zeķes, netīras apakšbikses, baltā blūzīte, botas. Par mums, vecākiem, viņa vienkārši ņirgājas! Kad uzlieku interneta vai telefona liegumu, viņa acīs pasaka "Ko tu man izdarīsi, kad tu nebūsi mājās, es tāpat to lietošu, ko izdarīsi? Nopērsi?" Nu un es nopēru.
Tagad pašai grūti un, izskatās, ka pozitīva rezultāta arī nav. Esmu izmēģinājusi gan ar patiesu siltumu, pacietību un mīlestību pieiet tam tīnim, neakcentējot uzmanību uz sapelnītajiem četriniekiem un vieniniekiem, nekārtīgo māju, riebīgo attieksmi pret visiem ģimenes locekļiem, esmu izmēģinājusi stingrību, arī neitrālu, vienaldzīgu nostāju mēģinājusi ieņemt. Nu vairs jau nezinu, ko darīt.
Atbild ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra "Līna" psiholoģe Līga Liepiņa.
Pusaudžu vecumā (kā arī jebkurā citā vecumā) bērnam ir svarīgas divas pamatlietas - mīlestība un disciplīna jeb adekvātas robežas. Šīs lietas jāspēj vecākiem nodrošināt. Protams, svarīgas ir arī savstarpējās attiecības, kuras, kā šķiet, šajā gadījumā ir kļuvušas ļoti problemātiskas un ir grūti pateikt iemeslus.
Visticamāk, ka cēlonis ir jāmeklē kaut kur agrāk. Protams, jāņem vērā arī vecuma fizioloģiskās izmaiņas – hormoni un tas, ka meitene sāk meklēt savu identitāti. Katram šie meklējumi var būt ļoti atšķirīgi, bet visiem pusaudžiem kopīgais ir tas, ka svarīgāki par vecākiem kļūst vienaudži, caur tiem notiek identitātes meklējumi un cenšanās saprast, kas es esmu.
Bērniem šajā vecuma posmā ir ļoti svarīgi pakāpeniski separēties jeb atdalīties no vecākiem, jo citādi viņš nespēj iegūt patstāvību, kas būs nepieciešama vēlāk.
Lai varētu ar pusaudzi par kaut ko vienoties, attiecībām ir jābūt pietiekami labām un tajā vismaz kaut kādā mērā jāvalda cieņai. Tiklīdz vecāks ķeras pie siksnas, tā viņš zaudē cieņu bērna acīs un pamatā tas, ko bērns jūt, ir pazemojums, kauns, bezspēcība, dusmas.
Protams, var saprast, ka vecāki dara to aiz izmisuma, bet reti kad tas palīdz sasniegt ''vecāku mērķi'', toties attālina vecākus no bērna. Ja vecāki respektu mēģina panākt ar siksnu, lai bērns it kā respektu vecāku prasības, tad ir jāsit tā, lai iedzītu bailes un tad tā jau ir vardarbība.
Šobrīd šķiet, ka starp māti un meitu notiek cīņa par varu un šādā ''spēlē'' nav uzvarētāju. Meitas patiesais mērķis ir neatkarība. Tāpēc jautājums ir par to, kā māte var palīdzēt meitai šo neatkarību iegūt. Neatkarība nenozīmē visatļautību, ir jāatrod veids un situācijas, kā neatkarību var iegūt un izbaudīt, nekaitējot sev un attiecībām ar vecākiem. Meitai jāļauj izdarīt izvēles. Piemēram, viņas istabu var atstāt mierā un ļaut viņai ieaugt netīrība līdz brīdim, kamēr viņu pašu tas sāk traucē un kamēr tas nesāk reāli traucēt citus. Par mācībām var sarīkot ģimenes sapulci un vienoties par atzīmēm, kuras ir jāizlabo, kā arī vienoties, kādas būs sekas, ja viņa to nedarīs. Par sekām arī noteikti var jautāt viņai pašai.
Otrs fokuss ir attiecību atjaunošana. Būtu labi atrast kaut ko, ko var darīt kopā ar mammu un kas patīk abām. Aktivitātei jābūt tādai, lai nav pamācības, strīdu, cīniņu, bet kur abas vieno vieglums un prieks. Kopējs prieks ir tas, kas var mazināt spriedzi veicināt savstarpējas mīlestības izrādīšanu. Mīlestības un labestības pret meitu nevar būt par daudz, lai cik tas šobrīd nešķistu grūti. Kā arī, visticamāk, viņai ir nepieciešams iedrošinājums, jo, neskatoties uz viņas ''spurainumu'', iekšēji viņa nejūtas droša un pārliecināta.
Ja attiecības tikai pasliktinās, tad ieteiktu meklēt ģimenes psihoterapeita palīdzību. Noteikti var palasīt arī kādu literatūru, piemēram, grāmatu "Kā mīlēt pusaudzi?"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
