Pagājušajā gadā netika reģistrēts neviens saslimušais ar masalām. Eiropā un tagad arī Latvijā piedzīvotos masalu uzliesmojumus mediķi saista nepietiekamu vakcinācijas aptveri.
Ārste pieļauj, ka saslimušo skaits varētu būt arī lielāks, bet ne par visiem tiek ziņots un dažreiz bērni masalas pārslimo mājās.
Ārkārtīgi lipīgas
Masalas ir tipiska vīrusinfekcija, kas ir ārkārtīgi lipīga. Tā izplatās gaisa pilienu ceļā. Cilvēks, kuram nav imunitātes pret šo saslimšanu, satiekot slimnieku, gandrīz 100% droši, ka saslims.
Vīruss var izplatīties salīdzinoši lielos attālumos, tas pārvietojas caur ventilācijas sistēmām, savienotiem stāviem un visur, kur notiek aktīvas gaisa plūsmu cirkulācija. Vīruss cilvēka organismā iekļūst caur augšējo elpceļu un acs gļotādām. Iekļuvis organismā, vissmagāk šis vīruss ietekmē nervu šūnas, zarnu traktu un elpceļus.
No aplipināšanās brīža līdz pirmajiem simptomiem paiet 8 – 12 dienas. Inkubācijas periods var būt arī 3 nedēļas, bet nekad ne mazāk kā 7 dienas.
Saslimušais ir bīstams apkārtējiem neilgi pirms slimības simptomu parādīšanās līdz ceturtajai dienai pēc izsitumu parādīšanās. Pēc izslimošanas veidojas imunitāte.
Pazīmes – klepus, temperatūra, izsitumi
Par masalām liecina makulopapulāri jeb masalveida izsitumi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās un vismaz viens no trim simptomiem: klepus, iesnas vai konjunktivīts.
Pirmie izsitumi parādās uz vaigu gļotādas un uz mīkstajām aukslējām 4-5 dienas pēc pirmo simptomu parādīšanās. Tie ir punktveida, balti ar apsārtušu maliņu. Uz ādas pirmie izsitumi parādās uz sejas, kakla un aiz ausīm. Tie ir iesārti, ieapaļi, nedaudz pacelti virs ādas, vēlāk tie vietām saplūst un iegūst intensīvāku sarkanu nokrāsu.
Ko der zināt
- Masalas būtiski pazemina imunitāti. Pēc slimošanas ar masalām ļoti viegli ir saslimt ar jebkuru citu bakteriālu vīrusinfekciju. Šīm iemesla dēļ pēc slimošanas vēlams ierobežot kontaktēšanos un pasākumu apmeklēšanu.
- Masalu laikā izsīkst C un A vitamīnu krājumi organismā. Šo vitamīnu trūkums var būt par iemeslu komplikācijām pēc masalām. Tāpēc slimošanas laikā šos vitamīnus jāuzņem papildus.
- Infekciozs cilvēks ir 1-2 dienas pirms pirmo simptomu parādīšanās un vēl 5 dienas pēc izsitumu parādīšanās.
- Masalām nav specifiskas ārstēšanas, izmanto simptomātisku terapiju. Pēc ārsta norādījumiem jālieto temperatūru pazeminoši līdzekļi, acu pilieni, pretklepus medikamenti, atkrēpojoši līdzekļi, deguna pilieni un citas zāles.
Masalu komplikācijas un prognozes
Masalu komplikācijas ir bīstamākas par pašām masalām. Vienu no vairākām komplikācijām novēro 30 % saslimušo bērnu. Agrāk 2-3 % saslimušo no masalu izraisītām komplikācijām mira. Augstāka mirstība novērota bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Biežākās komplikācijas, ar ko sastopas masalu slimnieki, ir laringīts, bronhīts, vidusauss iekaisums (7–9 %), pneimonija (1–6 %) un caureja (6 %). Lai arī masalas tiek uzskatītas par tipisku bērnu infekciju, tomēr tā var noritēt smagi.
Daktere Lazdāne bērnībā masalas ir izslimojusi un saka, ka tās ir vienas
no nepatīkamākajām bērnības atmiņām. "Lai arī masalas ir bērnu
infekcijas slimība, atšķirībā no citām bērnu saslimšanām, piemēram,
vējbakām, kas vairāk saistās tikai ar niezi, masalu izpausmes ir daudz
smagākas - ir stiprs klepus, ļoti sāp acis, ir augsta temperatūra".
Ārsti aicina neatlikt vakcināciju pret masalām. Latvijā potēšana pret masalām sākām 1968. gadā, bet toreiz potēja tikai ar vienu vakcīnu, kas, kā izrādījās, nebija pietiekami efektīvai, lai pasargātu. Pašlaik riska grupas, kas var saslimt ar masalām, ir cilvēki, kas dzimuši pirms 1968. gada, vieglāk izslimot šo infekcijas slimību var tie, kas saņēmuši vienu vakcīnu.
Latvijas vakcinācijas kalendārā poti pret masalām mazuļi saņem 15 mēnešu vecumā un atkārtoti 7 gadu vecumā. "Mazākus bērnus, kas vakcīnu nav saņēmuši, nekā īpaši pasargāt nav iespējams. Ja mamma ir ļoti uztraukusies par iespēju saslimt ar masalām, tad pirmo vakcīnu var veikt arī mazliet agrāk – gada vecumā, " skaidro ārste.