Haimorīts rodas tad, ka deguna blakusdobumos, kas anatomiski izvietoti līdzās degunam, augšžokļa kaulos, sāk uzkrāties serozs šķidrums, ko rada iekaisusi un pietūkusi gļotāda. Kad atdalījumi no deguna pa nelielām atverēm iekļūst dobumos, bet pietūkušās gļotādas dēļ vairs nespēj iztecēt ārā, pievienojas infekcija, attīstās haimorīts. Iekaisuma ārstēšanas viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir novērst deguna gļotādas tūsku, kas neļauj brīvi attīrīties dobumiem. Tāpat ir ļoti svarīgi pareizi šņaukt degunu, ko, kā izrādās, daudzi nemaz nemāk*. Atkarībā no dobumiem, kuros radies iekaisums, arī saslimšanām ir atšķirīgi apzīmējumi.
Plašāk izplatītais – akūtais un hroniskais deguna blakusdobumu iekaisums jeb haimorīts visbiežāk veidojas augšžokļa dobumos. Atvere, kas nodrošina šo dobumu ventilēšanos, atrodas augstāk nekā deguna dobuma pamatne, tāpēc satecējušais tur šķidrums sāk uzkrāties.
Kāpēc viņš tur rodas?
Akūtu deguna blakusdobuma iekaisumu cēloņi visbiežāk ir neārstēta vai nepareizi ārstēta gripa, saaukstēšanās, neizārstēti zobi, deguna starpsienas izliekumi, traumas, pazemināta organisma imunitāte. Lielāks risks saslimt ar šiem iekaisumiem ir cilvēkiem, kas dzīvo īpaši piesārņotā, vai mitrā un aukstā vidē. Ieelpots netīrais gaiss, kas iekļūst dobumā, arī var būt par iemeslu haimorītam.
Haimorītam ir trīs iekaisuma stadijas – katarāla, seroza un strutojoša , bet kā atsevišķa forma - alerģisks haimorīts, ko iztaisa konkrēts alergēns. Ja katarāla haimorīta ārstēšanas gadījumā dažreiz pietiek ar deguna gļotādas tūskas samazināšanu, izmantojot pareizos medikamentus, tad pārējās stadijas jau prasa nopietnu ārstēšanu.
Kā pazīt?
Iekaisuma pazīmes - sāpes vienā vai abos vaigos, pieres apvidū, ap degunu, var arī sāpēt galva un pakausis. Piespiežot šajās vietās, sāpes pastiprinās. Parasti ir arī iesnas, kas apgrūtina elpošanu, tāpēc elpojot caur muti, sākumā haimorīts var izpausties kā sāpošs kakls. Kakla gļotāda izkalst, bet iesnas pa aizdeguni nokļūstot uz sausas gļotādas, to kairina. Tikai pēc tam var sekot haimorītam raksturīgās pazīmes. Pāris dienas ir paaugstināta temperatūra. Var būt "burbuļošana" ausīs. Akūta haimorīta diagnozi apstiprina ar rentgena palīdzību. Ārsts apskatē arī redz apsārtušu deguna gļotādu, konstatē apgrūtinātu elpošanu caur degunu.
Antibiotikas un tīrs deguns
Ja diagnoze ir apstiprināta, ārstēšanai ir jālieto antibiotikas, bet papildus ļoti svarīgi ir novērst deguna gļotādas tūsku un pareizi šņaukt degunu. Diemžēl mūsdienās bieži vien ārsti aprobežojas tikai ar zāļu izrakstīšanu un nenovērtē procedūru nozīmi, kas veicina pilnīgu izārstēšanos. Bet paši slimnieki neizprot, ka turēt degunu tīru un gādāt par veselu gļotādu ir ļoti svarīgi, lai izsargātos no vidusauss iekaisuma.
Ja akūts iekaisums nav izārstēts pilnībā un pareizi, tas atkārtojas vairakkārt, un var iedzīvoties hroniskā haimorītā.
Deguna blakusdobumus nedrīkst sildīt mājas apstākļos , jo strutas, kas atrodas dobumos, var "izlauzties" un izraisīt daudz nopietnākas komplikācijas un nevēlamas sekas veselībai.
*Pareizi būtu vienlaicīgi šņaukt vienu deguna eju. Ja rodas aizkrišanas sajūta, jānorij siekalas līdz saspīlējums ausī zūd un tikai tad var šņaukt otru deguna eju.
Konsultēja Dr.h.c.med., Dr.habil.med. profesors Osvalds Plēpis
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
