Ko rotaļlietas atklāj par bērna raksturu un nākotnes spējām  (14)

Psiholoģijā to sauc par impritntingu – jaundzimušais visu, kas notiek ap un ar viņu, uztver kā vienīgo iespējamo patiesību. "Te nu es esmu piedzimis, un viss, ko man parādīsies un kā pret mani izturēsieties, man būs pareizi un neapstrīdami. Mākoņi ir balti un pūkaini, māsa klaigā, sunītis rej, mamma mani samīļo vai nesamīļo, jo tā ir pareizi." Piecgadnieks jau šīs mācības ir apguvis"Viss skaidrs, noteikumi apgūti, laižam pa īstam". Arī rotaļlietas iemāca dažādas dzīves gudrības, kas, iespējams, atklāj par bērnu vairāk nekā vecāki sākumā spēj iedomāties.

Mašīnas, lidmašīnīties un viss pārējais, viss, kas ripo, lido un ātri pārvietojas, ir kā mazs protests pret pārāk lēno pasauli, kurā pagaidām jāspēlējas mazajam puikam. Bet mašīnas ir kā ķermeņa papildinājums – tās ir ātrākas un gluži vai uzlabo, papildina ķermeni, kas nav tik pilnīgs un veikls. Amerikāņu bērnu psihologs Džons Holts ieteicis bērniem, kuri pārāk kvēli aizraujas ar rotaļu mašīnām, dots iespēju sportot. Iespējams, ka spēlēšanās tikai ar mašīnām ir signāls, ka puika neapzināti nejūtas spēcīgs un varens, tāpēc jādod iespēja pilnveidot savu ķermeni sportā un fiziskās nodarbības. Starp citu, izteikta vēlme spēlēties ar mašīnām, kā zināms, biežāk ir tieši zēnu prioritātē, jo tieši puikām ir svarīga fiziskā veiklība un spēks.

Rotaļu ierocis, koka zobens, paštaisīts šaujamloks ir līdzeklis, kā vienā rāviena atrisināt problēmas. Zēniem rotaļu ieroči ir pilnīgi nepieciešama rotaļlieta. Var nomierināt pacifistiski noskaņotās mammas, kas uztraucas, ka viņu dēlēni ir agresīvi, jo spēlējas ar plastmasas šauteni. Agresīviem bērniem rotaļu ieroči nav vajadzīgi, viņi kaujas ar dūrēm un bliež kaimņpuikam pa īstam un uzreiz. Savukārt rotaļu pistoles izvēlas puikas, kas būtībā nav agresīvi, bet ir apveltīti ar bagātīgu fantāziju un normālu, veselīgās devās iedzimtu agresiju. Ko gaidīt no puikas, kas spēlējas ar rotaļu ieročiem? Iespējams, ka viņam nepatiks risināt konfliktus un no tiem viņš mēģinās izvairīties.

Ja dēlēns spēlējas ar alvas, plastmasas, koka zaldātiņiem, diez vai viņā snauž nākamais karavadonis Napoleons. Visdrīzāk tieši pretēji - kārtību un precizitāti cienošs finansists vai grāmatvedis. Kārtīgās rindās pacietīgi kārtoti zaldātiņi liecina par to, ka puikam patīk sistēma, skaidri definēti noteikumi, kārtošana grupās pēc noteiktām pazīmēm, sistematizēšana utml. Cilvēki ar šādu domāšanu visbiežāk sevi realizē zinātnes lauciņā, jurisprudencē, statistikas jomā, finansēs. Viņiem patīk kārtība un skaidri izskaitļojams, pierādāms rezultāts.

Lelles, kas tiešām izskatās pēc bēbīšiem (nevis Bārbijas vai Monster High tipa daiļavas) ir ļoti svarīga rotaļlieta gan zēniem, gan meitenēm. Jā, arī puikās jābūt rotaļlietu krājumā lellēm, lai arī zēni ne vienmēr atļaujas atklāti spēlēties ar lellēm. Galu galā viņiem jau no zīdaiņa vecuma tiek stāstīts, ka puikām piedien mašīnas. Tomēr, ja puikām nemēģina iestāstīt, ar ko pareizāk ir spēlēties, tad brīvas izvēles ceļā rotaļām viņi nereti izvēlas tieši lelles. Ja ar lelli spēlējas meitene, tad šo interesi saista ar dabiski iedzimtām mātes jūtām, bet ko ar lellēm dara zēni? Bērnu psiholoģe Violeta Oklendere uzskatīja, ka jebkuram bērnam saruna ar lelli ir kā saruna ar sevi pašu.

Lelle ir mazs cilvēka modelis. Tāpēc puiku mantu plauktā jābūt lellēm, ar kurām zēns var sevi vieglāk identificēt – plastmasas kovbojiem, kosmonautiem, vai, piemēram, multeņu tēliem, piemēram, Bazs Gaismas Gads. Arī zēniem jādod iespēja spēlēšanās laikā piedēvēt lellēm emocijas, ko viņi paši izjūt, bet neprot izstāstīt. Spēlēšanās ar lellēm trenē komunikāciju, sadarbības iemaņas un spēju atpazīt un nosaukt emocijas. Oklenderes skatījumā lelle bērnam ir gan draugs, gan viņa paša atspulgs. Ar lelli var darīt to, kas ienāk prātā un tas arī ir pats svarīgākais. Draugs nevar aizstāt lelli, tāpat kā lelle neaizstās draugu. Daļēji šādas lelles funkcijas var pildīt mājdzīvnieks, kas nerunā pretī un gatavs klausīties.

Ļoti bieži bērni, kuriem patīk mīkstās mantas, galīgi nepatīk lelles. Psihologi to skaidro ar spēcīgi izteiktu realitātes uztveri un veselīgu dzīvības instinktu . Novērots, ka šādiem bērniem netīk arī cilvēki ar izteiktiem, redzamiem fiziskiem defektiem, klauni un pat dzīvnieki, kas attāli līdzināt cilvēkam – mērkaķi, jo viņi visi nav cilvēki, bet attālas to kopijas, neīsti. Kaut kas viņos nav pareizs.
Otrs iemesls, kāpēc bērniem patīk mīkstas, pūkainas mantas, ir bailes un nedrošība. Pieskaršanās mīkstām mantām raisa līdzīgas sajūtas ar mammas maigumu.

Lego, konstruktori, pēc instrukcijām saliekamas mantas patīk konservatīviem bērniem, kuriem drošības sajūtu dod iepriekšparedzamība un prognozējams rezultāts. Starp citu, konstruktors ir viena no mīļākajām rotaļlietām bērniem ar autiska spektra novirzēm, kuriem vispār svarīgi ir rituāli un nemainīga un prognozējama kārtība.
Konstruktoru licēji bieži izvēlas profesijas, kas ir saistītas ar precizitāti, protokoliem, nepieciešamību koncentrēties, viņiem nepatīk risināt problēmas radoši un netradicionāli.

Divgadniekiem aizraujošs ir viss, kas ir jauns – dārzeņu rīve, plastmasas trauciņi, mammas ruļļi. Svarīgi ir tas, ka jaunais priekšmets ir neparasts, iepriekš neredzēts. Mazulim vēl nav svarīgi, vai šīs lietas pieder viņam vai kādam citam. Nedaudz vēlāk, trīs, četros gados, rotaļlietas jau iegūst pavisam citu nozīmi – mantiņas, kas pieder bērnam, ir kā daļa no viņa paša. Ir viņa mantas un svešas mantas, kas pieder citiem. Piemēram, tēta jaunais planšetnieks ir ļoti iekārojama lieta. Bet ir bērni, kuriem tradicionālās mantiņas interesē pavisam maz, viņi priekšroku dod ikdienas sadzīves priekšmetiem. Bārstīšanās ar miltiem un putraimiem, trauku mazgājamā līdzekļa izliešana izlietnē un saputošana milzīgā putu mākonī ir daudz aizraujošāk nekā vecāku pirktās tradicionālās mantiņas. Iespējams, ka mazajam vienmēr liksies, ka tas, kas ir citiem, ir vērtīgāks nekā tas, kas pieder viņam. 

Zīmuļi un krāsas ir radošuma pamatu pamats. Lai kāds būtu zīmējums, nekad un nekādos apstākļos nevajadzētu kritizēt mākslas darbu. Turklāt līdz pat piecu sešu gadu vecumam var vispār nemācīt to, kā "pareizi" jāzīmē mājiņas un zaķīši. Bērnu mākslas studiju skolotāji – mākslinieki pat neiesaka dot izkrāsošanai krāsojamās grāmatas, kas arī mācas šablonisko domāšanu.