Pieci iemesli, kāpēc šķiršanās ir laba lieta  (55)

Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar Eizenhārtas izceltām piecām pozitīvām lietām, ko iegūst cilvēki, kuri gājuši cauri šķiršanās procesam.

Mēs visi zinām, ka vīrietis un sieviete jaunībā precas ar to, ar kuru grib būt kopā mūžīgi. Tomēr tie, kuri pārdzīvojuši šķiršanos, zina un saprot, ka realitāte neaprobežojas ar skaistiem vārdiem un sapņiem.

Šķīrušies cilvēki saprot, ka dažiem gluži vienkārši nav lemts būt kopā. Šķīrušies cilvēki ir atvērti tām iespējām, kas iekļaujas formulā "kamēr nāve mūs šķirs". 

Šķiršanās norūda. Tie, kuri ir saņēmuši dūšu, lai šķirtos, zina, ka tas nav vienkārši. Tas ir pat ļoti sarežģīti. Ir vajadzīga milzu drosme, lai izrunātu situāciju ģimenē un spertu pirmo soli.

Šķiršanās process maina dzīvi un nozīmē gan identitātes problēmas, gan emociju viesuli, kurš var nenorimt pat gadiem. Tam visam klāt nāk arī apkārtējo attieksme, iespējams, kādas citas sievietes līksmība par "uzvaru" un, iespējams, arī dzīves līmeņa pazemināšanās. Tāpēc jābūt atklātiem - šķiršanās nav domāta vārguļiem. 

Šķiršanās paredz virkni problēmu un grūtību. Kā savilkt galus? Vai iespējams pagatavot kaut ko no tā, kas palicis ledusskapī? Kā izvairīties no nevajadzīgas komunikācijas ar bijušo? Ko darīt, ja jūsu bijušais ir atkal apprecējies, bet jūsu bērnam ir dzimšanas diena, bet bērns nevēlas redzēt tēva vecākus un savus brālēnus un māsīcas no tēva puses?

Virzīšanās pa dzīvi kā šķirtenei paredz nestandarta domāšanu. 

Šķīrušies cilvēki rūpējas par attiecībām. Jā, tas ir dīvaini, taču šķiršanās nenozīmē, ka saikne ir zudusi bez pēdām. Tas nozīmē, ka divi cilvēki ļāvuši attiecībām nonākt citā stadijā.

Atstājot aiz muguras neveiksmīgu laulību, viņi var pārvērsties par vecākiem, kuri gatavi sadarboties. Ar laiku šķirteņi var kļūt pat par draugiem. 

Šķīrušies cilvēki ir neatkarīgi. Viņi daudz laika velta sev līdz brīdim, kad sāk veidot jaunas attiecības, viņi gatavo sev vakariņas, izmet savus atkritumus paši, maksā par īri vai kredītu un paši labo virtuves krānu. Vēl viņi (visticamāk) nebaidās pastaigāties vai pastaigāties vienatnē.