Foto: PantherMedia/Scanpix
Govs piens ir vērtīgs un nozīmīgs kalcija, aminoskābju, olbaltumvielu avots, tikai ne pašiem mazākajiem bērniņiem. Ātrāk par ada vecumu ārsti neiesaka bērniem dot govs piena produktus. Ja mazulis ēd piena aizstājēju, tad govs pienu var piedāvāt nedaudz ātrāk – ap desmit mēnešu vecumu, skaidro pediatre Eva Platkāja.

Pirms sākt ēdienkartē ieviest govs piena produktus vai pašu pienu, ar ģimenes ārstu jāapspriež daži būtiski jautājumi:
  • Ko mazulis ēdis pirms tam
  • Vai ir novērotas alerģiskas reakcijas uz citiem piebarojuma produktiem. Ja ir bijusi govs piena olbaltuma nepanesība, tad īpaši svarīgi pirmo un pat otru dzīves gadu saņemt mātes pienu.
  • Ja bērns nedrīkst vai negrib ēst piena produktus, ir jākonsultējas ar ārstu par to, cik un kā uzņemt kalciju papildus.

Pirmās piena putras

Visvieglāk mazuļa puncis sagremo putras, kurās ir pievienots mātes piens. Ja mazulim nav govs piena olbaltuma nepanesība, tad ap gada vecumu putru var atšķaidīt ar 2% govs pienu vai nedaudz sviesta (bet ne margarīnu!), vai arī mātes piena aizvietotāju.

Ja mazulim ir govs piena olbaltuma nepanesība, bet putra šķiet pelēka un negaršīga, uz 200 gramiem putras var mēģināt pievienot vienu tējkarotīti 35% saldā krējuma. Tajā ir ļoti maz piena olbaltuma. Tomēr pirms tam ir noteikti jāapspriežas ar bērna ārstu. Izslēdzot no ēdienkartes govs pienu, nedrīkst dot arī saldos sieriņus, kurus govs piena olbaltumvielu ir vēl vairāk!

Ja pienu lietot nedrīkst, tad ēdienam var pievienot karotīti olīveļļas, kas satur vērtīgās nepiesātinātās taukskābes.

Skābpiena produktus
– jogurtu, kefīru, var piedāvāt apmēram desmit mēnešu vecumā, bet veikalā pirktajiem produktiem jābūt ar pēc iesējas mazāk papildpiedevām, toties bifidobaktērijas par sliktu nenāks. Pirmajā dzīves gadā bērniem neiesaka dot skābo krējumu.

Gardo biezpiena sieriņu ieviešana ēdienkartē gan būtu jāatliek pēc gada vecuma sasniegšanas. Lai cik tie būtu kvalitatīvi, ārstu lielākās pretenzijas ir pret cukura daudzumu. Zīdaiņiem vislabāk attīstītas ir saldo garšu uztverošās garšas kārpiņas, ja tās sāk papildus stimulēt ar saldiem produktiem, tad vēlāk mazulis negribēs nogaršot citus, mazāk saldus ēdienus.

Savukārt siers, kas ir lielisks kalcija avots, ir pārāk sāļš, tāpēc arī to iesaka nepiedāvāt agrāk par gadiņu.

Piena cukura – laktozes – nepanesība

Cilvēka zarnu traktā gan mātes piena, gan govs piena cukuru sašķeļ ferments laktāze. Ir gadījumi, kad šis ferments zarnās iztrūkst.

Iedzimtā piena cukura nepanesība jeb laktrāzes trūkums ir ļoti reti sastopama novirze, kas iedzimst n vecākiem. Šiem cilvēkiem laktrāze zarnu traktā neveidojas vispār.

Zīdaiņiem dzīves pirmajos mēnešos bieži sastopama ir nepietiekama laktrāzes veidošanās, kas izpaužas kā vēdera sāpes, gāzes, putaina, skāba vēdera izeja. Svarā mazuļi parasti pieņemas labi, bet vienalga ir čīkstīgi un neapmierināti. Tādos gadījumos mazuli var turpināt barot ar mammas pienu, tikai papildus jādod speciālu fermenta preparātu, kas palīdz šķelt piena cukuru tik ilgi, kamēr organisms pats sāk izstrādāt nepieciešamās vielas. Pudeļbēbīšiem izvēlas piena maisījumu, kurā nav laktozes.

Laktrāze ir ferments, kura izstrāde nelabvēlīgos apstākļos var samazināties. Pat vienkāršas zarnu infekcijas var uz laiku samazināt laktrāzes daudzumu, tāpēc bieži vien pēc vēdervīrusiem neiesaka kādu laiku lietot piena produktus.

Piena olbaltuma nepanesība

Ja mamma (vai kāds cits tuvs ģimenes loceklis) ir izteikti alerģisks, tad barojot bērnu ar krūti un lietojot daudz piena produktu uzturā, arī zīdainim var sākties alerģiska reakcija. Tās izpausmes ar būt ļoti dažādas – caureja, atgrūšana, aizcietējumi, aizlikts deguns, alerģisks klepus, izsitumi uz ādas. Arī barojot ar mātes piena aizstājēju, kas veidots uz govs piena bāzes, var būt šādas izpausmes.

Šajā gadījumā ārsti parasti iesaka noteikti turpināt barot ar krūti, bet māmiņai jāatsakās ne tikai no piena produktiem, bet dažreiz arī no liellopa gaļas.

Alerģija var izpausties arī vēlāk – kad mazulim sāk piedāvāt govs piena produktus. Tas nozīmē, ka uz ilgāku laiku jāatsakās arī no tiem.

Ap divu, triju, četru gadu vecumu imūnsistēma var stabilizēties un pamazām var mēģināt atkal piedāvāt piena produktus, tomēr arī tad piena produktu ieviešanu jāsaskaņo ar ārstu un jādara ļoti uzmanīgi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!