<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/grutho/">Thomas Grunert</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>
Pašiem mazākajiem bērniem sportošana ir veids, kā apzināt savas ķermeņa spējas, uzlabot koordināciju, iemācīties saskaņot kāju un roku kustības un sajusties pašapzinīgāk. Sevis izprašana un pasaules apgūšana mazuļiem notiek caur savu ķermeni un sajūtām.

Pirmie divi dzīves gadi - peldēšana

Kāpēc tieši peldēšana? Peldēšana ir lielisks sporta veids zīdainīšiem, jo tā ir vide, kurā viņi ir auguši deviņus mēnešus. Ūdens masē un uzmundrina. Peldēšanas laikā ieelpas un izelpas brīžos ūdens spiediens trenē plaušas. Ideālā ūdens mazuļu peldēšanai ir 33 grādi pēc Celsija. Bērni līdz divu gadu vecumam parasti baseinu apmeklē kopā ar vecākiem, lielākiem bērniem nodarbības vada apmācīti treneri.

Divu un trīs gadus vecumā – vingrošana

Nodarbojoties ar vingrošanu, tiek pilnveidotas prasmes, kas apgūtas pēc gada vecuma - skriešana, rāpošana un lēkšana. Bērni mācās noturēt līdzsvara uz līdzsvara laipām, bet uz zviedru sienas koordinēt roku un kāju kustības. Vingrošana un ķermeņa apzināšana stiprina pārliecību par savām spējām, ceļ pašapziņu.

No trīs gadu vecuma – dejošana

Dejošana kā fiziska aktivitāte bērnam attīstīt ritma izjūtu un kreativitāti. Kad mazie dejotāji mūzikas pavadībā sāk kustēties, viņi ne tikai iemācās noturēt līdzsvaru, bet arī iemācās dejot vienā solī ar pārējiem. Arī dejošana, tāpat kā vingrošana, palīdz apjaust ķermeņa spējas, apzināties sevi. Savukārt publiskās uzstāšanās uz skatuves mazina bailes no publikas, trenē uzstāšanās prasmes, kas vēlāk dzīvē var ļoti noderēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!