Bērna pirmie soļi: Kā mazuļi pareizi mācās staigāt

Staigāšanas iemaņas mazulis sāk apgūt jau pirmajos dzīves mēnešos, izdarot pirmo apzināto kustību. Tāpēc jau no dzimšanas bērnam jārada iespējas daudz un brīvi kustēties, jāļauj iepazīt savs ķermenis, kājas, pirkstiņi. Turklāt visi fizioterapeiti uzsver, ka ātra staigāšana neliecina par īpašu attīstības līmeni un pat vēl gada vecumā bērnam normāls pārvietošanās veids ir rāpošana, kas stiprina visus muguras, roku, krūšu daļas muskuļus.

Pievilkties un noturēties

Kad bērns izrāda vēlmi slieties kājās, labāk, lai viņš to mēģina paveikt, stāvot uz cietas virsmas, nevis gultiņā uz mīksta matrača. Visas minētās kustības un zīdaiņa vecuma pārvietošanās veidi bērnu tuvina iešanai. Jo pilnvērtīgāk mazulis apgūs šos posmus, jo raitāk viņam veiksies staigāšana.

Pirmā soļa speršanas treniņi sākas ar roku pirkstiņiem. Mazulis tos izmanto, lai pievilktos un pieceltos stāvus, ieķeroties dīvāna malā. Ja mazulis sēž, salicis pēdiņas kopā, tad vispirms ir jāiztaisno kājas, jāpieceļas un jāmēģina noturēt līdzsvars.

Kad vecāki sajūsmā iesaucas, mazulis pagriež galvu, varbūt pat pastiepj rociņu jūsu virzienā. Pagriežoties mazulis savu ķermeņa svaru pārnes no vienas ķermeņa puses uz otru. Tas ir ļoti svarīgs brīdis, lai spertu pirmos soļus.

Solis sāņus – pagaidām drošāk

Mazuļi ir apmēram 13 mēnešus veci, kad sper savus pirmos divus solīšus uz sāniem. Viņiem ir vajadzīgs kaut kas, pie kā pieturēties. Sākumā mazuļi pārvietojas tikai sāniski, taču jau pavisam drīz kustības kļūs drošākas un enerģiskākas - mazulis paceļ vienu kājiņu un droši to noliek blakus otrai. Mazais pieliek lielas pūles, lai noturētos kājās un dažreiz atkrīt atpakaļ un dupša. Pavērojiet, kā mazulis krīt – vai krītot, viņš kā aizsargu un balstu izmanto rokas? Tā būtu pareiza organisma reakcija, lai sevi aizsargātu no traumām. Ja mazais krīt neveikli un bieži sevi savaino, iespējams, viņa staigātprasmi pārlieku veicinājuši pieaugušie. Vecāki ir norūpējušies, ka mācoties staigāt, bērniņš bieži sasit galvu. Daba par to ir parūpējusies - mazuļiem ir īpaši izturīgi galvaskausi.

Brīvi stāvēt un solis aiz soļa

Piecelties kājās no sēdus pozas nekur nepieturoties bērni parasti iemācās apmēram 14 mēnešu vecumā. Viens solis uz priekšu, tad vēl viens. Solis pēc soļa – tā mazuļi prot staigāt tikai sākot no 15 mēnešu vecuma. Pārnest svaru no vienas kājas uz otru, noturēt līdzsvaru, likt vienu kāju priekšā otrai – tam visam nepieciešams nopietns treniņš. Sākumā kājiņas ieņem O formu, tas ir fizioloģiski normāli.

Apstāties, nenokrītot

Apmēram no 16 mēnešu vecuma mazulim vairs nav vajadzīgi nekādi atbalsta punkti, viņš brīvi pieceļas un droši staigā, kontrolē savas kustības un pārvietošanās ātrumu, apzinās telpas izmērus un jūtas tajā droši.

Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka katrs bērns staigāšanas prasmes apgūst savā vecumā – viens jau 10 mēnešos sāk spert pirmo soļus, cits tikai pusotra gada vecumā. Abas šīs vecuma robežas ir pilnīgi normālas bērna attīstības ietvaros. Ja mazulis nestaigā vēl ilgāk, tomēr ir nepieciešama ārsta konsultācija.

Ja bērns velties un rāpot sācis agri un līdz deviņiem mēnešiem gan rāpojis, gan cēlies kājās, viņš fiziskajā attīstībā acīmredzot ir tendēts uz nelielu steigšanos, tāpēc bērna vēlmi staigāt nevajadzētu slāpēt. Pavērojiet, vai mazulis spēj ne tikai piecelties kājās un stāvēt, bet pēc tam arī apsēsties pats. Ja nespēj, tad staigāšanai viņš īsti gatavs nav.