Ārsta viedoklis: Zīdīt vai barot mākslīgi ir sievietes izvēle  (80)

Vairākumā gadījumu bērnu tiešām būs vieglāk barot ar krūti, māmiņai tas padosies viegli un viņa labprāt tā arī darīs, tomēr patiesības labā jāsaka, ka būs arī gadījumi, kad zīdot ar krūti māmiņa jūtas nepanesami nelaimīga, apgrūtināta un nogurusi. Arī dusmīga,vai pat naidīgi noskaņota pret bērnu, vai bērna tēvu, vai sabiedrību un dzīvi kā tādu. Ja vien tas viņai palīdz justies labāk, tad visi - gan bērniņš, gan ģimene, gan arī sabiedrība būs ieguvēji, ja šinī gadījumā bērns tiks barots mākslīgi.

Prakse rāda, ka gan ar krūti, gan arī mākslīgi barots bērniņš, mīlošu vecāku aprūpēts un audzināts, var izaugt par veselu, gudru un krietnu cilvēku.Tāpēc, kamēr vēl nav pieņemts likums, kas to aizliedz, māmiņai, izvērtējot par un pret, ir tiesības barot savu bērnu tā, kā viņai ir vieglāk. Jo ikviens bērnu ārsts zina, ka bērna laime līdz brīdim, kad viņš kļūst patstāvīgs, vislielākajā mērā ir atkarīga no viņa aprūpētāju, galvenokārt māmiņas, labsajūtas.

Ja māmiņa bērnu zīda, tas ir dabiski un saprotami. Tomēr var būt arī tā, ka viņa to nespēj, vai nedrīkst medicīnisku iemeslu dēļ. Novārdzinošas saslimšanas, nedienas ar krūtīm, zāles, kuras nonākot pienā var bērnam kaitēt. Skumji, bet gadās.

Vēl kāds no iemesliem, kāpēc māmiņas reizēm agri pārtrauc barot ar krūti, iemesls, kuru izvairās apspriest sieviešu žurnālos – ja barot ar krūti viņām nav ērti. Pirmajā brīdī tas nešķiet nopietns arguments, bet nesteidzieties, noklausieties līdz galam.

Ja māmiņa ir ilgstošā stresā, vai pēcdzemdību depresijā, tai skaitā no pieviltām cerībām, bērns cietīs.

Reizēm jaunās māmiņas, neizgulējušās un bez iespējām mierīgi paēst, jo kādā žurnālā rakstīts, ka bērns, lai viņš justos mīlēts, jābaro pēc pirmā pieprasījuma, turklāt, raizēs un satraukumā arī nemaz negribas ne gulēt, ne ēst, un arī mājas darbus taču neviens cits nedarīs – viņas izmisumā, bezspēcībā un apjukumā - jo bērns, dari ko darīdams nezin kāpēc raud – bērnu cenšoties nomierināt krata, līdz viņš apklust. Līdz dabū traumu – tūsku, vai pat asinsizplūdumu smadzeņu apvalkos un acīs. Tas dzīvē notiek tik bieži, ka ir ieguvis īpašu medicīnisku apzīmējumu – kratītā bērna sindroms. Par to žurnālos neraksta. Nav gana smuki, jauki un pieklājīgi.

Žurnāli raksta par to, cik neaizstājams ir mātes piens un ievieto smaidīgu zīdainīšu fotogrāfijas.

Mēģiniet iztēloties, ka jūs esat sieviete ar pirmo, ļoti ilgi gaidīto bērniņu, un citas pieredzes kā audzināt bērnu, kā vien sieviešu žurnāli, jums nav. Pieņemsim, ka dzīve jūs nav saudzējusi. Iespējams, jūs esat gados, iespējams, pēc neveiksmīgas iepriekšējās grūtniecības, vai arī jūs medicīnisku iemeslu dēļ pēdējos mēnešus esat mazkustīgi pavadījusi slimnīcas gultā. Varbūt jums ir laime nelaimē – piedzimuši dvīņi. Taču pat savās melnajās dienās, lasot sieviešu žurnālu par krūts barošanas labumiem, jūs sevi uzmundrinājāt iztēlojoties smaidīgu bērniņu.  Sapņojāt kā viņu barosiet ar krūti līdz 2 gadu vecumam un tas un tikai tas jūs tā satuvinās! Un bērniņš jūsu piena dēļ izaugs tik gudrs, jo mātes pienā taču ir vielas, kas stiprina intelektu, un piens tam vēlāk neļaus saslimt ne ar astmu, ne aptaukošanos! Arī to sola žurnāli, jo krūts pienā taču ir visi vitamīni, unikālas olbaltumvielas ar sarežģītiem nosaukumiem un arī taurīns, tik nepieciešams smadzeņu un redzes attīstībai.

Lai nu par ko, bet par pienu jūs neraizējāties, jums ir milzu cerības un paļāvība, jo žurnālā taču ir apgalvots, ka piens var veidoties IKVIENAI sievietei, pat, ja viņa nav dzemdējusi!?! Tā teikt, vajag tikai likt pie krūts ar pietiekamu pārliecību! Zīdīšanas tehnika taču ir tik vienkārša - krūts galu pilnībā jāievieto bērniņam mutē, savu atbalsta kāju ērtības labad jānovieto uz paaugstinājuma un darīts! Un pārliecības jums netrūkst!

Nu bērniņš ir piedzimis, bet, nez kāpēc raud bez jēgas un neiet svarā. Iespējams, ka sākumā jums pat neienāk prātā, ka varētu trūkt piena.

Tas, ko saka ārsts, kad apskata bērniņu un nosver to, stindzina kā ledaina duša. Ja vien jūs jau iepriekš nav satriekusi ziņa par kādu no augstāk minētajiem iemesliem, kas, pretēji cerībām, jums neļaus barot pašai.

Cīņā par pienu jūs izmisīgi izmēģināties visu, ko iesaka gan ārsts, gan draudzenes, gan sieviešu žurnāli, gan padomdevēji internetā. Gan ķimeņu tēju līdz nelabumam, gan bišu māšu peru pieniņu. Un kādu Latvijā ražotu "imunitāti stiprinošu" pulveri no augiem un olu čaumalām, kas čirkst zobos, smaržo pēc sveķiem un garšo rūgti. Jūs nežēlojieties, jo jūs taču gribat, lai jūsu bērniņam būtu labs intelekts, vai ne? Nu zīd, mīlulīt, nu zīd taču! Jūs taču tik ļoti gribat būt laba māte! Bet bērns turpina būt nemierīgs un raudāt, un arī jūsu izmisums aug - uz spēles taču ir likts viņa prāts, veselība un laime – par to visu, cik nu jums atlika brīva laika, jūs lasījāt žurnālā. Bet piens ne tikai nepieaug! Tā vien šķiet, tas pat samazinās!

Līdz galvā ir palicis neatbildēts tikai viens jautājums – ja reiz krūts piens ir tik neaizstājami labs un man tā nav – kā man tagad dzīvot tālāk?

Žurnāli, kas vienpusīgi apskata jautājumu slavē tikai mātes pienu un nestāsta par to, ka arī mākslīgajā maisījumā būs ne tikai zināmie mātes pienā esošie vitamīni, nepieciešamās nepiesātinātās taukskābes, un pat taurīns, ko runājot par mātes pienu mēdz atsevišķi izdalīt kā brīnumvielu starp daudzām citām brīnumvielām, tik nepieciešamu bērna smadzenēm.

Žurnāli neskaidro, ka bērna intelekta attīstību, ja reiz tā tiek pieminēta kā arguments par labu tai vai citai ēdināšanai, daudz vairāk par mātes piena sastāvdaļām iespaido vides iespaidi, vai to trūkums, labvēlīgi, mīlestības un paļāvības pilni apstākļi ģimenē.

Žurnāli nebrīdina, ka ekskluzīvā barošana ar krūti tomēr nepadarīs bērnu par ģēniju, negarantēs, ka viņš nekad dzīvē neslimos ar infekcijām, sirdsslimībām, aptaukošanos vai vēzi, viņam nebūs alerģija, vai astma, vai viņš visu atlikušo mūžu saglabās sirsnīgas attiecības ar māti. Un jutīsies laimīgs.

Kā mātei, kas mīl bērnu, raizējas par viņa intelektu, veselību un laimi, bet kura nevar barot – lasot šādus žurnālus – kuros nekas viņai svarīgs nav rakstīts, dzīvot tālāk?

Fransuāza Sagāna reiz rakstīja – esiet sveicinātas, skumjas..... nekas labāks prātā nenāk.

Ainas pilnīgākai atspoguļošanai es gribu pievērst uzmanību tam, ka laika gaitā sabiedrības nostāja daudzos svarīgos jautājumos palaikam mēdz ieskriet no viena grāvja otrā. Tai skaitā no modes barot mākslīgi uz ieteikumu, kuru būtu sociāli nepieņemami noraidīt - visām māmiņām barot vienīgi ar krūti, kaut no piepūles asinis pa degunu. Pašķirstiet sieviešu žurnālus, un jūs pārliecināsieties. Un daļa profesionāļu pat izrāda savu aizvainojošo attieksmi sievietēm, kas sev svarīgu iemeslu dēļ šaubās lūdz padomu, vai nolemj nezīdīt – it kā barojot bērnu mākslīgi sieviete vairs nebūtu līdzvērtīgs, lemt spējīgs cilvēks, būtu slikta māte. Mani tas tiešām apbēdina.

Man patīk, ko ir teikusi kāda māmiņu cilvēktiesību aizstāve – ja jūs ielūkojieties cilvēku sejās kino zālē pirms seansa, jūs nevarat pateikt, kurš ir ticis barots ar krūti līdz noteiktam vecumam un kurš ne. Tas nav tik svarīgi. Lai veiksmīgi izaudzinātu bērnu, vecākiem nav jābūt perfektiem, viņiem ir jābūt pietiekami labiem. Reizēm tiekšanās pēc pilnības par katru cenu, mēdz visu neglābjami sabojāt.

Barot vai nebarot ar krūti ir katras sievietes intīms lēmums. Kā uz to skatīsies citi ģimenes, veselības aprūpes, vai sabiedrības locekļi? Es piekrītu kādam rakstniekam humānistam – zemeslode turpina griezties tāpēc, ka katrs godprātīgi dara savu darbu un nejaucas citu darīšanās.

Tāpēc es uzskatu, ka salīdzinot ekskluzīvu zīdīšanu un barošanu ar rūpnieciski ražotajiem, adaptētajiem piena maisījumiem, ir jāatmet emocijas un jautājums jāaplūko analītiski.

Mātes piens un piena maisījums, zināmo uzturvielu ziņā ir apmēram līdzīgi, abi satur zīdaiņa augšanai un attīstībai nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus, kā arī labvēlīgu zarnu baciļu augšanu veicinošus faktorus.

Mātes piena lielā priekšrocība ir tā sastāvā esošās vielas, kas tikmēr, kamēr bērns to saņem, viņu pasargā no tām infekcijām, pret kurām māte ir neuzņēmīga, tāpēc šādi ēdināts bērniņš var drošāk ceļot.

Tā vienīgais trūkums - neērtība – pienam ir jābūt pietiekoši, un zīdīšanai ir nepieciešama māmiņas klātbūtne. Vai vismaz piens pašai jāatslauc, kā arī tīrīgi jāuzglabā, kas paņem vēl daudz vairāk laika, par ko žurnālos neraksta.

Savukārt piena maisījuma liela priekšrocība ir tā, ka bērna ēdināšanā māmiņai nav jāpiedalās – bērniņu var pabarot arī tētis, vai ikviens cits aprūpētājs, kas ļaus māmiņai naktī izgulēties, pirms no rīta skriet uz darbu.

Un piena maisījumam, savukārt, ir 2 trūkumi.

1)Tajā nav vielu, kas pasargātu bērnu no infekcijām, pret kurām ir neuzņēmīga māmiņa, tāpēc pie šādi ēdināta bērniņa nevajadzētu aicināt ciemos cilvēkus ar infekcijas pazīmēm – iesnām, klepu, vai temperatūru, un bērniņam līdz gada vecumam ir bīstamāk uzturēties cilvēkos, vai ceļot.

2) nav izslēgts, ka ražošanas kļūdas dēļ tas nesatur kaut ko bērnam kaitīgu. Tiesa, tas gadās, iespējams, tikpat reti kā iespēja, ka bērnam mātes piens būs kaitīgs, piemēram, ja bērnam ir iedzimta vielmaiņas slimība, kuru pārbauda jau dzemdību namā – fenīlketonūrija, kad barojot ar mātes pienu bērniņš iegūst neatgriezenisku garīgu atpalicību.

Runājot par cenu, kas mūsdienu dzīvē mēdz būt noteicošā, un atkal atmetot emocijas, ir jāņem vērā aptuveni sekojošais.

Piens nerodas no mīlestības vien. Lai saražotu litru piena dienā, pat, ja māmiņa cenšas veselīgi notievēt – tātad, nezaudējot vairāk kā 300 kalorijas dienā, viņai ar uzturu jāuzņem papildus aptuveni 400 kaloriju. Tās, pēc valsts noteiktā veselīga uztura pārtikas groza minimālajām izmaksām sastāda vismaz 10 latus* mēnesī. Šķietami nedaudz par vislabāko.

Litrs mākslīgā maisījuma dienā, mēnesī izmaksā aptuveni 50 latus.

Bet ekonomika kā zinātne nepielūdzami prasa lietas skatīt plašāk. Ja māmiņai tiek piedāvāts darbs, kas viņai patīk un ir vajadzīgs, bet kaut kāda iemesla dēļ nav savienojams ar krūts barošanu, par, piemēram, 300 latiem mēnesī, tad viņai brauciens uz darbu un atpakaļ ar valsts transportu izmaksātu aptuveni 25 latus mēnesī un kosmētika, saplīsušas zeķubikses un citi ar darbu saistīti sīki izdevumi – vēl tikpat. Tātad, barojot ar krūti un neejot uz darbu, bērniņa ģimene nenopelna 300 –25 – 25 + 10, tas ir, zaudē 260 latus mēnesī. Tas arī sastāda krūts barošanas izmaksas šai ģimenei.

Bet, strādājot un barojot bērniņu mākslīgi, ja kādam ģimenes loceklim ir iespēja bērniņu barot, nopelna 300 – 25 – 25 – 50 + 10 = 210 latus mēnesī.

Aprēķins rāda, ka tad, ja māmiņai valsts pabalsts ir mazs, un darba alga ir liela, tad no ekonomiskā viedokļa ģimenei stipri lētāk iznāk bērniņu barot mākslīgi. Ja valsts pabalsts liels, bet darba alga maza – tad otrādi.

Skumji fakti, kas patiesībā liek vēl vairāk apbrīnot tās māmiņas, kas šajos apstākļos tomēr pašaizliedzīgi izvēlas zīdīt.

Ja sabiedrība grib, lai māmiņas bērnus barotu ar krūti, ir jāpalielina valsts pabalsti, nevis jāvēršas pret māmiņām, kas vienīgi mēģina izdzīvot.

Šī iemesla dēļ es arī urķēju skudru pūzni un rakstu to, ko domāju par bērna, ģimenes un sabiedrības interesēm un dzīvi, kurā patiesībā iet visādi.

Ziniet, nav tikai viens vieds, kā pareizi ēdināt zīdaini.

* rakstā minēti lati, kas attiecīgi jāpārvērš eiro vienībās.