Vairākumā gadījumu bērnu tiešām būs vieglāk barot ar krūti, māmiņai tas padosies viegli un viņa labprāt tā arī darīs, tomēr patiesības labā jāsaka, ka būs arī gadījumi, kad zīdot ar krūti māmiņa jūtas nepanesami nelaimīga, apgrūtināta un nogurusi. Arī dusmīga,vai pat naidīgi noskaņota pret bērnu, vai bērna tēvu, vai sabiedrību un dzīvi kā tādu. Ja vien tas viņai palīdz justies labāk, tad visi - gan bērniņš, gan ģimene, gan arī sabiedrība būs ieguvēji, ja šinī gadījumā bērns tiks barots mākslīgi.
Prakse rāda, ka gan ar krūti, gan arī mākslīgi barots bērniņš, mīlošu vecāku aprūpēts un audzināts, var izaugt par veselu, gudru un krietnu cilvēku.Tāpēc, kamēr vēl nav pieņemts likums, kas to aizliedz, māmiņai, izvērtējot par un pret, ir tiesības barot savu bērnu tā, kā viņai ir vieglāk. Jo ikviens bērnu ārsts zina, ka bērna laime līdz brīdim, kad viņš kļūst patstāvīgs, vislielākajā mērā ir atkarīga no viņa aprūpētāju, galvenokārt māmiņas, labsajūtas.