"Bērns slikti ēda, mocījās te ar caureju, te aizcietējumiem, bija nervozs un noguris, bieži slimoja. Beidzot ģimenes ārsts iedeva nosūtījumu pie gastroenterologa, kas uzreiz atklāja celiakiju. Sākumā tas bija šoks – kā mēs tagad ēdīsim, ja neko nedrīkst ēst? Pieejot veikalā pie plaukta un pētot produktus, gandrīz uz visiem iepakojumiem bija norādīts, ka produkti satur kviešus, kviešu cieti, graudaugu izcelsmes produktus vai glutēnu. Ja būtu jāatsakās tikai no maizes un cepumiem, to vēl varētu pārdzīvot. Bet glutēnu, izrādās, satur arī lielākā daļa jogurtu, visi cīsiņi, konservi, pat tomātu mērces! Nekas cits, kā pilnībā pārkārtot ģimenes ēšanas paradumus, neatlika. Tagad ēdam tikai mājās gatavotu ēdienu, ārpus mājas ēdam ļoti reti, nepērkam pusfabrikātus, kuru sastāvs nav skaidrs. Kopumā ēdienkarte ir kļuvusi daudz veselīgāka, ēdam zivis, dārzeņus. Pusdienas skolā bērns ēst nevar, tāpēc līdzi dodam sviestmaizes no speciālās maizītes. Toties tagad meita sākusi augt, ņemties svarā un ir enerģiska un dzīvespriecīga," tā par savas 8 gadus vecās meitas Elīzas ceļu līdz bezglutēna dzīvei stāsta mamma Līva. Patiesībā šī ir ļoti tipiska situācija, ar kuru saskaras ģimenes, kurās kādam no bērniem atklāj celiakiju.
Veselam cilvēkam glutēns (kviešu, miežu, rudzu, auzu olbaltumviela), nonākot zarnu traktā tiek sašķelts, turpretim celiakijas slimniekam tas sabojā tievās zarnas bārkstiņas. Bārkstiņas atrofējas, tievā zarna kļūst slima, un tas nozīmē, ka organisms vairs nespēj saņemt vajadzīgās uzturvielas - tiek traucēta olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, vitamīnu, sāļu un mikroelementu uzsūkšanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
