Celiakija - dzīve bez maizes un cepumiem?  (15)

"Bērns slikti ēda, mocījās te ar caureju, te aizcietējumiem, bija nervozs un noguris, bieži slimoja. Beidzot ģimenes ārsts iedeva nosūtījumu pie gastroenterologa, kas uzreiz atklāja celiakiju. Sākumā tas bija šoks – kā mēs tagad ēdīsim, ja neko nedrīkst ēst? Pieejot veikalā pie plaukta un pētot produktus, gandrīz uz visiem iepakojumiem bija norādīts, ka produkti satur kviešus, kviešu cieti, graudaugu izcelsmes produktus vai glutēnu. Ja būtu jāatsakās tikai no maizes un cepumiem, to vēl varētu pārdzīvot. Bet glutēnu, izrādās, satur arī lielākā daļa jogurtu, visi cīsiņi, konservi, pat tomātu mērces! Nekas cits, kā pilnībā pārkārtot ģimenes ēšanas paradumus, neatlika. Tagad ēdam tikai mājās gatavotu ēdienu, ārpus mājas ēdam ļoti reti, nepērkam pusfabrikātus, kuru sastāvs nav skaidrs. Kopumā ēdienkarte ir kļuvusi daudz veselīgāka, ēdam zivis, dārzeņus. Pusdienas skolā bērns ēst nevar, tāpēc līdzi dodam sviestmaizes no speciālās maizītes. Toties tagad meita sākusi augt, ņemties svarā un ir enerģiska un dzīvespriecīga," tā par savas 8 gadus vecās meitas Elīzas ceļu līdz bezglutēna dzīvei stāsta mamma Līva. Patiesībā šī ir ļoti tipiska situācija, ar kuru saskaras ģimenes, kurās kādam no bērniem atklāj celiakiju.

Veselam cilvēkam glutēns (kviešu, miežu, rudzu, auzu olbaltumviela), nonākot zarnu traktā tiek sašķelts, turpretim celiakijas slimniekam tas sabojā tievās zarnas bārkstiņas. Bārkstiņas atrofējas, tievā zarna kļūst slima, un tas nozīmē, ka organisms vairs nespēj saņemt vajadzīgās uzturvielas - tiek traucēta olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, vitamīnu, sāļu un mikroelementu uzsūkšanās. 

Cilvēks var ēst, ko grib un cik daudz grib, tik un tā viņa organismam kaut kā trūks un organisms dzīvo badā. Tievajā zarnā ir daudz krokas un katrai krokai vēl ir mazas krociņas, kuras beidzas ar pirkstveida izaugumiem, kas celiakijas gadījumā tiek noārdīti. Taču visbiežāk nav bojāta visa tievā zarna, bet ir atsevišķi perēkļi, tādēļ šī slimība ļoti ilgi ir slēpta. Proti, tievās zarnas veselās daļas nodrošina to, ka organisms dažas nepieciešamās vielas tomēr saņem un tāpēc cilvēks dzīvo visai normālu dzīvi. Tikai tad, ja bojājums kļūst pārāk liels, aina kļūst cita - rodas reālas sūdzības. Lielākajā daļā gadījumu izveidojas arī laktozes (piena cukura) nepanesamība organismā.

Pēdējos gados šī nopietnā diagnoze tiek apstiprināta arvien biežāk, tomēr joprojām, iespējams, ir liels skaits cilvēku, kas pat nenojauš, ka viņu sliktās pašsajūtas iemesls ir saslimšana, kuru nevar izārstēt ar zālēm. Ja celiakijas slimnieks strikti ievēro diētu (nelieto glutēnu saturošus produktus), tad zarnu bārkstiņas atjaunojas un celiakijas slimnieks izveseļojas. Atsākot ēst nepiemērotu pārtiku, bārkstiņas atkal noārdās. Lai tās atjaunotos pilnībā, nepieciešami vismaz 6 mēneši. Vienīgā celiakijas ārstēšanas metode ir izvairīšanās no glutēna lietošanas uzturā visa mūža garumā.

Latvijā pašlaik ir 1500 bērni, kuriem ir diagnosticēta celiakija, bet reālais skaitlis varētu būt vismaz desmit reizes lielāks, domā Latvijas Celiakijas pacientu biedrības "Dzīve bez glutēna" vadītāja Irina Rubinčika.

Jau tuvākajās dienās biedrības pārstāvji vēlreiz runās ar valdību par iespēju samazināt PVN speciālajai bezglutēna pārtikai. Pašlaik šiem ļoti dārgajiem pārtikas produktiem, ko lieto celiakijas slimnieki, tiek piemērots 21% liels PVN. "Mūsu mērķis ir panākt, lai šos produktus pielīdzinātu medikamentiem un tiem piemērotu 12% PVN. Tāpat esam sākuši sarunas par iespēju turpināt maksāt pabalstu* jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, ja viņi studē. Pašlaik redzam tendenci, ja sasnieguši pilngadību, jaunie cilvēki pārtrauc ievērot diētu, jo tā ir dārga un sarežģīta," portālam "Cālis" pastāstīja Irina.

Nesen iegūtā statistikā redzams, ka tikai aptuveni 12-15% celiakijas slimnieku tiek reāli diagnosticēti, daudzos gadījumos no pirmajiem simptomiem līdz diagnozei paiet vairāk nekā 10 gadi. Nepareizas vai neesošas diagnozes dēļ celiakijas slimnieki piedzīvo sāpes un diskomfortu, bet ar laiku, ja situācija netiek risināta, var attīstīties citas nopietnas problēmas – neauglība, osteoporoze un tievās zarnas vēzis. Aptuveni 10% celiakijas slimnieka pirmās pakāpes radiniekiem (t.i. vecāki, māsas/brāļi un bērni) arī var sākties saslimšana.

Kas jāzina, ja ir aizdomas par celiakiju

Pareizai celiakijas diagnosticēšanai nepieciešams vismaz 6 nedēļas uzņemt glutēnu.
Nekadā gadījumā nedrīkst uzsākt bezglutēna diētu bez ārsta-gastroenterologa apstiprinājuma par celiakijas diagnozi! Ja glutēns vairs netiek uzņemts, organisms vairs neizstrādā antivielas pret to, tādējādi asins analīzēs reakcija uz glutēnu vairs neparādīsies, un ārsts vairs nevarēs diagnosticēt celiakiju. Bezglutēna diēta mūža garumā ir pārāk nopietna apņemšanās, lai to uzsāktu, pašam sev uzstādot diagnozi.

Arī bērniem, lai apstiprinātu celiakiju, lielākajā daļā gadījumu nepieciešams veikt antivielu asinsanalīzi un sekojošu biopsiju. Jāņem arī vērā, ka līdz 3 gadu vecumam asins analīžu tests var būt maldinošs.

Portālā "Cālis" darbojas atbalsta grupa mammām, kas audzina bērnus ar celiakiju. 

* Ja bērnam ir apstiprināta celiakija, līz 18 gadu vecumam viņam tiek izmaksāts ikmēneša pabalsts 106,72 euro apmērā.