Bērna barošana līdz gada vecumam. Uz izplatītākajiem jautājumiem atbild pediatre  (19)

Kā pareizi izvērtēt, kad bērniņš ir gatavs piebarojumam? Tradicionāli iesaka maisījuma bērniem dot piebarojumu no četriem mēnešiem, bet mammas piena ēdājiem no pusgada vecuma. Tomēr ir ģimenes ārsti, kas iedrošina mammas sākt piebarot bērniņu jau agrāk. Piemēram, saņēmām šādu jautājumu "Bērnam ir 4,5 mēneši, vēdera izeja ir reizi 4 dienās, vai tas liecina, ka man nepietiek piena? Mazulis pēdējā mēnesī pieņēmies svarā par 400 g un sver 7 kg Mazulis nemierīgs, vēlas zīst bieži." Vai ir jāsāk piebarot?

Vēdera izejas izmaiņas neliecina par to, ka nepietiek piena. Šajā vecumā bērns sāk pārstrādāt pienu daudz labāk, tādēļ vēdera izeja var būt retāka. Liec pie krūts tik bieži, cik mazulis izrāda vēlmi zīst. Bieža zīdīšana palielina piena daudzumu.

Arī svars šim vecumam ir ļoti labs. Bērnam nav katru mēnesi jāpieņemas svarā par kilogramu, jo tad viņš pusgada vecumā nespēs pakustēties. Četru mēnešu vecumā arī 350 g svara pieaugums nav nemaz tik mazs.

Tā kā bērniņš aug, tad viņš pieprasa vairāk piena un grib biežāk zīst. Šādu situāciju piedzīvo lielākā daļa barojošu māmiņu. Tas nenozīmē, ka ir jāsāk piebarot, bet gan jāturpina barot pēc pieprasījuma un piena daudzums jau tuvākajās dienās palielināsies. Ja bērns šajā laikā netiek bieži zīdīts, mammas organisms nesaņem signālu saražot vairāk piena, bet mazulis nesaņem vajadzīgo piena daudzumu. Papildus pārtikas ieviešana mammai piena daudzumu nepalielina, turklāt pastāv risks, ka mazulis iepazinis pudelīti, izvēlēsies tikai vienu zīšanas variantu. Arī dārzeņu piebarojums šajā situācijā neko būtiski nemainīs, pēc piebarojuma ieviešanas mazulis jāturpina zīdīt tikpat bieži kā iepriekš. Piebarojums sākumā tiek dots maz un tā galvenais uzdevums ir sākt iepazīstināt bērniņu ar jaunām garšām, nevis pabarot. Piebarošanu parasti sāk ar 1-2 tējkarotēm ēdiena, kas parasti ir dārzeņu biezenis vai putra bez piena pēc mammas piena. Mammas piens uzturvērtības ziņā ir vērtīgāks par šiem ēdieniem. Tādēļ mammas piena pakāpenisku aizstāšanu ar papildēdienu iesaka tikai pēc gada vecuma, līdz tam bērnam pārsvarā ir jāsaņem mammas piens, Parasti pēc piebarojuma ieviešanas ēdienkartē vēdera izeja kļūst vēl retāka, tā kā ar piebarojuma uzsākšanu arī šī lieta neuzlabosies.

Tāpēc neiesaku steigties ar piebarojuma ieviešanu. Ar katru dienu mazuļa gremošanas sistēma nobriest arvien vairāk, un ir svarīgi, lai mazulis jaunu pārtiku saņemtu tikai tad, kad gremošanas sistēma ir nobriedusi.

Visi apkārt jau mudina nebadināt bērnu un dodu papildēdienu.

Jā, sabiedrības viedoklis par bērna barošanu bieži mēdz atšķirties no mammas uzskatiem. Arī daudzi ārsti vēl nav iepazinušies ar jaunajiem ieteikumiem mazuļa ēdināšanā un turpina ieteikt novecojušas metodes. Vienmēr atradīsies kāda tante, kas teiks: "Vai, cik tas bērniņš ir vājš, vai tad tu viņam ēst nedod?"

Biežā barošana ik pēc 2 stundām arī liecinot, ka trūkst piena.

Tā nemaz nav bieža barošana, bieža ir barot ik pēc 30 minūtēm vai stundai. Ar krūti barotiem bērniem nav nekas neparasts ēst bieži. Sāks ēst piebarojumu pēc krūts, viss nostāsies savās vietās.

Citi iesaka ievētot striktus starplaikus – vismaz 4 stundas starp ēdienreizēm.

Tas ir drošs ceļš uz sliktu pieņemšanos svarā un piena daudzuma samazināšanos. Pasaules Veselības organizācijas ieteikumos par mazuļa barošanu ir teikts, ka, lai nodrošinātu pietiekamā daudzumā mammas pienu, mazulis ir jābaro ar krūti vismaz 8 reizes diennaktī, arī pēc tam, kad ir uzsākta piebarošana. Tas sanāk vismaz ik pa 3 stundām, ja baro arī naktī.

Mammas saskaras ar situāciju, ka ap 6 mēnešu vecumu mazuļi atsakās no krūts.

Varbūt mazulim nāk zobi un tādēļ viņš neņem krūti? Tā mēdz notikt. Pagaidām baro mazuli ar krūti pa nakti un dienas miega laikā - pirms aizmigšanas vai uzreiz pēc pamošanās. Pārējā laikā piedāvā biezeņus, lai mazulis izēd tik, cik grib. Zobu nākšana ir pārejoša Ja bērns atsakās pavisam no ēdiena, varbūt viņam sāp kakls vai ir kāds jēlumiņš mutē. Pieniņu pa dienu var atslaukt, pēc tam likt klāt putrai. Saldētavā pienu var uzglabāt ilgstoši.

Ģimenes locekļi uztraucas, ka ilgstoši barojot, mamma pārāk daudz iztērē sava organisma rezerves.

Par to nu gan nav jāuztraucas, ja ēd pilnvērtīgi un uzņem pietiekoši šķidruma. Krūts barošana prasa tikai papildus 500 kcal/dn, atsevišķos gadījumos pat mazāk.
Ko nozīmē, ka bērns (6 mēneši) zīšanas laikā kož, ar rokām plucina krūti un nervozē. Mamma gribu pārtraukt krūts barošanu.

Mazulim varbūt ir iznākuši zobiņi, un viņš vēl nezina, kā ar to brīnumu mutē apieties. No personiskās pieredzes zinu, ka mazulis kož pupā, tad, kad krūts tiek piedāvāta, bet viņš nemaz nevēlas ēst. Zobi nav iemesls, lai pārtrauktu krūts barošanu.

Mazulis var būt nemierīgs pie krūts arī zobu nākšanas laikā, vai arī pie saaukstēšanās. Tas ir pārejoši.

Ja mazulis iekož sāpīgi, viņu vajag paņemt nost no krūts un stingrā, nopietnā balsī pateikt, ka māmiņai ļoti nepatīk šāda rīcība. Mazulis ļoti labi atšķirt balss intonācijas. Jācenšas noturēties neiekliedzoties no sāpēm, jo mazulis var to uztvert kā jautru joku un vēlēties atkārtot mammas spiegšanu.Parasti mazuļi ar laiku saprot, ka mammai šī rīcība nepatīk, un tā vairs nedara, jo bērns ļoti vēlas izpatikt savai māmiņai.

Par ko liecina tas, ka mazais pa dienu ēd ik pēc 4 stundām, bet naktī daudz biežāk, pat ik pēc 2 stundām? Vai tas varētu būt pieradums ēst naktīs?

Drīzāk ka tas ir pieradums - bērna organisms ir pieradis saņemt glikozi nakts laikā, tādēļ bērns mostas un jūt izsalkuma sajūtu. Tā notiek arī ar bērniem, kas pa dienu ir labi ēduši.

Vai nakts ēšana vispār ir veselīga? Varbūt zarnu traktam vajag naktī atpūsties?

Cilvēkam pa nakti vajadzētu gulēt nepārtrauktā miegā. Nakts ēdājam un viņa mammai normālais miega ritms ir traucēts. Iestājas arī burvju loks - mazulis paēd, pēc pāris stundām viņam gribas čurāt, no tā mazulis mostas, jūt diskomfortu un atkal meklē mierinājumu ēdot. Ar laiku viņa organisms pierod pie glikozes un šķidruma uzņemšanas noteiktos laikos un pievienojas arī bada sajūta, tāpēc mazo nevar nomierināt ar ūdeni vai māneklīti. Vai tas kaitē veselībai? Tikai tik daudz, cik kaitē saraustītais miegs. No otras puses - tas nāk mazulim par labu, jo viņš saņem vairāk mammas piena un mammai piena daudzums nesamazinās, kas notiktu, ja mazulis pa nakti neēstu.

Par to, cik ilgi drīkst ēst naktīs, medicīna klusē. Nav tāda vecuma, kurā vairs nedrīkstētu. Arī barot ar krūti bērnu pēc 2 gadu vecuma drīkst. Bērns var atteikties no nakts ēšanas pakāpeniski, t.i., pieniņa daudzums naktī pakāpeniski samazinās, līdz tā ir tik maz, ka bērns vairs nejūt izsalkuma sajūtu.

Vai nav tā, ka pēc gada vecuma krūts barošana ir tīri psiholoģiskā komforta jautājums nevis nepieciešamība?

Psiholoģiski vai kā citādāk, bet pēc gada vecuma mammas piens veicinot intelekta attīstību. Tikai lūdzu mani nepārprotiet - arī mazuļiem, kuri nesaņem mammas pienu, intelekts attīstās, jo intelekta attīstību vecina ļoti daudzi dažādi faktori. Mammas piena ēšana pēc gada vecuma samazina II tipa diabēta risku un Krona slimības un arī citu autoimūno slimību risku. Protams, arī visas infekcijas mammas piena ēdāji pārslimo vieglāk. Arī mammai ilgstoša krūts barošana nekādā veidā nekaitē veselībai.
  
Ja mamma turpina ēst "slikto" produktu, no kā bērnam ir alerģija, kas notiek ar mazo?

Notiek tas pats, kas būtu, ja pats bērns ēstu alerģiskos produktus, tikai vieglākā formā. Parasti mazuļus moka niezoši izsitumi, jau esošajām alerģijām pievienojas jaunas. Sliktākais ir tas, ka pārtikas alerģija var novest pie bronhiālās astmas.

"Viena tante teica", ka vajag dot visus ēdienus ātrāk, lai pierod. Cik tajā patiesības?
Visu, atbilstoši vecumam, vajag dot veselam bērnam, ja bērnam ir slimības izpausmes (alerģijas), ir jāārstējas. Ārstēšanās alerģiju gadījumā ir izvairīšanās no alergēna. Ir arī simptomātiskā ārstēšana ar zālēm, kas tikai mazina simptomus (niezi, apsārtumu), bet alerģija izārstēta netiek. Tā bieži ir agrīnas piebarošanas sekas.

Kādu iespaidu uz bērna zarnu traktu un veselību atstāj piebarošana jau no 4 mēnešiem ar biezeņiem?

Agrīna piebarošana palielina alerģiju risku. Šajā vecumā bērna gremošanas sistēma vēl nav nobriedusi, tādēļ no pārtikas bērna organismā nonāk salīdzinoši lielas olbaltumvielu daļiņas, kas var izsaukt imūnās sistēmas reakciju, kas var novest pie izsitumiem, biežākas slimošanas ar infekcijas slimībām (imūnā sistēma cīnīsies ar pārtiku, nevis ar mikroorganismiem), palielināta riska saslimt ar bronhiālo astmu. Svarīgi zināt, vai ģimenē ir alerģijas izpausmes, astma, izsitumi, ādas reakcijas uz metāliem. Ja tādas ir, risks bērnam ir daudz lielāks, un piebarošanu jāsāk vēlākJa ģimenē attiecībā uz alerģijām visi veseli, tad jāpatur prātā, ka arī šādā ģimenē var būt alerģisks bērns, bet risks ir mazāks.