"Meitiņai 2,5 gadi, pēdējā laikā grūtības sagādā iziešana no mājas. Parasti sāku laicīgi par to runāt, aicinu saģērbties. Bet viņa skraida pa māju, atrod citas lietas, ko darīt, neparko negrib ģērbties. Ja mēģinu saģērbt ar varu, pretojas. Vienīgais veids, kā piespiest viņu ģērbties, ir draudēt, ka iešu prom bez viņas, bet pēdējā laikā jau vairs netic arī šim, jo zina, ka nekur neaiziešu. Ir idejas, kā labāk rīkoties?", savā problēmā portālā "Cālis" dalās kāda mamma.
Gandrīz katram bērnam pienāk vecuma posms, kad ikdienišķa rutīnas nodarbe – ģērbšanās, rada problēmas. Bērnu psihiatrs Gunārs Trimda norāda, ka iemesli šādam untumam var būt dažādi: bērns var pats gribēt izvēlēties apģērbu, ko vilkt mugurā, vai arī pats grib noteikt laiku, kad apģērbties, varbūt nevēlas pārtraukt kādu interesantu nodarbošanos. Reizēm arī vienkārši vēlas pievērst vecāku uzmanību.
Pirms lūgt mazo apģērbties, izstāstiet viņam, ko vajadzēs vilkt mugurā. Vislabāk visus apģērba gabalus komplektēt kopā ar bērnu un vienoties, ka šis apģērbs viņam patīk un viņš to vilks. Ja bērns pēc tam to nevelēsies ģērbt, tad stingri pastāvat uz kopīgi pieņemto lēmumu.
Iemāciet arī izvēlēties apģērbu atbilstošu laika apstākļiem. Laiku ģērbšanās procesam ieplānojiet tā, lai nav jāsteidzas. Precīzi nosakiet laiku sev, cikos no rītam bērnam ir jābūt jau apģērbtam.
Neuzķerieties uz tipiskākajām draudu frāzēm, ar kurām bieži vien vecāki mēģina risināt situāciju.
"Es katru dienu kavēju, jo bērns nevēlas apģērbties" Pārliekot vainu par kavēšanos uz savu bērnu, jūs neiemācīsiet viņam konstruktīvi sadarboties. Labāk teikt: "Es esmu spējīga tikt galā ar bērna nevēlēšanos apģērbties." Pārliecinātība par savām spējam dod spēkus atrisināt situāciju.
Nesakiet sev: "Es nevaru bērnu vest pidžamā uz bērnudārzu, ko par mani padomās audzinātājas." Patiesībā nevajag uztraukties par to, ko domā apkārtējie, tas laupa spēkus meklēt problēmas risinājumu. Turklāt bērni nesaprot, kāpēc būtu jāpārģērbjas, ja ir ērti tāpat.
Nesalīdziniet bērnu ar kādu "Es zinu, ka bērns var apģērbties pats. Viņš vienkārši ir tikpat slinks un spītīgs kā viņa tēvs." Ja bērnam "uzliekat zīmogu", viņš agri vai vēlu par tādu kļūs. Nepārvērtiet apģērbšanos par karadarbību. Jums ir jābūt sava bērna palīgam, ne pretiniekam.
Nevajag draudēt! "Ja tu nebūsi apģērbies, kad atgriezīšos, tu dabūsi pērienu." Ja jūs draudat ar fiziskiem sodiem, jūs demonstrējiet, ka vecāki ir lielāki un spēcīgāki un ka viņi ir spējīgi nodarīt sāpes, lai tikai panāktu savu. Draudi var uz neilgu laiku padarīt bērnu paklausīgu, bet tā nav izeja no situācijas.
"Neizved mani no pacietības. Apģērbies, kamēr es vēl neesmu zaudējusi savaldīšanos." Izmantojot dusmas, lai piespiestu bērnu apģērbties, jūs par savām emocijām uzveļat viņam atbildību, atņemot iespēju iemācīties pārdzīvot līdzi. Nepakļaujoties, bērns kļūs par jūsu dusmu upuri. Labāk ļaujiet bērnam izvēles iespēju: "Ir laiks ģērbties. Tev palīdzēt, vai tu apģērbsies pats? Tu vilksi džinsus vai šos svārkus?"
Efektīvāk ir panākt to, lai bērns sadarbotos ar jums. Uzspēlējiet spēli "Ir laiks ģērbties. Kā tu domā, vai paspēsi apģērbties līdz būs atskanējis taimera signāls." Šis uzdevums atmodinās bērnā no dabas doto vēlmi sacensties.
Nepazemojiet bērnu! "Kas notiek? Tu gribi izaugt par sliņķi? Nekavējoties sāc ģērbties!" Norādot uz rakstura nepilnībām, bērns nodomās, ka nav spējīgs sasniegt mērķi. Labāk piedāvājat savu palīdzību. "Kad būsi uzvilcis bikses un kreklu, es tev palīdzēšu uzvilkt zeķes un kurpes." Pašiem izdarot daļu no uzdevuma, jūs mudināsiet bērnu izdarīt atlikušo. Tas iemācīs bērnam, kā var sasniegt mērķi kopīgiem spēkiem.
Neuzpērciet bērnu! "Ja tu tūlīt apģērbsies, tad pa ceļam uz bērnudārzu es tev nopirkšu kaut ko garšīgu." Uzpirkšana iemācīs bērnam gaidīt kādu balvu, pirms piekrist sadarboties. Uzpirkšanas variants var likt bērnam iedomāties arī citu alternatīvu: "Kas notiks, ja es to nedarīšu?" Viņš var atteikties pildīt jūsu lūgumu tikai tādēļ, lai pavērotu jūsu turpmāko rīcību.
Labāk mēģināt sarunāt: "Pēc tam, kad būsi apģērbies, mēs paēdīsim brokastis." "Kad tu uzvilksi kurpes, mēs iesim uz parku. Tur uz ceļa reizēm mēdz gadīties asi priekšmeti, tāpēc ir jāuzvelk apavi, lai nesavainotu sevi." "Kad tu būsi pārģērbies, varēsi doties pagalmā spēlēties." Jūsu uzdevums ir iemācīt bērnam, ka sākuma ir jādara tas, kas ir nepieciešams, bet pēc tam var darīt to, kas patīk.
Nelūdzieties bērnu! "Lūdzu, apģērbies, izdari to, ko lūdz mamma!" Jūsu lūgšanās bērnam liks saprast, ka viņš kontrolē situāciju, bet bieži vien bērnu šī atbildība var baidīt, tā var būt viņam par smagu. Izmantojot vainas sajūtu kā motivāciju, jūs panāksiet to, ka bērns darbosies tikai aiz bailēm zaudēt jūsu mīlestību. Turpmāk bērns uzskatīs, ka jūsu mīlestība pret viņu būs atkarīga no tā, cik viņš ir paklausīgs.
Nemēģiniet emocionāli piekukuļot! "Esi laba meitene, apģērbies." Tā sakot, jūs bērnam liekat saprast, ka viņš ir slikts, jo nedara to, ko jūs gribat.
Labāk teikt: "Rīt būs sestdiena un to vairs nevajadzēs vilk mugurā. Šodien vēl ir darba diena, tāpēc tev ir jāiet uz bērnudārzu šajā apģērbā." Pārslēdzot bērna uzmanību uz kādu pozitīvu notikumu.
Nesakiet: "Es jau trīs reizes tev teicu, lai tu apģērbies! Nu cik reizes var atkārtot?" Bērns pieradīs un neko nedarīs, jo zinās, ka jūs tāpat neizpildīsiet savus draudus. Labāk atgādināt par noteikumiem: "Pēc noteikumiem, sākumā ir jāapģērbjas, pēc tam var spēlēties." "Es zinu, ka tu tagad gribi uzvilkt šortus, bet cik grādus pašlaik rāda termometrs? Vai tik aukstā laikā var iet ar šortiem?" Labākajā gadījumā par "ienaidnieku" kļūst noteikumi, bet jūs paliksiet kā draugs un sabiedrotais.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
