No 10 sievietēm, kas cieta no depresijas, četrām līdz šim depresijas epizodes nebija piedzīvotas.
Divreiz biežāk pēcdzemdību depresiju jaunās māmiņas piedzīvo pēc pirmā bērna piedzimšanas. Katrai desmitajai sieviete pēcdzemdību depresijas pazīmes parādījās apmēram gadu pēc dzemdībām, bet 8% sieviešu saslimšanas klīniskās pazīmes konstatēja jau 3 mēnešus pēc dzemdībām. Katra trešā sieviete šo četru gadu laikā vismaz kādu laiku bija nomākta un depresīva.
Ja grūtniecības laikā un bērna pirmās dzīves gada laikā sieviete ir jutusies nomākta ilgāku laiku, bet pēc tam šis stāvoklis ir pārgājis, tad depresijas risks bīstamajā četru gadu periodā ievērojami pieaug.
Kā citi pēcdzemdību riska faktori ir sievietes vecums - jaunajām māmiņām no 18 līdz 24 gadu vecumam iespēja sasirgt ar depresiju ir lielāka. Arī stress, vardarbīga partnera attieksme un zemi ienākumi ir paaugstināta riska faktori.
Laika periodā, kamēr bērns ir mazs, pēcdzemdību psihozes un risks saslimt ar depresiju sievietēm ir daudz lielākas. Slimnīcā ar pēcdzemdību psihozi sievietes nonāk 23 reizes biežāk nekā jebkurā citā dzīves periodā.
Pēcdzemdību depresiju nereti jauc ar pēcdzemdību skumjām, kas ir vieglāks un pārejošs stāvoklis. Pēcdzemdību skumjas, raudulīgums un skumjš noskaņojums sākas trīs līdz sešas dienas pēc dzemdībām un turpinās līdz pat sešām nedēļām. Speciālisti uzskata, ka šīs izjūtas izraisa hormonālās pārmaiņas (īpaši zems estrogēna līmenis un vairogdziedzera anomālijas), nogurums un saraustītais miegs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
