Tradicionāla vai tautas metode - dzemdību pasteidzināšana ar rīcineļļu?  (1)

Kā rīcineļļa iedarbojas uz grūtniecību tās noslēguma posmā, skaidro "Capital Clinic Riga" ginekoloģe, dzemdību speciāliste Ieva Daize. 

Rīcineļļa ir viens no vecākajām medikamentiem, to pazina jau senie indieši un senie ēģiptieši, bet Eiropā tā kļuva pazīstama tikai 18. gs. beigās. Rīcineļļu iegūst no rīcinauga (Ricinus communis) sēklām, kas satur ap 50% eļļas. Tā ir iedzeltena, pabieza, ar nepatīkamu garšu un sastāv galvenokārt no rīcinolskābes triglicerīda.

Rīcineļļa ir viens no visdrošākajiem caurejas līdzekļiem, kas darbojas maigi, neradot zarnu iekaisumu. Taču veca rīcineļļa satur daudz brīvu taukskābju un rada vemšanu. Rīcineļļu var lietot akūta aizcietējuma gadījumā.

Rīcineļļa, to lietojot iekšķīgi, izraisa ne tikai spēcīgu caureju, bet sievietēm arī dzemdes sarauašanos, aktivizējot prostaglandīnu EP3 receptorus. Tādēļ rīcineļļu nedrīkst dot grūtniecības laikā, jo tā var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības. Caureju izraisošo darbību izskaidro ar to, ka duodēna alkāliskās sulas un lipāzes ietekmē rīcineļļa sašķeļas glicerīnā un kairinošajā rīcinolskābē, kas ierosina tievo zarnu un daļēji arī resno zarnu pastiprinātu peristaltiku.

Rīcineļļu mēdz lietot arī dzemdību darbības reflektoriskai stimulēšanai, dodot iekšķīgi pa 40 - 50 ml.

Neskatoties uz plašo rīcineļļas izmantošanu tradicionālajā un tautas medicīnā, rīcineļļas iedarbības molekulārais mehānisms nav precīzi zināms. Zinātniskie pētījumi liecina, ka rīcineļļas skābe specifiski aktivē prostanoīdo receptoru EP (3) un, ka tieši šis mehānisms ir rīcineļļas farmakoloģiskās darbības pamatā. Rīcineļļas metabolīts (pārstrādes produkts) ­ rīcineļļas skābe ­ aktivizē zarnu un dzemdes gludās muskuļu šūnas caur EP(3) prostanoīdo receptoru.

Es savā ārstes praksē ricīneļļu dzemdību darbības reflektoriskai stimulēšanai nenozīmēju, jo mūsdienu medicīnas arsenālā ir citi līdzekļi, ar kuriem nepieciešamības gadījumā to iespējams veikt.